Depresija – kas ir veiksmīgas ārstēšanas pamatā?

Par depresijas nopietnību sabiedrības kopējā veselībā tiek runāts arvien biežāk. Tomēr joprojām pastāv virkne mītu par depresiju, tās attīstību, ārstēšanu un antidepresantu lietošanu. BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētāja, psihiatre Sandra Pūce un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece dalās ar būtiskāko saistībā ar depresijas iemesliem un ārstēšanas iespējām.

Depresija ir aktuāla veselības problēma visā pasaulē, skaidro psihiatre S. Pūce. Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem depresija skar aptuveni 280 miljonus cilvēku visā pasaulē, tātad aptuveni 3,8% iedzīvotāju cieš no depresijas, tostarp 5% pieaugušo (4% vīriešu un 6% sieviešu) un 5,7% pieaugušo, kas vecāki par 60 gadiem. Taču, tā kā daudzi cilvēki ar depresiju nevēršas pēc palīdzības, faktiskais cilvēku skaits, kas dzīvo ar depresiju, var būt lielāks.

Latvijā situācija ir vēl satraucošāka – 2018.gadā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Jeļena Vrubļevska veica pētījumu par depresijas izplatību Latvijas populācijā, kas atklāja, ka gada laikā depresijas rādītājs Latvijas vispārējā populācijā (7,9%) bija augstāks nekā vidēji citās Eiropas valstīs (6,9%). Vislielākā depresijas izplatība tika novērota 45-54 gadu vecuma grupā.

Praksē tiek uzskatīts, ka vienlaikus aptuveni 7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem no 15 līdz 64 gadiem ir ar klīniski nozīmīgiem depresijas simptomiem, bet depresijas simptomi ir vēl 7,7% iedzīvotāju, tādējādi kopumā no depresijas cieš vairāk nekā 270 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Depresīvi traucējumi, kas saistīti ar dažādām dzīves situācijām, novērojami vēl biežāk, bet tā ne vienmēr ir depresija kā slimība, skaidro speciāliste.

Depresijas galvenie iemesli

Depresijai var būt dažādi cēloņi, gan bioloģiski, gan vides, stāsta psihiatre S. Pūce. Tā, piemēram, sievietes biežāk skar depresija nekā vīriešus. Tas saistīts ar to, ka paaugstināta depresijas izplatība korelē ar sieviešu hormonālajām izmaiņām (olnīcu hormonu līmeņa izmaiņas un jo īpaši estrogēna līmeņa pazemināšanās), īpaši pubertātes laikā, pirms menstruācijām, pēc grūtniecības un perimenopauzes periodā, jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, sieviešu hormonālās svārstības var izraisīt depresiju. Arī vecums var ietekmēt depresijas attīstības risku, ņemot vērā ar dzīves ritējumu saistītās izmaiņas.

Kopumā galvenie depresijas cēloņi ir:

Bioloģiskie faktori. Smadzeņu ķīmisko vielu, piemēram, neirotransmiteru – serotonīna un dopamīna, nelīdzsvarotība var veicināt depresiju. Ģenētiskajai nosliecei arī var būt nozīme, tādējādi noslieci uz depresiju var pārmantot.

Dzīves notikumi. Traumatiski notikumi, piemēram, mīļotā zaudējums, finansiālas grūtības, attiecību problēmas vai hronisks stress – šie faktori var gan izraisīt, gan padziļināt depresiju.

Medicīniski stāvokļi. Daži veselības stāvokļi, piemēram, hroniskas slimības, hormonālā nelīdzsvarotība vai neiroloģiski traucējumi, var palielināt depresijas risku.

Atkarību raisošu vielu lietošana. Pārmērīga alkohola vai narkotiku lietošana var izraisīt izmaiņas smadzenēs, kas, savukārt, veicina depresiju.

Personības iezīmes. Cilvēki ar zemu pašnovērtējumu, pesimistisku skatījumu uz dzīvi vai traumu vēsturi ir ar lielāku noslieci uz depresijas attīstību.

Sociālā izolācija. Sociālā atbalsta trūkums, vientulības sajūta vai izolētība no draugiem un ģimenes arī var veicināt depresiju.

