Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrs atzīst trūkumus slimnīcu darba organizācijā
Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka ik gadu slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 miljoni eiro – gandrīz 40% no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Lai to mainītu, nepieciešami skaidri politiskie lēmumi un pārmaiņas slimnīcu tīkla un finansēšanas sistēmā. Taču vakardienas preses konferencē veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atzina, ka vēlēšanu tuvums izraisa lielu spiedienu uz iespējamo lēmumu pieņemšanu, piemēram, par slimnīcu līmeņu skaita samazināšanu no pieciem uz trim.
Politiķu neizlēmību regulāro vēlēšanu dēļ kā reformas kavējošu faktoru pieminēja arī Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. Priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016. gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025. gadam. Tomēr ieceres nav īstenotas -2018. gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja, un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca.
Kāpēc brauc garām
Gan M. Āboliņas, gan H. Abu Meri teiktajā iezīmējās problēma, ka, no vienas puses, iedzīvotāji vēlas slimnīcu iespējami tuvāk ar iespējami plašāku pakalpojumu klāstu, no otras – to nav iespējams visur nodrošināt, un ir situācijas, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde slimnieku aizved tuvākajai slimnīcai garām, jo apzinās, ka konkrēto problēmu šajā slimnīcā atrisināt nevar. «Slimnīcu sistēmā ir iespējami ļoti daudzi uzlabojumi pacientu labā un izmaksu ziņā. Nepieciešamas pārmaiņas slimnīcu un uzņemšanas nodaļu tīklā, pakalpojumu grozu pieejamībā un apmaksas sistēmā,» norādīja M. Āboliņa. Pēc viņas teiktā, cilvēks slimnīcā nonāk, ja viņam ir samilzušas veselības problēmas un tās jārisina iespējami ātri, bet nav tā, ka visās slimnīcās pacients varētu iegūt vienādas kvalitātes medicīnisko aprūpi. «Slimnīca sākas ar prasmīgu medicīnas personālu, viss pārējais ir pēc tam,» atgādināja M. Āboliņa.
Revīzijā konstatēts, ka visu līmeņu slimnīcas kopā nespēj nodrošināt vairāk nekā pusi no uzņemšanas nodaļās nepieciešamo speciālistu dežūrstundām. Lai gan tas vērtēts viena mēneša griezumā, tendence ir satraucoša. Lielu dežūru daļu nodrošina rezidenti un stažieri, kamēr sertificētu speciālistu trūkums saglabājas. Revidenti atklāja arī neiespējamas situācijas, piemēram, nesertificēts ķirurgs dokumentos norādīts dežurējam 452 stundas mēnesī četrās slimnīcās, reanimatologs – 424 stundas, no kurām 96 stundas nepārtraukti, bet neonatologs vienlaikus uzrādīts dežurējam divās Latvijas vietās. Šādi dati liecina par formālu normu izpildi, kas neuzlabo pacientu drošību. M. Āboliņa arī minēja piemēru, ka pēc dokumentiem kāds dzemdību speciālists līdz astoņiem strādā Kurzemē divu stundu braucienā no Rīgas, bet astoņos viņš jau ir «teleportējies», jo skaitās darbā Rīgā. «Kamēr neatliekamās palīdzības brigādes IV līmeņa slimnīcās ieved 16 līdz 36 pacientus dienā, atsevišķās zemāko līmeņu slimnīcās tie ir pat viens pacients 20 dienās. Neskatoties uz to, viena zemākā līmeņa slimnīcas uzņemšanas nodaļa valstij ik gadu izmaksā vidēji 850 tūkstošus eiro. Revīzijā konstatēts, ka steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, kādi līdz 2019. gadam pastāvēja zemākā līmeņa slimnīcās un citviet turpina darboties aizvien, nodrošina pat plašāku pakalpojumu klāstu, bet izmaksā mazāk – vidēji 350 tūkstošus eiro gadā,» norāda VK.
