Dažādie magnija savienojumi

Magnijs ir viens no biežāk lietotiem uz­tura bagātinātājiem. Tas pilda būtiskas funkcijas organismā, un pieejams dažādu savienojumu veidā, radot jautājumus, kuru izvēlēties.

Ja trūkst magnija

Simptomātisks magnija deficīts, ko izraisa nepietiekams uzturs, citādi veseliem cilvēkiem ir retums, jo nieres ierobežo šā minerāla izdalīšanos ar urīnu.
Agrīnas magnija deficīta pazīmes ir ēstgribas zudums, slikta dūša, vemšana, nogurums un nespēks. Magnija deficītam pastiprinoties, var parādīties nejutīgums, tirpšana, muskuļu krampji, sirds ritma traucējumi un koronāras spazmas. Smags magnija deficīts var izraisīt hipokalcēmiju vai hipokaliēmiju, jo tiek traucēta minerālu homeostāze.
Magnija uzsūkšanos gremošanas traktā kavē atsevišķas vielas, piemēram, alkohols, oksalāti, fosfāti, augu olbaltumi, piesātināti tauki, palielināts kalcija un cinka daudzums uzturā. Savukārt magnija uzsūkšanos veicina nedaudz skāba vide, dzīvnieku olbaltumi, produkti, kas satur nepiesātinātās taukskābes, B grupas vitamīnus, D vitamīnu, nātriju, laktozi.
Magnija uzsūkšanās zarnās ir proporcionāli saistīta ar tā līmeni organismā. Ja magnija organismā trūkst, tas pastiprināti uzsūcas, bet, ja  magnija ir pietiekami vai par daudz, tā uzsūkšanās samazinās.
Zaļo lapu dārzeņi ir bagāti ar magniju saturošu hlorofilu. Nepareiza uzturproduktu apstrāde var mazināt magnija saturu gandrīz par 85%. Ar līdzsvarotu uzturu dienā tiek uzņemts aptuveni 100–350 mg magnija, bet terapeitiskā dienas deva ir virs 300 mg.
Magnija uzturvielas atsauces vērtība (nutrient reference value, NRV) ir 375 mg dienā.
Gan uztura bagātinātājos, gan zālēs dienas deva nereti pārsniedz NRV, liecinot, ka līdzeklis paredzēts deficīta novēršanai.
Saskaņā ar Eiropas Savienībā 2012. gadā apstiprinātām uztura bagātinātāju aprakstā atļautām magnija veselīguma norādēm tas:

• veicina normālu muskuļu darbību, piedaloties nervu pārvadē un muskuļu (arī sirds muskuļa) kontrakcijās;
• palīdz samazināt nogurumu un nespēku;
• veicina elektrolītu līdzsvara uzturēšanu;
• veicina normālu enerģijas apgādes vielmaiņu;
• veicina normālu nervu sistēmas darbību;
• piedalās olbaltumu sintēzē;
• veicina normālas psiholoģiskās funkcijas;
• piedalās kaulu un zobu uzturēšanā;
• iesaistās šūnu dalīšanās procesos.

Neorganiski magnija savienojumi ir magnija oksīds, hidroksīds, sulfāts, hlorīds.
Organiskie magnija savienojumi ir magnija laktāts, orotāts, pidolāts, glikonāts, asparagināts, citrāts, askorbināts, glicināts.
Izvēle ir plaša, un to nosaka elementārā magnija daudzums savienojumā un biopieejamība. Ja pēdējā ir lielāka organiskiem savienojumiem, tad neorganisko savienojumu, bet ne visu, priekšrocība ir elementārā magnija lielāks daudzums vielā.
Magnija oksīds un hidroksīds satur visvairāk elementārā magnija no magnija savienojumiem. Magnija uzsūkšanos ietekmē līdzekļa fizikālās īpašības un ražošanas metode – magnija oksīds un hidroksīds ir hidrofili savienojumi, kas labāk šķīst ūdenī.

Magnija savienojumi

Turpmāk aplūkosim pētījumos novēroto dažādu magnija savienojumu ietekmi noteiktu veselības traucējumu (depresijas, trauksmes, paaugstināta asinsspiediena vai cukura līmeņa asinīs) gadījumā. Nav gan noskaidrots, vai pētījumos novērotajai ietekmei ir saistība ar izmantoto magnija savienojumu, vai ietekmi radījis tieši magnijs. Turklāt novērotais jāapstiprina plašos randomizētos, placebo kontrolētos pētījumos.

