Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Aisma Orupe (Diena)
Tiek apsvērta iespēja trim lielajām slimnīcām izveidot kopēju padomi
VALSTS lielajās kapitālsabiedrībās, kādas ir arī trīs lielās universitāšu klīniskās slimnīcas – Stradiņa (PSKUS), Austrumu (RAKUS) un Bērnu (BKUS) –, pirms pieciem gadiem tika izveidotas padomes, jo to noteica likums. Arvien biežāk gan izskan šaubas par to lietderību un atdevi.
Viens no risinājumiem varētu būt vienas padomes izveide visām trim slimnīcām, nosakot katram padomes loceklim konkrētu darbības jomu.
Šobrīd padomēs ir trīs locekļi, pērn algās viņiem kopumā tika izmaksāti vairāk nekā 360 000 eiro. Savukārt valdēm šī summa sasniedza 1,2 miljonus eiro.
Top jauns likums
Veselības ministrijai (VM) kā kapitāldaļu turētājai slimnīcu padomes ir liels palīgs un dod zināmu atslodzi daudzos procesos, jo RAKUS, PSKUS, BKUS ir milzīgas, ar lielu apgrozījumu un sazarotu pārvaldību, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzsvēra VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Bez juridiskām izmaiņām likumā, kas paredz šādu modeli, no tām atteikties nevar.
Top jauns klīnisko universitāšu slimnīcu likums, kurā varētu noteikt jaunu regulējumu.
Viens no variantiem – iecelt visām trim slimnīcām vienu padomi.
Valsts kancelejas Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne atgādināja, ka likums paredz – valsts kapitālsabiedrībām ir gan valdes, gan padome, gan dalībnieku sapulce (tā kopā sanāk četras reizes gadā). Padome sapulču starplaikos ir uzraugošā un stratēģiskā vadības institūcija, un tai kopumā jāpilda 13 uzdevumi, tostarp jāapstiprina (un jāuzrauga izpilde) stratēģija, budžets, algas, prēmijas, lielie iepirkumi. Tāpēc, atlasot padomju locekļus, svarīga bija ne tikai nozares pārzināšana, bet arī spēja orientēties finanšu, riska pārvaldības un stratēģijas jautājumos.
Jāpārņem Berlīnes pieredze
RAKUS padomes loceklis Valts Ābols akcentēja: padomes darba vērtējums ir pierādījums tās lietderībai: divus gadus tas novērtēts ar labi, divus – ļoti labi. Piecu gadu laikā notikušas 150 sēdes, izskatīti visi svarīgākie jautājumi, arī par lielajiem iepirkumiem, par kuriem pēdējos gados nav saņemtas sūdzības. Liela uzmanība tiek pievērsta ārstniecības kvalitātei, kura tiek balstīta uz sešiem rādītājiem: pacientu drošību, pieredzi, pakalpojumu pieejamību, lietderību, savlaicīgumu un taisnīgumu.
Arī Vēža centra izveide ir padomes virzīta iniciatīva (Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā nav Eiropas Vēžu institūtu organizācijas akreditēta vēža centra). Vaicāts par RAKUS būvniecības projektiem, viņš tos raksturoja ar vārdiem – ir progress, proti, Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) korpusa pārbūve tiks sākta pēc Gaiļezera divu korpusu rekonstrukcijas.
Kamēr notiks būvdarbi (tos plānots pabeigt 2027. gada beigās), LOC uz laiku iemitināsies Gaiļezerā. Vienlaikus notiks Tuberkulozes un plaušu slimību centra jaunās ēkas celtniecība.
PSKUS padomes loceklis Pēteris Stradiņš, kurš 30 gadus strādā Stradiņos, pauda pārliecību, ka pārvaldības sistēma ir «jāpārskata saknē», jo pašreizējā netiek līdzi straujajai attīstībai, kas ir mūsdienu medicīnā. Padome ir atkārtoti virzījusi jautājumu par juridiskā statusa pārskatīšanu slimnīcai un pētījusi citu Eiropas valstu pieredzi attiecībā uz universitātes slimnīcām. Piemēram, Berlīnē pēc mūra krišanas tika izveidota Šaritē – Berlīnes Universitātes slimnīca, apvienojot Berlīnes Humboltu universitātes un Berlīnes Brīvās universitātes medicīnas fakultātes vienotā organizācijā, kas vienlaikus turpina kalpot kā abu augstskolu medicīnas fakultāte.
Šāda sistēma būtu ieviešama Latvijā, un Vācijas puse ir gatava dalīties ar savu pieredzi.
Tur padomes locekļiem (kopumā 15) katram ir dots konkrēts mandāts.
Jāapvieno mazās iestādes
P. Stradiņš atgādināja: kad iepriekšējā valde tika atcelta 2023. gada oktobrī, jo netika galā ar būvniecību, PSKUS padomei 2023. gadā nācās aktīvi iesaistīties operatīvajā darbā, stabilizējot situāciju iestādē, tādējādi iznāca funkciju pārklāšanās. Viņaprāt, slimnīcām nebūtu jānodarbojas ar celtniecību. Tiesa, šobrīd nav institūcijas, kas to uzņemtos darīt (līdzīgi kā Finanšu paspārnē esošie Valsts nekustamie īpašumi), atzina A. Uršuļskis un piebilda, ka VM nākusi klajā ar šādu iniciatīvu.
Iespējams, ka tad būtu jāveido jauna kapitālsabiedrība.
Ingrīda Circene (JV) piekrita P. Stradiņam, ka, līdzīgi kā Berlīnē, Latvijā pietiktu ar vienu universitāti, kurā ir medicīnas virziens, jo «patlaban abas augstskolas cīnās ar asiņainiem nagiem, lai saglabātu savus pakalpojumus». Viņa arī pauda atbalstu vienas padomes izveidei uz trim slimnīcām, nosakot skaidri, kas jādara valdei, kas – padomei.
Administratīvais aparāts ir jāsamazina par 20% – it īpaši apstākļos, kad iedzīvotāju skaits valstī samazinās. Turklāt padomes locekļiem jābūt juridiski atbildīgiem. Citādi būs kā ar bankrotējušo Daugavpils slimnīcu, kuras padomes pārstāve varēja pateikt vienīgi to, ka esot brīdinājusi valdi, ka būs slikti, taču nekādā veidā neesot atbildīga par notikušo. Nevienā biznesā nekas tāds nebūtu iespējams.
Viņasprāt, mazākās iestādēs, kāda ir VSIA Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, padomi nevajag, turklāt tā būtu jāapvieno ar Daugavpils reģionālo slimnīcu, līdzīgi kā tas tika izdarīts Liepājā.
Komisija uzdeva VM sagatavot konceptuālu ziņojumu par iespējamiem risinājumiem attiecībā uz padomēm, lai varētu pie šā jautājuma atgriezties rudenī.
PSKUS padomes loceklis Pēteris Stradiņš uzskata, ka lielo slimnīcu pārvaldības sistēma ir «jāpārskata saknē», jo pašreizējā netiek līdzi straujajai attīstībai, kas ir mūsdienu medicīnā.
Avots: LETA