Kā ārstēt depresiju?

Depresija nepāriet pati no sevis, uzsver psihiatre. Ja cilvēks cieš no depresijas simptomiem, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Depresiju ārstē ar medikamentiem un/vai psihoterapiju. Depresijas ārstēšanā izmantotie jaunākās paaudzes medikamenti, kuru lietošana saskaņota ciešā sadarbībā ar ārstu, ir efektīvs līdzeklis depresijas uzveikšanai līdz pat pilnīgai izveseļošanās iespējai bez atkarību izraisoša efekta. Atsevišķos gadījumos ārsts psihiatrs var ieteikt alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, augu valsts preparātus, bet smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai slimnīcā.

Medikamentozā terapija parasti tiek uzsākta tad, kad pacientam jau ir nevis emocionālās problēmas, bet speciālista (psihiatra, sākuma posmā arī ģimenes ārsta) konstatēti psihiski slimības traucējumi. Reizēm arī psihologs vai psihoterapeits var mudināt savu pacientu vērsties pie psihiatra, ja terapijas laikā jutīs, ka tas ir nepieciešams. Ir pierādīts, ka medikamentozās terapijas apvienojums ar psiholoģisko vai psihoterapeitisko palīdzību sniedz ātrāku un noturīgāku atlabšanu. Tātad – ārstēšanos ar medikamentiem ir nepieciešams uzsākt tad, kad jūsu ārstējošais ārsts jums to nozīmē, nevis citu cilvēku ieteikumu iespaidā. Vienlaikus nedrīkst nonākt citā galējībā – cilvēki bieži vilcinās lietot antidepresantus, jo baidās no blakusparādībām vai kļūt atkarīgiem no medikamentiem. Taču atšķirībā no daudzām miegazālēm un sedatīviem līdzekļiem, antidepresanti neizraisa atkarību, skaidro S. Pūce.

Ārstēšanas ar antidepresantiem galvenais mērķis ir atvieglot smagas depresijas simptomus un novērst to atgriešanos. Tie ir paredzēti, lai jūs atkal justos emocionāli stabili un palīdzētu jums ievērot parasto ikdienas rutīnu. Tos lieto arī, lai atvieglotu tādus simptomus kā nemiers, trauksme un miega problēmas, kā arī lai novērstu domas par pašnāvību.

Farmaceita padoms par antidepresantiem

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite uzsver, ka antidepresantus nozīmē ārsts un to klāsts ir plašs – tie atšķiras pēc darbības mehānisma, kas ļauj pacientam nozīmēt piemērotāko atbilstoši sūdzībām, ņemot vērā veselības stāvokli un citus faktorus.

Jāņem vērā, ka, uzsākot lietot antidepresantus, to iedarbība nebūs uzreiz jūtama, var paiet pāris nedēļas, līdz zāles sāk iedarboties un varēs just uzlabojumu, jo organismam ir jāpielāgojas. Šajā laikā jāturpina lietot nozīmēto medikamentu. Medikamenti var izraisīt blakusparādības, kas parasti izzūd ārstēšanas pirmajās nedēļās. Pacientam jābūt informētam par iespējamām blakusparādībām un par to esamību jākonsultējas ar ārstu par tālāko rīcību. Tāpat ir jāņem vērā iespējamās medikamentu mijiedarbības un jāinformē ārstējošais ārsts par visiem medikamentiem, ko lietojat.

Svarīgi ievērot ārsta nozīmēto medikamentu lietošanas režīmu, gan uzsākot medikamentu lietošanu, gan terapijas laikā, kā arī beidzot medikamentu lietošanu – šeit devu samazina pakāpeniski. Antidepresantus saskaņā ar ārsta nozīmēto terapiju lieto ilgstoši – pusgadu un ilgāk, atkarībā no atveseļošanās procesa. Te ir svarīga pacienta līdzestība – ir jāizprot, ka zāles jālieto regulāri arī tad, ja pašsajūta būs uzlabojusies, jo ārstēšana ir ilgstoša.

