Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Juris Paiders, Dienas Bizness, speciāli Dienai
Pēc nepilniem diviem mēnešiem apritēs pieci gadi kopš 2020. gada 11. marta, kad Pasaules Veselības organizācija oficiāli paziņoja par Covid-19 pandēmijas sākumu.
Daudzviet pasaulē dažādi epidemioloģiskie ierobežojumi pastāvēja līdz 2022. gada pavasarim vai vasarai, bet tikai 2023. gada 5. maijā Pasaules Veselības organizācija pavēstīja, ka šī pandēmija vairs nav uzskatāma par globāla mēroga ārkārtas situāciju veselības jomā.
Tagad pamazām sākas kovidpandēmijas laikā pieņemto lēmumu izvērtējums.
Diena jau rakstīja, ka 2024. gada 4. decembrī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongresa Uzraudzības un uzskaites komitejas kovidpandēmijas izpētes apakškomiteja (Committee on Oversight and Accountability Select Subcommittee on the Coronavirus Pandemic) publicēja izmeklēšanas ziņojumu (After Action Review of the Covid-19 Pandemic: The Lessons Learned and a Path Forward. Final Report of the U.S. House of Representatives) par nelikumībām un nejēdzībām ASV kovidpandēmijas laikā. (Par to lasāms publikācijās avīzē Diena 21. janvārī ASV Kongress Covid-19 izcelsmi saista ar vīrusu pētījumiem, 22. janvārī Analizē pandēmijas laika lēmumu pamatotību un 28. janvārī Amerikāņi turpmāk nefinansēs Pasaules Veselības organizāciju.) ASV Kongresa kovidpandēmijas izpētes apakškomitejas ziņojumā ir arī atklāts, ka daudzi ierobežojumi iedragāja amerikāņu mentālo veselību. Atklājumi liek uzdod jautājumus par to, kā dažādi kovidpandēmijas laika lēmumi ietekmēja sabiedrību citās valstīs, arī Latvijā.
Miruši vairāk nekā citās ES dalībvalstīs
Mūsu valstī 2021. gadā katastrofāli palielinājās mirstība vīriešiem vecuma grupās, kurās mirstība no Covid-19 visu pandēmijas laiku bija relatīvi zema. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajai statistikai par vīriešu mirstību, kad nāves cēlonis bija norādīts Covid-19, mirušo skaits uz tūkstoti vīriešu konsekventi pieauga, palielinoties vecumam. Vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem 2021. gadā mirstība no Covid-19 bija 0,1 mirušais uz 1000 vīriešiem. Vecuma grupā no 35 līdz 39 gadiem tie bija 0,2 mirušie uz tūkstoti attiecīgās grupas vīriešu. Palielinoties vecumam, auga mirstība no Covid-19. Vecuma grupā no 65 līdz 69 gadiem mirstība no Covid-19 jau bija 5,8 mirušie uz 1000 vīriešiem, bet vecuma grupā virs 85 gadiem – 35,1 mirušais uz 1000 vīriešiem.
Atņemsim no 2021. gadā mirušo skaita tos aizgājējus, kuriem nāves cēlonis bija Covid-19, un aplūkosim, kāda bija mirstība no jebkura cita nāves cēloņa, izņemot Covid-19. Vecuma grupās no 10 līdz 19 gadiem mirstība no cita cēloņa, nevis Covid-19, 2021. gadā bija ievērojami mazāka nekā 2019. gadā. Savukārt darba spējīgiem vīriešiem vecumā virs 35 gadiem mirstība no cita cēloņa, nevis no Covid-19, 2021. gadā bija ievērojami lielāka nekā 2019. gadā. Vecuma grupā starp 35 un 39 gadiem vīriešu mirstība no cita cēloņa, nevis no Covid-19, 2021. gadā bija par 39% lielāka nekā 2019. gadā.
Ja mēs aplūkojam, kāds bija mirušo vīriešu skaits vecuma grupā starp 35 un 39 gadiem uz tūkstoti attiecīgā vecuma vīriešu visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs 2021. gadā, tad Latvija ar 4,1 vīrieti bija pirmajā vietā ES.
Lietuva ar 3,2 vīriešiem bija otrajā vietā ES. Vidēji visā ES mirušo vīriešu skaits vecuma grupā starp 35 un 39 gadiem uz 1000 attiecīgā vecuma vīriešiem bija 1,3.
Latvijā vīriešu mirstība vecuma grupā starp 35 un 39 gadiem uz 1000 attiecīgā vecuma vīriešiem 2021. gadā bija trīs reizes augstāka nekā vidēji ES!
Tad, kad sākās kovidpandēmija, statistiku par mirstību apkopoja katru nedēļu. Tas nozīmē, ka dati par milzīgu ar Covid-19 nesaistītu darbaspējas vecuma vīriešu mirstības pieaugumu katru nedēļu nonāca uz galda vai datorā visiem Latvijas ministriem, Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un vadošajiem medicīnas nozares priekšniekiem. Ko šie cilvēki darīja ar šiem datiem? Kāpēc netika glābta mirstošo vīriešu dzīvība? Kāpēc netika veikti pasākumi un netika īstenotas programmas, lai līdztekus Covid-19 upuriem glābtu darbaspējīgos vīriešus?
