Diena (Dabas diena): Piesakies RSU pētījumam!

Noskaidros ķīmisko vielu ietekmi uz cilvēka organismu Latvijā

Ikdienā ikviens no mums saskaras ar dažādām ķīmiskām vielām, kuru ietekme uz mūsu veselību nav vēl pilnībā izpētīta. Laika gaitā mūsos sakrājas dažādi metāli, pesticīdu atliekvielas un noturīgie organiskie piesārņotāji.

Kādi tieši un kādā apjomā, ir jautājums, kas nodarbina daudzus zinātniekus visā pasaulē. Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta pētnieki piedalās cilvēku biomonitoringa pētījumā, lai noskaidrotu, kādas tieši vielas atrodas Latvijas iedzīvotāju organismā, kā tās var ietekmēt veselību un ko darīt, lai samazinātu nevēlamo ietekmi.

Ķīmiskās vielas mums apkārt

Katra cilvēka ķermenī no ikdienā izmantotajām lietām nonāk vairāki desmiti dažādu ķīmisko vielu. Šīs ķīmiskās vielas ir visur: mēbelēs, apģērbā, tīrīšanas un kosmētikas līdzekļos, arī pārtikā. Nokļūstot apkārtējā vidē, šīs vielas tur paliek daudzus gadus.

«Mēs nevaram iedomāties gandrīz nevienu mūsu darbību, kurā ķīmisko vielu iedarbības nebūtu. No rīta pamostoties, tīrām zobus ar zobu pastu, kurā ir dažādas ķīmiskās vielas, pēcāk dzeram kafiju, kurā var būt pesticīdu atliekvielas, vai ēdam brokastis, kas pagatavotas no pārtikas produktiem, kuriem pievienotas dažādas krāsvielas.

Traukus mazgājam ar mazgājamiem līdzekļiem, kuros atkal ir citas ķīmiskās vielas. Lielveikalā nopērkam kartupeļus, kas apstrādāti ar ķīmiskām vielām, lai tiem asni nedīgtu. Pērkam banānus vai apelsīnus, kas apstrādāti ar pesticīdiem, kuri izmantoti tajā valstī, kur tie aug. Visu laiku tā ķīmisko vielu buķete krājas. Protams, šeit nav runa par augstām šo ķīmisko vielu koncentrācijām, taču šīs vielas šā vai tā ir sastopamas, » saka RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Linda Matisāne.

Kam domāts biomonitorings?

Daudzās pasaules valstīs ir izveidotas cilvēku biomonitoringa programmas, kuru ietvaros valstiskā līmenī ir mērķis noskaidrot, kādas ķīmiskas vielas uzkrājas cilvēka organismā. «Arī Latvijā Veselības ministrija vēlējās šādu programmu izveidot, tāpēc mūsu institūta pētnieki analizēja, kuras vielas būtu jānosaka cilvēka organismā, kurās vidēs, piemēram, asinīs, urīnā vai mātes pienā, tās var noteikt. Pēc tam mēģināsim noteikt ķīmisko vielu koncentrāciju un sniegt skaidrojumu, no kurienes šīs vielas nokļūst mūsu organismā un ko iesākt, lai mazinātu to ietekmi, » teic Linda Matisāne.

Latvijā biomonitoringa dati līdz šim bijuši ierobežoti. «Patlaban esam biomonitoringa programmas sākuma stadijā, jo šāda programma pie mums līdz šim nav bijusi ieviesta. Ir bijuši pētījumi, kas analizējuši, piemēram, mikroplastmasu mājas putekļos vai noteikuši pesticīdu skaitu cilvēku organismā tajos reģionos, kur noris lauksaimniecības darbi, mēģinot saprast, vai ir kāda saistība ar ķīmisko vielu izmantošanu vai nav. Līdz ar to mums nav izejas datu, kuras ir tās prioritārās vielas, kuras mums šobrīd būtu jāpēta, tāpēc sākotnēji veicām milzīgu darbu, pētot literatūru, cik kaitīgas ir dažādas vielas un kādas vielas ir bijušas konstatētas Latvijas vides paraugos.

Vielu grupas ir dažādas: pesticīdi, noturīgie organiskie piesārņotāji, bifenili, smagie metāli. Turklāt liela daļa mērījumu Latvijā nav iespējami.

Tā kā esam maza valsts, laboratorisko mērījumu paraugus būsim spiesti sūtīt uz citām Eiropas Savienības valstīm, kas specializējušās konkrētās vielas analīzēs,» skaidro Linda Matisāne.

Aicina pieteikties pētījuma dalībniekus

Pētījuma ietvaros ir atlasītas 25 ķīmiskās vielas, kuras Latvijai būtu aktuālākas un kurām ir augstāks risks. Lai noteiktu šo vielu klātbūtni, pētījuma dalībniekiem tiks veiktas asins un urīna analīzes, kā arī apkopoti dati par viņu dzīvesveidu, uztura un mājsaimniecības paradumiem, kā arī saskarsmi ar ķīmiskām vielām, lai mēģinātu izskaidrot konkrēto vielu avotus. Jau aptuveni gadu notiek dalībnieku brīvprātīga pieteikšanās, tomēr joprojām tiek meklēti vairāku grupu cilvēki dalībai pētījumā. Pieteikties dalībai var vietnē www.biomonitorings.lv.

