Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
5. janvārī Veselības ministrijā (VM) farmācijas nozares pārstāvju, Zemkopības ministrijas un citu iesaistīto pušu kopīgā sanāksmē tika spriests par uztura bagātinātāju aprites uzlabošanu, kontroli un pārkāpumu mazināšanu šajā jomā. Tā kā uztura bagātinātāju jomu mūsu valstī uzrauga Zemkopības ministrijas (ZM) pakļautībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), grozījumu izstrādi normatīvo aktu jomā galvenokārt uzņēmusies ZM, kas šajā darbā izmanto arī farmācijas nozares un patērētāju aizsardzības jomas valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju sniegtos priekšlikumus.
Kā sanāksmē informēja ZM pārstāvji, pērnais gads pagājis “uztura bagātinātāju zīmē” – pērn izstrādāts informatīvais ziņojums, ko jau izskatījis Ministru kabinets, kas nolēmis, ka 2018. gadā tiks piešķirts papildu finansējums uztura bagātinātāju kontroles uzlabošanai un patērētāju informēšanai. Kā uzsvēra ZM un PVD pārstāvji, galvenais, kas traucē uzraudzības institūciju darbu, ir finansējuma trūkums. ZM atzīst, ka arī VM Farmācijas departaments jau ieguldījis lielu darbu normatīvo aktu izstrādē un uzlabošanās šajā jomā. Savukārt vieni no aktīvākajiem grozījumu priekšlikumu iesniedzējiem ir zāļu ražotāji – Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA), norādīja ZM pārstāvji. Priekšlikumu arī publiski apspriesti Latvijas Ārstu biedrības konferencē novembrī, pēc kuras saņemti vēl jauni ierosinājumi, kas nu jau apkopoti. Kā uzsvēra ZM, tā cenšas ļoti rūpīgi izvērtēt, vai un kādi grozījumi normatīvajos aktos patiesi nepieciešami, jo vairākas priekšlikumos ietvertās normas jau ir iekļautas mūsu valsts likumos un noteikumos, tāpēc katrs ierosinājums uzmanīgi jāvērtē, lai nenonāktu pretrunā ar Latvijas Republikas juridisko praksi.
Viens no nākotnē svarīgiem darbiem, ko PVD iekļāvis veicamo uzdevumu sarakstā, ir pārtikā lietojamo augu saraksta izveide. PVD uzsver, ka nepieciešama arī jauna uztura bagātinātāju reģistra izveide. Tāpat jāpalielina aptiekās veikto pārbaužu skaits, taču tam nepieciešams papildu finansējums. Šobrīd PVD inspektors aptieku apmeklē vienu reizi divos gados, taču pārbaudāmo uztura bagātinātāju klāsts ir ļoti liels un arvien paplašinās (šobrīd uztura bagātinātāju reģistrā ir 6500 produkti). Sanāksmes dalībnieki arī atzina, ka ir jādomā arī par visu izplatīšanas tīklā iesaistīto dalībnieku apziņošanu gadījumos, kad konstatētas neatbilstības. Būtu labi, ja PVD par to varētu ziņot produkta izplatītājam, kas tālāk uzņemas zāļu lieltirgotavu un aptieku apziņošanu.
Sapulcē tika spriests par daudziem sasāpējušiem jautājumiem uztura bagātinātāju izplatīšanā, tai skaitā par zāļu pārreģistrēšanu uztura bagātinātāju statusā, nomainot vien ieteicamās devas un veicot attiecīgas izmaiņas produkta lietošanas instrukcijā.
Diskusijā par uztura bagātinātāju reklāmas jautājumiem aktīvi iesaistījās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas uzrauga šo produktu reklāmu. PTAC informēja, ka pērn soda nauda piemērota divos reklāmas pārkāpumu gadījumos. Karstas diskusijas raisīja uztura bagātinātāju reklāmu tekstos iekļautās maldinošās vai uzvedinošās norādes, kas patērētājam liek domāt par “dabīgu līdzekli, kas ārstē”. PTAC gan uzsver, ka šajā jomā netrūkst nekāda regulējuma, viss jau esot pateikts pieejamos normatīvajos aktos, tāpēc neesot vajadzības radīt papildu regulējumu. PTAC arī uzsvēra, ka problēma neesot tikai vai tieši reklāmā, bet arī tajā, ka ārsti iesaka šos preparātus lietot. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (European Food Safety Authority, EFSA) vēl joprojām vērtē ārstniecības augus; botāniskās norādes vēl tiks izstrādātas aptuveni 2-3 gadus, tāpēc pagaidām uztura bagātinātāju ražotāji varot būt mierīgi, taču pēc jaunās vērtēšanas beigām informācija par dažādiem augiem un produktiem var mainīties.
Kā uzsvēra VM Farmācijas departamenta vadītāja Diāna Arāja, izmaiņas likumdošanā nav noteicošais, – nākotnē nozīme būs izglītotam patērētājam.
Sanāksmē izskanēja arī viedoklis, ka tā, kā uztura bagātinātāju marēķējumā nav atļauts lietot dažādas norādes par produkta potenciālo ārstniecisko iedarbību, pacienti bieži vien nezina, kādam nolūkam konkrētais produkts domāts, un lieto to pilnīgi citam mērķim, balstoties uz kaut kur aizgūtu informāciju. Tāpēc būtu noderīgi kādi brīdinājumi, tai skaitā par mijiedarbību ar zālēm. Taču, kā uzsvēra PTAC – šādu brīdinājumu nevar būt, jo neesot pētījumu, kas apliecina šādu informāciju.
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde, gan atgādināja, ka šobrīd uztura bagātinātājs saskaņā ar to statusu normatīvajos aktos ir “nolikts vienā plauktiņā ar desu, sviestu un citu pārtiku, taču mēs zinām, ka tā nav, jo tās ir bioloģiski aktīvas vielas”. Viņa arī norādīja, ka aisberga neredzamā daļa ir dažādi uztura bagātinātāju izplatītāji, tiešās pārdošanas un telefonpārdošanas realizētāji, kā arī internetveikali. PVD apliecināja, ka šo vidū ir tādi, kas reģistrējas PVD, taču lielākoties tā neesot. Daudzi internetveikali savas mājas lapas reģistrējuši ārpus Latvijas, kaut arī produktus piedāvā tieši Latvijas pacientiem latviešu valodā. Šobrīd PVD neesot tehnisku iespēju cīnīties ar šādām vietnēm.
Sanāksmes noslēgumā tika atzīts, ka jāstrādā pie sabiedrības izglītošanas – gan par drošiem iegādes kanāliem, gan uztura bagātinātāju lietderību un drošumu, gan arī ctiem jautājumiem. Taču, kā atzina klātesošie, tas ir ļoti ilgstošs un arī grūti izmērāms process.
Elīna Badune
www.farmacija-mic.lv
