Diskutēs par iespējām novērst CPV izraisīta vēža izplatību – publiski ar tiešraidi

Otrdien, 13. augustā, no plkst.14 līdz plkst.16 notiks atklāta tiešsaistes diskusija par iespējām novērst cilvēka papilomas vīrusa izraisīta vēža izplatību, par nepieciešamību Latvijā ieviest dzemdes kakla vēža novēršanas plānu un reālām iespējām sasniegt šāda plāna mērķi. Diskusija būs tiešraidē, kas būs publiski pieejama jebkuram interesentam.

Šajā diskusijā tiks turpinātas iepriekš, 26. aprīlī, notikušās diskusijas tēmas, rezumējot un izvērtējot paveikto vai nepaveikto, kā arī uzdevumus un iespējas, ņemot vērā, ka šobrīd intensīvi noris darbs pie jauna veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.–2027.gadam.

Dzemdes kakla vēzis joprojām ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma. CPV (cilvēka papilomas vīruss) tiek atklāts 99% dzemdes kakla audzēju gadījumos, un pret CPV darbojas vakcinācija, kuru pusaudžiem finansē no valsts budžeta. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas (PVO), Eiropas Vēža Uzveikšanas Plāna un Eiropas Vēža Organizācijas rekomendācijām – “Līdz 2030. gadam visās Eiropas valstīs ir jāievieš efektīvas stratēģijas, lai izskaustu vēzi, ko izraisa CPV, kā sabiedrības veselības problēmu”, arī Latvijā ir nepieciešams pilnībā ieviest CPV izraisītu vēžu novēršanas plānu.

Dzemdes kakla vēža izraisītās mirstības rādītājs Latvijā ir trešais augstākais ES un gandrīz trīs reizes augstāks par ES vidējo rādītāju, kas liecina par nepieciešamību palielināt vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu un uzlabot specializētās aprūpes pieejamību. Turklāt CPV infekcija izraisa vēl citus vēža veidus.

“Lai mēs sasniegtu PVO un Eiropas vēžu apkarošanas organizāciju uzliktos uzdevumus, kuru mērķis ir izskaust dzemdes kakla vēzi, lai sastopamība būtu mazāk nekā četri gadījumi uz 100 000 (pašreiz Latvijā ir ap 20), ir trīs galvenie ierosinājumi no ārstu–speciālistu puses. Pirmais ir – paplašināt mērķa grupu vakcinācijai pret CPV, papildus iekļaujot sievietes un vīriešus no 18 līdz 26 gadiem, kuri nav saņēmuši vakcīnu iepriekš, iekļaujot pacientes ar blakus slimībām, kas nomāc imunitāti, pēc orgānu transplantācijas un citas riska grupas pacientes, sievietes pēc dzemdes kakla ķirurģiskās ārstēšanas, kas veikta CPV izraisītas priekšvēža saslimšanas dēļ, HIV pacientus līdz 45 gadu vecumam. Otrais ierosinājums – precīzi definēt sasniedzamos vakcinācijas un skrīninga aptveres mērķus onkoplānā 2025.–2027.gadam. Trešais – prioritizēt dzemdes kakla vēža ārstēšanas pieejamības nodrošināšanu,” rezumē Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja Kristīne Pčolkina.

“Onkologu realitāte ir tāda, ka Latvijā katru gadu no jauna diagnosticē apmēram 500 gadījumus ar tādu vēzi, kura iemesls visbiežāk ir CPV infekcija. Dzemdes kakla vēzis ir otrs izplatītākais audzējs sievietēm un trešais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm. Ja šie audzēji kļūst metastātiski, tos ir grūti ārstēt, un tāpēc ir augsts mirstības risks. Dzemdes kakla vēža gadījumā mazāka ir terapijas daudzveidība un tās pieejamība. Mazāk ir iespēju šo izplatīto audzēju ārstēt medikamentozi, nekā, piemēram, tas ir krūts vēža gadījumā. Tāpēc ļoti svarīga ir profilakse, kas dod iespēju šo vēzi nepieļaut. Ir atklāts, ka dzemdes kakla vēzis ir viens no tiem audzējiem, kur līdz 99% gadījumu nozīme ir cilvēka papilomas vīrusam. CPV ir tas iemesls, kas ierosina audzēju, un mēs tātad varam šeit ļoti mērķtiecīgi strādāt uz specifisko profilaksi,” uzskata Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Onkoloģijas klīnikas vadītāja un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa.

Atklātā diskusija būs publiski pieejama un tiks translēta vairāku iesaistīto ārstu organizāciju profilos Facebook, kā arī portālā LSM.lv un aģentūras “Divi gani” profilā YouTube.

Plānots, ka diskusijā piedalīsies un tiks pārstāvēti – Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonds, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Kolposkopijas biedrība, Imunizācijas Valsts padome, Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Otorinolaringologu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Veselības ministrija, Finanšu ministrija, Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Avots: LETA