Darbu sāk vienotā veselības informācijas sistēma

1. aprīlī stājas spēkā “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, kas nosaka sistēmas pārzini un tā pienākumus, sistēmā glabājamos datus, kā arī to apstrādes un izsniegšanas kārtību.

Jau ziņojām, ka ar šā gada 1.aprīli tiks iedarbināti lielie e-veselības projekti, to vidū arī elektronisku recepšu izrakstīšana un apritie To paredz 11.martā valdības atbalstītais vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas darbības regulējums. Valdības pieņemtie “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” nosaka vienotās veselības informācijas sistēmas pārzini un tā pienākumus, sistēmā glabājamos datus, kā arī to apstrādes un izsniegšanas kārtību, ziņo aģentūra LETA.

Sistēma nodrošinās pacienta veselības datu apstrādi ārstniecības vajadzībām, elektronisku recepšu un darbnespējas lapu izrakstīšanu un apriti, elektronisku nosūtījumu apstrādi un elektronisku pacienta apmeklējuma rezervēšanu pie ārstniecības personas. Papildus tam sistēmā tiks veikta ar personas veselību saistītu datu apstrāde statistikas nodrošināšanai un pētniecībai. Sistēmas pārzinis būs Nacionālais veselības dienests (NVD).

Tiesības piekļūt sistēmai būs pacientiem, ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētām ārstniecības iestādēm, aptiekām, kurām ir derīga licence farmaceitiskai darbībai, kā arī Pacientu tiesību likumā noteiktajām valsts pārvaldes iestādēm.

Aptiekām un ārstniecības iestādēm būs jānoslēdz līgums ar NVD par piekļuves tiesībām. To varēs darīt no 2014.gada 1.aprīļa, tomēr ne vēlāk kā līdz 2015.gada beigām. Pievienošanās sistēmai gan būs brīvprātīga.

Datu apstrādi sistēmā varēs veikt tikai konkrētas ārstniecības iestāžu un aptieku pilnvarotas personas. Līdz 2016.gada 31.decembrim šie lietotāji, tāpat kā paši pacienti, sistēmai varēs piekļūt, izmantojot kādu no portālā “www.latvija.lv” piedāvātajiem autentifikācijas veidiem, bet no 2017.gada, tikai izmantojot personas apliecību. Līdz 2017.gadam ārstniecības iestāžu un aptieku pilnvarotās personas iekļūšanai sistēmā varēs izmantot arī ārstniecības iestādes vai aptiekas informācijas sistēmas autentifikācijas līdzekli.

Plānots, ka sistēmā tiks uzkrāti vispārpieejami dati un ierobežotas pieejamības dati. Ierobežotas pieejamības dati būs pacienta dati un dati par cilvēkiem, kuri ārstniecības iestādes vai aptiekas vārdā apstrādā pacienta datus, savukārt vispārpieejamie dati būs informācija par ārstniecības iestādēm. Sistēmā tiks apkopoti galvenie pacienta veselības dati, tostarp informācija par pacientam diagnosticētajām saslimšanām un regulāri lietojamām zālēm. Minēto informāciju par saviem reģistrētajiem pacientiem no 2016.gada 1.janvāra būs pienākums sniegt ģimenes ārstiem. Noteikumi neuzliek pienākumu sistēmā iekļaut vēsturiskos pacienta veselības datus, proti, tos, kas kļuvuši zināmi pirms sistēmas lietotāja tiesību iegūšanas.

Pacientam būs tiesības piekļūt visiem sistēmā uzkrātajiem datiem par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem, aizbildnībā esošām personām un personām, kas to pilnvarojušas, izņemot tos veselības datus, kuriem ārsts personai liedzis pieeju. Liegt pieeju ārsts varēs saskaņā ar Pacientu tiesību likumu, proti, tad, ja ārsta rīcībā būs ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību.

Lai nodrošinātu personas tiesības uz privātās dzīves aizsardzību, pacienti varēs liegt visām ārstniecības iestādēm pieeju visiem vai atsevišķiem sistēmā uzkrātajiem datiem par sevi. No 2016.gada 1.janvāra, kad būs izstrādāts attiecīgs tehniskais risinājums, pieeju varēs liegt arī atsevišķām ārstniecības iestādēm vai personām. Pacientam būs pieejama arī konkrēta informācija par personām, kuras apstrādājušas viņa datus, piemēram, attiecīgās personas vārds, uzvārds, ārstniecības personas identifikators, ieņemamā specialitāte vai amats un ārstniecības iestādes nosaukums.

Sistēmā iekļaujamos ierobežotas pieejamības datus tiešsaistes režīmā sniegs ārstniecības iestādes, aptiekas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Latvijas Farmaceitu biedrība, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un Valsts zemes dienests. Latvijas Farmaceitu biedrība sniegs datus par farmaceita vai farmaceita asistenta reģistrācijas numuru Farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrā.

Ārstniecības iestādes nodrošinās pacienta kontaktinformāciju, tiešsaistē sagatavos e-receptes, darbnespējas lapas, stacionārās ārstniecības iestādes izrakstus, nosūtījumus un pārskatus par ambulatorā pacienta izmeklēšanu un ārstēšanu.

Vairāk par jaunās sistēmas praktisko pielietojumu aptiekā lasiet žurnāla “Materia Medica” marta numurā.

 

Sagatavoja Elīna Badune

Ziņu avots: LETA