Tabula. Magnija savienojumu vidējā biopieejamība (14)

Magnija savienojums	Biopieejamība  (%)
Magnija karbonāts	3
Magnija oksīds	4,7
Magnija hidroksīds	5
Magnija sulfāts	5
Magnija asparagināts	32
Magnija citrāts	37
Magnija orotāts	38
Magnija laktāts	38
Magnija pidolāts	43

Magnija oksīds ir viens no visbiežāk sastopamiem magnija veidiem uztura bagātinātājos. Daži pētījumi liecina, ka magnija oksīds var būt noderīgs noteiktu veselības stāvokļu, piemēram, galvassāpju un aizcietējuma, gadījumā. 2021. gadā veiktā pētījumā, kurā piedalījās 63 cilvēki ar migrēnas galvassāpēm, atklāja, ka 500 mg magnija oksīda dienas deva ir tikpat efektīva migrēnas mazināšanā kā pretkrampju līdzeklis nātrija valproāts (1). Vēl vienā 2021. gada pētījumā, kurā piedalījās 90 cilvēki ar aizcietējumu, atklāja, ka 1,5 g magnija oksīda vai 1 g sennas bija līdzīgi efektīvi aizcietējuma mazināšanā salīdzinājumā ar placebo (2). Taču magnija oksīda lēnās uzsūkšanās dēļ tas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta blaknes, tostarp caureju. Lai gan magnija oksīds var palīdzēt mazināt noteiktus simptomus, tā biopieejamība ir mazāka, salīdzinot ar citiem magnija savienojumiem, piemēram, magnija citrātu un magnija glicinātu. 2019. gada pētījumā, kurā tika pārbaudīti 15 dažādi magnija savienojumi, atklājās, ka uztura bagātinātājam, kas sastāvēja tikai no magnija oksīda, bija viszemākā biopieejamība (3).

Magnija glicināts ir magnija un aminoskābes glicīna savienojums, tas labi kompensē zemu magnija līmeni, ir labi panesams un mazāk izraisa kuņģa un zarnu trakta blaknes nekā, piemēram, magnija oksīds vai sulfāts. Magnija glicināts var būt noderīgs depresijas simptomu mazināšanā: pētījumos 100–300 mg lietošana vairākas reizes dienā mazināja depresijas simptomus (4). Lai gan magnijs var palīdzēt depresijas slimniekiem, ar to nedrīkst aizstāt zāles depresijas ārstēšanai.
Veicinot normālu nervu sistēmas darbību, savienojums mazina aizkaitinātību, nogurumu un nespēku pēc slodzes.

Magnija acetiltaurāts ir magnija un aminoskābes taurīna savienojums. 2019. gada pētījumā, kurā tika salīdzinātas dažādas magnija formas, noskaidrots, ka magnija acetiltaurāts ātri uzsūcas un viegli nokļūst smadzenēs, tādēļ var palīdzēt mazināt trauksmes simptomus (5). Pētījumi ar dzīvniekiem arī liecina, ka šī viela spēj palielināt magnija līmeni smadzeņu audos, tai var būt neiroprotektīvas īpašības smadzeņu audu bojājumu gadījumā (6).

Magnija sulfāts ir plaši lietota magnija forma. Tam ir mazāka biopieejamība nekā citiem magnija savienojumiem, piemēram, magnija citrātam vai glicinātam, un tas bieži izraisa caureju. Tomēr magnija sulfātu var izmantot, lai paaugstinātu magnija līmeni organismā. ASV FDA to apstiprinājusi zema magnija līmeņa un aizcietējuma novēršanai, kā arī pret krampjiem sievietēm ar preeklampsiju (7).

Magnija L-treonāts ir magnija forma, kas izstrādāta 2010. gadā. Tam ir laba biopieejamība, tas labi uzsūcas un uztur augstu magnija līmeni nekā magnija hlorīds, glicināts un glikonāts (8). Šī magnija forma var palīdzēt samazināt neiroloģisku iekaisumu, mazināt sāpes.
2023. gadā veiktā pētījumā, kurā piedalījās 83 cilvēki ar progresējošu vēzi, noskaidrots, ka 1,5 vai 2 g magnija L-treonāta lietošana katru dienu 12 nedēļas, sākot no 30. dienas, mazināja opioīdu devas pieaugumu, salīdzinot ar placebo. Turklāt magnija L-treonāts mazināja opioīdu izraisītu aizcietējumu (9).