Pastāv taču gan ētiski, gan pragmatiski apsvērumi. Katrs priekšlaicīgi nomiris 35 gadus vecs vīrietis samazina Latvijas nākotnes bagātību par diviem, četriem miljoniem eiro iekšzemes kopprodukta izteiksmē.
Turklāt vīriešu mirstība rada paliekošus draudus valsts drošībai! Priekšlaicīgi mirušie 35 gadus vecie vīrieši nekad nevarēs iestāties Latvijas armijā, kas var būt svarīgi militārā apdraudējuma vai citas drošības krīzes gadījumā.
2021. gadā koalīcijas vairākuma īstenotā politika nelikties ne zinis par darbaspējas vecuma vīriešu masveida bojāeju mazināja Latvijas aizsardzības spējas un ir izdevīga Latvijas ienaidniekiem.
Nekas jau nemainījās arī 2022. gadā. Latvija ar 4,2 mirušajiem vīriešiem vecuma grupā no 35 līdz 39 gadiem uz 1000 attiecīgā vecuma vīriešiem bija pirmajā vietā ES.
Otrajā vietā bija Lietuva ar 2,9, bet trešajā vietā – Bulgārija ar 2,4. 2022. gadā mirušo skaits uz 1000 attiecīgā vecuma vīriešiem vecuma grupā no 35 līdz 39 gadiem Latvijā bija par 48% lielāks nekā 2019. gadā.
Pieņemsim, ka 2021. gadā visus ministrus un valsts vadošos mediķus bija nobiedējis Covid-19, bet 2022. gadā šīs slimības uzliesmojumi jau pamazām pierima. Katastrofāli lielā Latvijas vīriešu mirstība vecuma grupā no 35 līdz 39 gadiem 2022. gadā bija gandrīz tikpat augsta kā 2021. gadā. Kas traucēja valdošo koalīciju šai problēmai pievērsties 2022. gadā?
Mājsēde un ziema bez dūraiņiem
ASV Kongresa apakškomiteja pauda vairākus secinājumus par kovidpandēmijas laikā ieviesto mājsēdi. Tika norādīts, ka «zinātniski nepamatotā mājsēde radīja lielāku kaitējumu nekā labumu» (ziņojuma 214. lpp.), «ilgstoša mājsēde nevajadzīgi kaitēja ASV ekonomikai» un «nevajadzīgi iedragāja amerikāņu garīgo veselību» (215. lpp.).
Tajās teritorijās, kurās bija noteikta mājsēde, mentālās veselības aprūpei paredzēto resursu izmantošana pieauga par 18%, bet par 1% tā samazinājās tur, kur mājsēde nebija obligāta (215. lpp.).
Ilgstoša mājsēde iedragāja amerikāņu bērnu un jauniešu attīstību (216. lpp.). Mājsēde ietekmēja ne tikai mentālo veselību, bet radīja nopietnas sekas arī amerikāņu fiziskajai veselībai (217. lpp.).
2024. gada marta vienā no ietekmīgākajiem pasaules dabaszinātņu zinātniskajiem žurnāliem Nature publicētajā pētījumā (Ibtihal Ferwana & Lav. R Varshney, The impact of COVID-19 lockdowns on mental health patient populations in the United States, Nature, 07.03. 2024) ir norādīts, ka, salīdzinot 2019. un 2020. gada datus, redzams, ka garīgās veselības traucējumu skaits ASV palielinājās par 22%. Tika vērsta uzmanība uz tiešu cēloņsakarību starp mājsēdi un garīgās veselības traucējumiem.
(Jāatceras, ka Latvijā 2020. gada 12. martā, reaģējot uz Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu, ka Covid-19 izplatība pasaulē ir sasniegusi pandēmijas mērogu, tika izsludināta tā dēvētā pirmā mājsēde. Vasarā ierobežojumi tika mazināti, bet 2020. gada rudenī un ziemā Latvijā atkal tika ieviesti plaši ierobežojumi, kas ietvēra mājsēdi. Arī 2021. gada rudenī tika ieviesti dažādi ierobežojumi, tā, piemēram, strādāt klātienē drīkstēja tikai noteiktās darba vietās, kas ir būtiski ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktībai. Klātienē tika pieļauta tikai pašu nepieciešamāko veikalu darbība un visbūtiskāko pakalpojumu sniegšana. Bija arī ierobežojumi par atrašanos ārpus dzīvesvietas nakts stundās. Bija aizliegti publiski un privāti pasākumi, kā arī visu veidu izklaides, labsajūtas, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana klātienē, pastāvēja vēl citi ierobežojumi – red.) Kāda ir atbilde uz jautājumu par darbaspējīgā vecuma vīriešu pieaugošās mirstības 2021. un 2022. gadā nāves cēloņiem?