Farmaceite iesaka nebaidīties savlaicīgi vērsties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai speciālista! Depresijai var būt dažādi simptomi, taču tai ir arī plašas ārstēšanas iespējas!

Vai depresiju var pilnībā izārstēt?

Depresiju, tāpat kā jebkuru psihisku slimību, pilnībā izārstēt nevar, taču labā ziņa ir tāda, ka ir daudz ārstēšanas iespēju un tās visas var uzlabot simptomus un samazināt to ietekmi uz jūsu ikdienas dzīvi, stāsta psihiatre S. Pūce

Cilvēks varētu domāt: “Ja mani simptomi izzūd, tas nozīmē, ka esmu izārstēts, vai ne?” Ne gluži. Depresijas simptomus var mazināt līdz tam, ka cilvēks var atgriezties ierastajā rutīnā, taču pēc depresijas epizodes vēl ilgu laiku var pamanīt ilgstošas izmaiņas garastāvoklī un domāšanā. Diemžēl depresija ir tā slimība, kas bieži notiek epizodēs, tāpēc, lai arī cik veiksmīgi tiktu izārstēta viena epizode, nav nekādas garantijas, ka dzīves laikā epizodes neatkārosies. Tādēļ pacientiem ir preventīvi jādomā par savu psihisko veselību – dienas režīmu, pietiekamu un kvalitatīvu miegu, fiziskām aktivitātēm, laiku svaigā gaisā un citiem faktoriem, lai palīdzētu samazināt recidīva iespējamību vai atvieglotu simptomus, ja depresijas epizodes atkārtojas.

Veiksmīga ārstēšanās – komplekss process

Uzsākot depresijas ārstēšanu, ir ļoti būtiska atbilstošu medikamentu piemeklēšana un to atbildīga lietošana. Taču ir svarīga vēl virkne būtisku faktoru, kas visi kopā veido veiksmīgas ārstēšanās pamatu, uzsver psihiatre S. Pūce:

• Sociālie kontakti. Tie ir jāveido, un ir jāiet ārā no mājām, kas depresijas gadījumā reizēm šķiet teju neiespējami. Taču, lai sāktu atveseļoties, tas soli pa solim ir jādara.

• Dienas režīms. Mūsu smadzenes mīl kārtību, un tām vajag režīmu.

• Veselīgs miegs. Depresija un miega problēmas ir cieši saistītas. Piemēram, cilvēkiem ar bezmiegu var būt desmit reizes lielāks depresijas attīstības risks nekā cilvēkiem, kuri labi guļ. Turklāt 75% cilvēkiem ar depresiju ir grūtības aizmigt.

• Fiziskās aktivitātes. Ir svarīgi sasniegt 45 minūtes mērenas intensitātes fizisko slodzi divas reizes nedēļā, bet arī pusstundas pastaiga ik dienu būs lielisks ieguldījums pašsajūtas uzlabošanā.

• Kaitīgo paradumu atmešana. Smēķēšana un alkohola lietošana nevienai psihiskajai slimībai, tai skaitā depresijai, par labu nav nākusi. Un depresiju smēķēšana pat padziļina, jo nikotīns ir psihoaktīva viela, ko nevar kontrolēt – trauksmes līmenis pieaug un vispārējie veselības rādītāji pasliktinās.

• Pareizs uzturs. Varētu apgalvot, ka depresija liek mums ēst neveselīgu pārtiku. Tā ir taisnība, tāpēc mums jājautā, kas bija pirmais, neveselīga pārtika vai depresija? Par laimi pētnieki ir pievērsušies šim jautājumam, aplūkojot pacientu sākotnējo pārtiku un pēc tam aprēķinot risku, ka pētījuma brīvprātīgajiem attīstīsies depresija. Pētnieki atklāja, ka veselīgs uzturs (piemēram, Vidusjūras diēta) bija saistīts ar ievērojami mazāku depresijas simptomu attīstības risku.

• Dažāda veida psihoterapija. Saruna ar ārstu psihoterapeitu, psihologu ar psihoterapeita izglītību vai mākslu (mūzikas, mākslas, kustību) terapeitu.