Netaisnīgi pret lielajām Latvijā jau kopš 2011. gada tiek ieviesta starptautiski atzītā DRG pakalpojumu apmaksas sistēma, kur samaksa tiek noteikta atkarībā no pacienta ārstēšanas gadījuma sarežģītības. Tomēr revīzija apliecina, ka tā joprojām darbojas tikai daļēji – slimnīcas no valsts saņem samaksu 16 dažādos veidos, un liela daļa tarifu ir novecojuši vai matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam. «Šī sistēma visnetaisnīgāk skar tieši divas augstākā līmeņa slimnīcas, kurās hospitalizē 40% pacientu un sniedz sarežģītus pakalpojumus. Proti, 2025. gadā Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai finansējums samazināts par 12,7 miljoniem eiro un Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai – par 6,8 miljoniem eiro. Savukārt slimnīcām ar nelielu pacientu plūsmu fiksētais uzņemšanas nodaļu finansējums nodrošina stabilus ienākumus. Tas rada iekšēju netaisnību sistēmā un kavē veselības aprūpi un pakalpojumu attīstību tur, kur ir pacienti. Rezultāts ir šķērssubsidēšana – slimnīcu pamatpakalpojumus faktiski sedz ar ambulatoro pakalpojumu finansējumu. Turklāt slimnīcas strādā nepārtrauktā neskaidrībā – līgumi par tekošā gada finansējumu tiek grozīti pat katru mēnesi, tāpat nav izsekojams, vai neizlietotie līdzekļi tiek novirzīti tādām pacientu vajadzībām, kas valsts mērogā atzītas par prioritārām, vai pakalpojumiem, ko slimnīca vienkārši spēj sniegt,» norāda VK.
Veselības ministrijai sniegti pieci ieteikumi, kurus ieviešot ne vēlāk kā 2029. gadā sakārtotā slimnīcu tīklā pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus, pārskatītā uzņemšanas nodaļu tīklā visās vietās būs pieejama pilnīga speciālistu komanda, kas sniedz medicīnisko palīdzību, slimnīcu pakalpojumus plānos, sasaistot pieejamo finansējumu ar pakalpojumu kvalitāti, kā arī slimnīcas saņems taisnīgu samaksu, ņemot vērā pacientu ārstēšanas gadījumu sarežģītību.
M. Āboliņa gan atzina, ka «nepopulāriem lēmumiem vienmēr ir kāds pretinieks» un demokrātiski iecerētā saskaņošanas sistēma noved pie tā, ka formālu iebildumu dēļ saskaņošanas process kļūst bezgalīgs. «Šī ir ļoti ambicioza reforma, pat vairākas reformas, kas attiecas uz visiem publiskās pārvaldes līmeņiem. Noteikti vajadzīgs atbalsts arī no sabiedrības,» teica VK pārstāve.
H. Abu Meri atklāja, ka vakar no rīta jau saņēmis trīs telefona zvanus, un viņš sagaida, ka, tuvojoties vēlēšanām, spiediens no dažādām pusēm pieaugs. Pēc viņa teiktā, reformas kavē tas, ka liela daļa slimnīcu reģionos pieder pašvaldībām, dažām ir arī privātais kapitāls, un valstij slimnīcas atdod tad, ja tās nonāk finanšu grūtībās, kā tas bija ar Daugavpils slimnīcu. «Kad runā par pakalpojuma kvalitāti, ir ļoti liela pretestība no pašvaldībām un emocionāliem iedzīvotājiem. Nepietiek, ka ir skaista slimnīca, bet pakalpojumu kvalitāte nav laba,» teica ministrs. Viņš arī apšauba ārstu spējas saglabāt augstu kvalifikāciju, ja slimnīcā, piemēram, dzemdības nenotiek katru dienu, bet simt dzemdību gadā. VM vakar izplatīja paziņojumu, kurā definēja uzdevumus situācijas uzlabošanai – tā ir stacionāro pakalpojumu profilu pārskatīšana, prasību definēšana stacionārajiem pakalpojumiem, slimnīcu sadarbības tīkla modeļa izstrāde, balstoties uz citu valstu pieredzi, kā arī finansējuma modeļa pārskatīšana, lai veicinātu efektivitāti un kvalitāti.
Avots: LETA