CSP informācijas klāstā ir pieejami dati tikai par visu pilngadīgo vīriešu nāves cēloņiem, bet publiski nav pieejami dati par nāves cēloņiem dažādās vecuma grupās. CSP apkopotie dati par 2021. gadu rāda, ka Latvijā ir noticis gandrīz precīzi tas pats, kas notika ASV un ko detalizēti apskatīja ASV Kongresa apakškomitejas izmeklēšana ziņojumā, proti, kovidpandēmijas laikā īstenotā valdības politika gan ASV, gan Latvijā deva smagu triecienu pa nācijas mentālo veselību. Galvenie nāves cēloņi, kuru dēļ 2021. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ievērojami palielinājās nomirušo pieaugušo vīriešu skaits (neskaitot Covid-19 diagnozi), bija psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ (kāpums par 158%), akūta koronāra mazspēja (kāpums par 131%), neprecizēts insults (kāpums par 79%) un alkohola izraisītās aknu slimības (kāpums par 67%).
Šie dati katru nedēļu nonāca uz galda vai datorā visiem Latvijas ministriem, Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un vadošajiem medicīnas nozares priekšniekiem!
Vēl viena detaļa, vērtējot mirušo vīriešu skaita pieaugumu 2021. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu. 2020. gada decembra beigās sākās visai liels aukstums. Vienā no 2020. gada decembra pēdējām dienām es mājās aizmirsu cimdus. Man ļoti sala rokas, un es iegāju lielveikalā. Ieliku iepirkumu grozā dūraiņu pāri. Pie kases man dūraiņus pārdot atteicās, motivējot ar to, ka atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra noteikumiem, kurus atbalstīja Ekonomikas ministrija, dūraiņi bija to preču, kuras aizliegts pārdot, sarakstā. Tā laika vadošie mediķi uzskatīja, ka gadījumā, ja ziemas laikā lielveikali turpinās pārdot dūraiņus, tad uzreiz sāksies nekontrolējama Covid-19 izplatība. Lai gan es jau biju pieskāries dūraiņiem, jau biju ielicis tos iepirkumu groziņā, pārdot dūraiņus man kategoriski atteicās, jo pārdevēji ticēja, ka, izsitot kases čeku, Covid-19 izplatīsies mežonīgā ātrumā, bet, neizsitot čeku, kovidpandēmija ātri jo ātri izbeigsies! Te ir jāatgādina ASV kongresmeņu sašutums par klaji nezinātnisko pieeju centienos apkarot pandēmiju viņu valstī.
Latvijā 2021. gadā no nosalšanas (nāves cēlonis – pārmērīga dabiska aukstuma iedarbe) nomira par 59% vairāk pieaugušo vīriešu nekā 2019. gadā. Manuprāt, visas tās amatpersonas, ministri, politiķi un slimību profilakses darboņi, kas tolaik sevi dēvēja par mediķiem, visi, kuri 2020. gada decembrī aizliedza lielveikalos pārdot cimdus, zeķes un pat apkures briketes, ir atbildīgi par cilvēku bojā eju no augstuma 2020/2021. gada ziemā.
Pandēmijas laiks ir jāizvērtē
Viens no ASV Kongresa apakškomitejas ziņojuma secinājumiem ir arī par to, ka kovidpandēmijas laikā ir sagrauta amerikāņu uzticēšanās medicīnas sistēmai (367. lpp.). Amerikāņiem masveidā tika uzspiesta medicīnisko preparātu lietošana bez ārsta akcepta, bez ārsta ieteikuma un neiedziļinoties pacienta individuālajās īpatnībās un individuālajā veselības stāvoklī (371. lpp.).
Es uzskatu, ka šajā ziņā Latvijā situācija ir citādāka un pacientu uzticēšanās ārstiem nav sagrauta. Tieši pretēji. Tūkstošiem ārstu glāba pacietu veselību, pildīja savu profesionālo un sirdsapziņas pienākumu, risināja svarīgas ar Covid-19 nesaistītas veselības problēmas pat par spīti valdības ierobežojumiem.
Ja kāds vēlas uzdot jautājumu, kāpēc šajā rakstā ir apskatīta tikai darbaspējīgu vīriešu vecuma grupa, bet nav apskatīta sieviešu mirstība pandēmijas gados, kā arī citas vīriešu vecuma grupas, tad atbilde ir ļoti vienkārša. Viena autora rīcībā nav tik lielu resursu, lai veiktu tik plaša mēroga analīzi, kādu ASV veica simtiem ekspertu, kas sagatavoja ASV Kongresa apakškomitejas ziņojumu. Resursi, lai to kvalitatīvi un zinātniski veiktu, ir Saeimas, Valsts kontroles, Ģenerālprokuratūras, valdības, Veselības ministrijas, Latvijas augstskolu, medicīnas struktūru, visdažādāko zinātniski pētniecisku iestāžu un citu struktūru rīcībā. Varu tikai paust cerību, uz kuru norādīja ASV Kongresa apakškomiteja, ka šādi pētījumi ir jāveic, lai sagatavotos citiem nākotnes izaicinājumiem. Latvijai ir svarīgi, lai tiktu izpētītas visas vecuma grupas un gan vīriešu, gan sieviešu mirstība. Mums ir jāsaņem atbildes par kovidpandēmijas laika lēmumu sekām.
Avots: LETA