«Mēs ievācam paraugus no visām Latvijas iedzīvotāju grupām. Pētījumam var pieteikties jebkurš iedzīvotājs, kurš ir vecāks par 18 gadiem, bet jo īpaši meklējam sievietes un vīriešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas dzīvo mazpilsētās un laukos, kā arī šīs pašas vecuma grupas vīriešus no Pierīgas. Pārējās grupās cilvēki bijuši aktīvi un ir pieteikušies, bet šo grupu dalībnieku mums trūkst. Aicinām pieteikties pēc iespējas ātrāk, jo šobrīd dalībniekiem jau izsūtām aptaujas anketas. Kad tās tiks aizpildītas, lūgsim nodot asins un urīna paraugus Gulbja laboratorijas tuvākajā filiālē. Paraugus plānojam ievākt līdz novembra sākumam. Pēc tam daļa paraugu tiks nosūtīti uz laboratorijām ārzemēs, bet daļa no tiem tiks sasaldēti un uzglabāti biobankā, lai būtu iespējams tos pētīt arī nākotnē, kad būs kāds papildu finansējums, kas ļaus arī citas ķīmiskās vielas izpētīt, vai arī būs attīstījušās jaunas tehnoloģijas, ar kurām varēs izanalizēt tās vielas, kuras šobrīd vēl nevaram noteikt,» stāsta Linda Matisāne.

Kā mazināt ķīmisko vielu ietekmi

Lai gan daļa ķīmisko vielu mūsu vidē ir gandrīz neizbēgamas, tas nenozīmē, ka mūsu spēkos nav neko mainīt.

Mūsu ikdienas izvēlēm ir liela nozīme, jo tās var mums palīdzēt samazināt kaitīgo vielu daudzumu. «Kad pērkat sadzīves ķīmijas līdzekļus, kosmētiku, svarīgi ir lasīt, kas rakstīts uz iepakojuma.

Ja tur ir norādītas daudzas vielas, kuras nesaprotat, un ir kaut mazākās bažas par tām, tad nepērciet. Piemēram, ja iegādājaties veļas pulveri, padomājiet, vai jums vajag tik smaržīgu līdzekli, jo varbūt šī ir tā ķīmiskā viela, ko varat arī neuzņemt savā organismā. Ja gribat izvairīties no pesticīdiem, tad izvēlieties Latvijā audzētus augļus un dārzeņus. Viens no pētījumiem, ko veica mūsu institūtā, parādīja, ka Latvijas iedzīvotāju organismā starp biežākajiem pesticīdiem ir tie, kas vispār Latvijā netiek izmantoti vai arī nav bijuši atļauti, toties atļauti citās valstīs vai izmantoti tādām kultūrām, kuras pie mums neaug. Nedrīkstam aizmirst arī par roku mazgāšanu.

Ne tikai tāpēc, lai izvairītos no baktērijām, bet pie mūsu rokām pielīp arī daudz kas cits, tajā skaitā arī ķīmiskās vielas. Vēl ieteiktu nepasūtīt produktus no trešajām pasaules valstīm, jo tu nekad nezini, kas būs tējā, kas atsūtīta no Ķīnas bez oficiālas ievešanas un pārbaudes. Var būt viss kārtībā, bet var arī tās sastāvā būt smagie metāli.

Arī bojātus vai saskrāpētus traukus, pannas nedrīkst lietot, jo no turienes var izdalīties ārā kaitīgas vielas, kas pēc tam nonāks jūsu organismā.

Šie ir tādi vienkārši ieteikumi, kurus varam izmantot vai neizmantot. Viss atkarīgs no mums pašiem,» piebilst Linda Matisāne.

DAUDZĀS pasaules valstīs ir izveidotas cilvēku biomonitoringa programmas. Nu šāds projekts tiek īstenots arī Latvijā.

RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Inese Mārtiņsone ir viena no pētnieku grupas, kura analizē, kādas tieši vielas atrodas Latvijas iedzīvotāju organismā, kā tās var ietekmēt veselību un ko darīt, lai samazinātu nevēlamo ietekmi.

Palīdzi zinātnei

• Biomonitoringa pētījumam RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētnieki aicina pieteikties jebkuru iedzīvotāju, kurš ir vecāks par 18 gadiem.
• Jo īpaši tiek meklētas sievietes un vīrieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri dzīvo mazpilsētās un laukos, kā arī šīs pašas vecuma grupas vīrieši no Pierīgas.
• Pieteikšanās, aizpildot anketu mājaslapā Biomonitorings.lv.

Avots: LETA, Diena, Ilze Gražule