Sākums » Jaunākie raksti » Deputāti neapmierināti par VM nespēju sniegt precīzus aprēķinus pirmā tipa diabēta pacientu medicīnisko ierīču nodrošināšanai
Deputāti neapmierināti par VM nespēju sniegt precīzus aprēķinus pirmā tipa diabēta pacientu medicīnisko ierīču nodrošināšanai
Gunta Freimane, LDA vadītāja

Deputāti neapmierināti par VM nespēju sniegt precīzus aprēķinus pirmā tipa diabēta pacientu medicīnisko ierīču nodrošināšanai

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputāti pauda neapmierinātību par Veselības ministrijas (VM) nespēju sniegt precīzus aprēķinus pirmā tipa diabēta pacientu medicīnisko ierīču nodrošināšanai.

Sēdes laikā tika skatītāja iedzīvotāju iniciatīva par plašāku atbalstu pirmā tipa diabēta pacientiem. Latvijas Diabēta asociācija rosināja deputātus rast risinājumu, lai kompensējamo zāļu sarakstā iekļautu nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanai nepieciešamās medicīniskās ierīces un insulīna sūkņa terapijai nepieciešamās medicīnas ierīces pieaugušajiem pirmā tipa diabēta pacientiem.

Asociācija norādīja, ka minētās tehnoloģijas ir kompensētas visās Eiropas Savienības valstīs. Tās esot iekļautas standarta aprūpē un esot pierādīta to efektivitāte.

Pirmā tipa cukura diabēts ir neizārstējama autoimūna slimība, ar ko var saslimt jebkurā vecumā, un tā nav saistīta pārmērīgu saldumu ēšanu vai neveselīgu dzīvesveidu. Nepietiekamas cukura līmeņa kontroles un neprecīzas insulīna ievades rezultātā pacients zaudē darba spējas, iestājas invaliditāte, piemēram, aklums, nieru mazspēja, jāveic amputācijas, pacients kļūst atkarīgs no apkārtējo palīdzības un mirst priekšlaicīgi.

Saskaņā ar Diabēta pacientu reģistra 2022.gada datiem, Latvijā ir 5162 pacienti ar pirmā tipa cukura diabētu, kas veido aptuveni 5% no visiem diabēta pacientiem.

Asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka, saņemot mūsdienīgu ārstēšanu, pirmā tipa diabēta pacienti var pilnvērtīgi dzīvot, strādāt un dot pienesumu. Savukārt nepietiekamas diabēta kontroles rezultātā progresē diabēta komplikācijas, iestājas smaga invaliditāte, pacients kļūst atkarīgs no apkārtējo palīdzības un mirst priekšlaicīgi.

Kā uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane, vienīgā pirmā tipa diabēta ārstēšanas metode ir insulīna ievadīšana zem ādas. Lai insulīnu ievadītu atbilstoši organisma vajadzībām, proti, ne par maz un ne par daudz, jāzina, kāds ir glikozes līmenis. Tas ir jāmonitorē visas dienas garumā. Tāpat pacienta rīcībā jābūt atbilstošām insulīna ievadīšanas ierīcēm.

Citu valstu pieredze liecinot, ka, nodrošinot piekļuvi nepārtrauktas cukura līmeņa mērīšanas sistēmām un insulīna sūkņiem, samazinātos nepieciešamība ārstēt pacientus slimnīcā, kā arī neatliekamās palīdzības izmantošana, samazinātos darbnespējas lapu apmaksai, invaliditātes pensijām, kopšanas pabalstiem un tehnisko palīglīdzekļu apmaksai nepieciešamais finansējums, pagarinātos sociāli aktīvas dzīves gadi un mūža ilgums, kā arī palielinātos grūtniecību skaits pirmā tipa diabēta pacientēm un uzlabotos dzimstība, klāsta asociācija.

Risinājums varētu, ka cukura līmeņa mērīšanas sistēmas būtu jānodrošina visiem pacientiem, savukārt insulīna sūkņi pēc nepieciešamības, ārstiem ārstniecības iestādēs izvērtējot situāciju.

VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis informēja, ka aptuvenās izmaksas gadā mērīšanu sistēmu un insulīna sūkņu nodrošināšanai pirmā tipa diabēta pacientiem varētu būt vairāk kā 10 miljonu eiro apmērā. Viņš atzina, ka izmaksas ir lielas, tāpēc rosināja izvērst diskusiju par konkrētiem kritērijiem šo medicīnisko ierīču piešķiršanai.

Par šādu priekšlikumu Diabēta asociācija pauda sašutumu, norādot, ka problēma ar VM tiek diskutēta jau divus gadus, bet rezultāts esot viens un tas, proti, nekad nav izskanējuši termiņi ierīču nodrošināšanai, esot ticis piedāvāts izstrādāt kritērijus. Turklāt VM esot paudusi, ka iespējas ir ierobežotas, bet pacientu vajadzību ir daudz.

Tikmēr Nacionālā veselības dienesta pārstāve Zinta Rugāja klāstīja, ka, piemēram, uz 7500 pacientiem, nodrošinot kompensāciju 75% apmērā, gadā būtu nepieciešami 33 miljoni eiro. Taču, ņemot vērā, ka insulīna sūkņi jāmaina aptuveni pēc četriem gadiem, tad summa kopumā varētu būt 26 miljonu eiro apmērā.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) atzina, ka problēmas sagādā tas, ka Latvijā nav izveidots pacientu reģistrs, kas ļautu saprast, cik precīzi pirmā tipa diabēta pacientu ir. Gan viņš, gan citi deputāti uzsvēra, ka patlaban VM aprēķini nav saprotami, aicinot ministriju līdz mēneša beigām nākt ar skaidrākiem datiem un aprēķiniem šo ierīču nodrošināšanai.

Avots: LETA

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*