Magnija citrāts ir bioloģiski pieejamāks organismam, salīdzinot ar magnija oksīdu un sulfātu. Neliels 2021. gadā veikts pētījums, kurā piedalījās 24 cilvēki ar metabolo sindromu, liecina, ka, lietojot 400 mg magnija citrāta dienā četras nedēļas, mazinājās asinsspiediens un cukura līmeni asinīs, salīdzinot ar placebo grupu. Magnija lietotājiem bija arī augstāks D vitamīna līmenis (10).

Magnija glikonāts ir glikonskābes magnija sāls, kam raksturīga vēdera izeju mīkstinoša darbība.

Magnija malāts ir magnija forma ar ābolskābi, savienojumu, kas dabiski atrodams noteiktos augļos un dārzeņos. Magnija malātam ir augsta uzsūkšanās spēja, un daži pētījumi liecina, ka tam varētu būt pretsāpju īpašības noteiktos gadījumos, piemēram, pacientiem ar fibromialģiju (11).

Magnija hlorīds uzsūcas labāk nekā magnija oksīds un sulfāts. Salīdzinot ar citām formām, magnija hlorīds biežāk izraisa kuņģa un zarnu trakta blaknes. Magnija hlorīda lietošana pētīta depresijas gadījumā, novērojot labvēlīgu ietekmi (12).

Magnija orotāts ir orotskābes magnija sāls. Pētījumi liecina, ka šī magnija forma var palīdzēt aizsargāt sirds veselību, pazeminot asinsspiedienu un mazinot aritmiju. Tas var arī uzlabot nervu sistēmas darbību. Turklāt tas mazāka izraisa kuņģa un zarnu trakta blaknes nekā, piemēram, magnija oksīds (13).

Vēres
1. Karimi N., Razian A., Heidari M. The efficacy of magnesium oxide and sodium valproate in prevention of migraine headache: a randomized, controlled, double-blind, crossover study. Acta Neurol Belg., 2021; 121 (1): 167–173.
2. Morishita D , Tomita T., Mori S. et al. Senna versus magnesium oxide for the treatment of chronic constipation: a randomized, placebo-controlled trial. Am J Gastroenterol., 2021; 116 (1): 152–161.
3. Blancquaert L., Vervaet C., Derave W. Predicting and testing bioavailability of magnesium supplements. Nutrients. 2019; 11 (7): 1663.
4. Eby G. A., Eby K. L. Rapid recovery from major depression using magnesium treatment. Med Hypotheses. 2006; 67 (2): 362–370.
5. Uysal N., Kizildag S., Yuce Z. et al. Timeline (Bioavailability) of magnesium compounds in hours: which magnesium compound works best? Biol Trace Elem Res., 2019; 187 (1): 128–136.
6. Hosgorler F., Koc B., Kizildag S. et al. Magnesium acetyl taurate prevents tissue damage and deterioration of prosocial behavior related with vasopressin levels in traumatic brain injured rats. Turk Neurosurg., 2020; 30 (5): 723-733.
7. Hicks M. A., Tyagi A. Magnesium sulfate. In: StatPearls. StatPearls Publishing; 2023. 
8. Zhang C., Hu Q., Li S. et al. A magtein®, magnesium l-threonate, -based formula improves brain cognitive functions in healthy chinese adults. Nutrients. 2022; 14 (24): 5235.
9. Wu S., Jin T., Ma B. et al. Oral application of magnesium‐L‐threonate enhances analgesia and reduces the dosage of opioids needed in advanced cancer patients – A randomized, double‐blind, placebo‐controlled trial. Cancer Med., 2023; 12 (4): 4343–4351.
10. Afitska K., Clavel J., Kisters K., Vormann J., Werner T. Magnesium citrate supplementation decreased blood pressure and HbA1c in normomagnesemic subjects with metabolic syndrome: a 12-week, placebo-controlled, double-blinded pilot trial. Magnes Res., 2021; 34 (3): 130–139. 
11. Boulis M., Boulis M., Clauw D. Magnesium and fibromyalgia: a literature review. J Prim Care Community Health. 2021, 12.
12. Tarleton E. K., Littenberg B., MacLean C. D., Kennedy A. G., Daley C. Role of magnesium supplementation in the treatment of depression: A randomized clinical trial. PLoS One. 2017; 12 (6): e0180067.
13. Torshin I. Y., Gromova O. A., Kalacheva A. G., Oshchepkova E. V., Martynov A. .I. Meta-analysis of clinical trials of cardiovascular effects of magnesium orotate. Ter Arkh., 2015; 87 (6): 88-97.
14. Ranade V. V., Somberg J. C. Bioavailability and pharmacokinetics of magnesium after administration of magnesium salts to humans. Am J Ther., 2001; 8: 345–357.