Zāļu lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēma mudinās komersantus, kas pašlaik specializējas pārrobežu tirdzniecībā, pamest Latviju, kā rezultātā Latvija zaudēs ievērojamus nodokļu ieņēmumus no tranzīta un eksporta, kā arī ievērojamu skaitu darba vietu. Šādu viedokli nacionālai ziņu aģentūrai LETA paudis uzņēmumu grupas AS “Repharm” padomes loceklis Dins Šmits.
Veselības ministre Ilze Viņķele nesen rosināja ieviest vairākus medikamentu lieltirgotavu kontroles mehānismus, tostarp prasību lieltirgotavām sniegt informāciju par pieejamajiem medikamentiem tikai elektroniskā formātā, kā arī iespēju Ministru kabinetam regulēt lieltirgotavu eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem. Veselības ministrijas (VM) ieskatā, iecere palīdzēs laikus konstatēt konkrētu zāļu nepietiekamības riskus, kā arī novērst mākslīgās nepieejamības situācijas.
Šmits uzskata, ka noteikumu projekts būtiski ierobežos zāļu tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm caur Latviju, kā arī tirdzniecību ar trešajām valstīm, pārkāpjot preču brīvas aprites pamattiesības. Viņaprāt, grozījumi būtu pretrunā ar līgumu par Eiropas Savienību, kas nosaka, ka starp dalībvalstīm ir aizliegti importa vai eksporta kvantitatīvie ierobežojumi.
Pēc Šmita vārdiem, varot rasties situācijas, kad zāles, kuras Latvijā nevarēs paspēt notirgot pirms termiņa beigām, būs aizliegts eksportēt. Viņš pavēstīja, ka šos medikamentus nāksies vienkārši norakstīt un iznīcināt, kas būtu nesaprātīgi.
Šmits uzsvēris, ka Latvijā līdz šim neesot dokumentēti gadījumi, kad tieši zāļu eksporta dēļ rastos medikamentu nepieejamības situācijas. Pēc viņa vārdiem, esot pastāvējušas īslaicīgas nepieejamības problēmas, kuru iemesls bijis ražotāju noteiktas importa kvotas Latvijai, kad tiek piegādāts mazāk zāļu, nekā ir nepieciešams konkrētā mēneša patēriņa apmierināšanai. Tas esot iespējams, jo tirgotājiem, kuriem ir tirgus monopols attiecībā uz trūkstošajām zālēm, nav pienākuma veikt piegādes Latvijas pacientiem vajadzīgajā apjomā. Tomēr šie iztrūkumi parasti tiekot segti jau ar nākamā mēneša piegādēm.
Pieņemot, ka normatīvo aktu mērķis ir nodrošināt zāļu fizisku pieejamību, uzņēmuma pārstāvis ieteicis noteikt par pienākumu ražotājiem piegādāt zāles vismaz trīs mēnešu krājumam. Viņa ieskatā, šis būtu labākais veids, kā atrisināt šo problēmu.
Šmits piebildis, ka ārsti jau šobrīd pacientiem izrakstot zāles trīs mēnešu kursam, kas objektīvi pamato trīs mēnešu krājuma nepieciešamību. Tomēr VM šādu iniciatīvu neatbalstot, argumentējot, ka tas varētu radīt zaudējumus ražotājiem, stāstijis uzņēmuma pārstāvis.
Arī šis apstāklis Šmitu vedinot domāt, ka eksporta ierobežojumi ir drīzāk radīti zāļu ražotāju interesēs, nevis tirgotāju. Viņš savu argumentāciju balstot uz Starptautiskās zāļu ražotāju asociācijas avotiem.
Jau ziņots, ka, VM skatījumā, plānotie grozījumi dos iespēju kontrolēt zāļu izvešanas procesu uz citām valstīm, ierobežot lieltirgotavām eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem, par kuriem Nacionālajam veselības dienestam un zāļu ražotājam ir noslēgts finansiālās līdzdalības līgums, uz laiku, ja tiek radīts zāļu nepieejamības risks. Tādējādi plānots samazināt šos riskus, uzsver ministrijā, piebilstot, ka līdzīga kārtība jau ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Ministrija arī iecerējusi atvieglot nereģistrētu zāļu izplatīšanu gadījumos, kad atbilstošu reģistrētu zāļu nav vai tās nav pieejamas. Tādējādi pacientiem tiktu nodrošināta labāka medikamentu pieejamība nestandarta situācijās, uzsvērts ministrijā.
Savukārt ekonomikas ministra Ralfa Nemiro veidota darba grupa nacionālās farmācijas politikas jomā norādījusi, ka viena no problēmām, kas ierobežo pacienta tiesības, ir tā, ka noteikti medikamenti vai medicīnas ierīces ir pieejamas tikai kādas noteiktas ķēdes aptiekā, jo aiz tās stāvošā lieltirgotava nepiegādā preci citu tīklu aptiekām. Tas ierobežo pacientu tiesības saņemt šīs preces jebkurā sev vēlamā aptiekā, kā arī ierobežo konkurenci cenās un medikamentu izvēlē. Zāļu lieltirgotavu faktisko krājumu caurskatāmība ļautu pasūtīt zāles jebkurai aptiekai Latvijā.