Eiropas aptiekās pieaug zāļu deficīts

Katru gadu Eiropas farmaceitu organizācija Eiropas Savienības Farmācijas grupa (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veic biedru aptauju, lai novērtētu zāļu pieejamības trūkuma ietekmi visā Eiropā, raugoties uz to no farmaceitu viedokļa. PGEU veiktā 2020. gada Zāļu pieejamības pētījuma rezultāti aptver atbildes no 26 Eiropas valstīm.

PGEU veiktās aptaujas galvenie secinājumi:

1. Visās valstīs, kas sniedza savas atbildes, pēdējo 12 mēnešu laikā atvērta tipa aptiekās bijis zāļu deficīts, un lielākajā daļā (65%) valstu respondenti norādījuši, ka salīdzinājumā ar 2019. gadu situācija ir pasliktinājusies.
2. Zāļu iztrūkums skāris visas medikamentu grupas aptiekās visā Eiropā. 92% valstu aptiekās nav bijis pietiekami daudz zāļu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai.
3. Aptaujas aizpildīšanas brīdī lielākajā daļā respondentu valstu (65%) trūka vairāk nekā 200 dažādu medikamentu.
4. Gandrīz visu aptaujas valstu speciālisti norādīja, ka, pēc viņu domām, zāļu iztrūkums radījis ciešanas un neērtības pacientiem (96%). Ārstēšanas pārtraukšana, uz ko norādīja 80% valstu, un palielināts līdzmaksājums dārgāku / neapmaksātu alternatīvu rezultātā (minēts 57% valstu) arī tiek norādīts kā zāļu deficīta negatīvās sekas.
5. Zāļu trūkums lielākajā daļā valstu aptieku uzņēmumiem radījis arī finansiālus zaudējumus, kas radušies, ieguldot laiku un darbu zāļu deficīta jautājumu risināšanā (92% valstu). Tas arī samazinājis pacientu uzticību aptiekām (80% valstu) un darbinieku apmierinātību (76% valstu).
6. Eiropā pastāv lielas atšķirības attiecībā uz juridiskiem risinājumiem, ko atvērta tipa aptieku farmaceiti var piedāvāt zāļu iztrūkuma gadījumā. Aizstāšana ar patentbrīvām zālēm (80% valstu), zāļu importēšana no valsts, kurā tās ir pieejamas (50%), to pašu zāļu iegūšana no alternatīviem atļautiem avotiem, piemēram, citām aptiekām (46%), ir risinājumi, ko var izmantot lielākajā daļā Eiropas valstu. Tomēr uz dažiem no šiem risinājumiem attiecas ierobežojumi (piemēram, nepieciešama jauna recepte), un tie var būt apgrūtinoši un laikietilpīgi kā pacientam, tā farmaceitam.
7. Laiks, kas aptiekas personālam jāpavada zāļu trūkuma novēršanai, ir vidēji 6,3 stundas nedēļā.
8. 23% no valstīm, kas sniedza atbildi, norādīja, ka, neskatoties uz to, ka farmaceiti bieži saskaras ar zāļu iztrūkumu vai pat paredz pieejamības grūtības vēl pirms to zina nozare vai vairumtirgotāji, valstī joprojām nav ziņošanas sistēmas, ko farmaceiti varētu izmantot.
9. Aptieku farmaceiti informāciju par zāļu deficītu galvenokārt saņem no zāļu aģentūrām (65%), ražotājiem (57%) un vairumtirgotājiem (50%).

Jaunais PGEU prezidents Alēns Delgits (Alain Delgutte) norāda: “2020. gada rezultāti liecina, ka Eiropā joprojām ir augsts zāļu deficīta līmenis ar apgrūtinošu ietekmi uz pacientiem un farmaceitisko aprūpi. COVID-19 pandēmija ļāva plašākai sabiedrībai apzināties zāļu un medicīniskā aprīkojuma piegādes ķēžu neaizsargātību, ar šīm problēmām aptiekas saskaras jau vairāk nekā desmit gadus. Aptieku farmaceiti ir darījuši visu iespējamo, lai novērstu turpmāku situācijas pasliktināšanos, un vairākās Eiropas valstīs attiecīgās iestādes arī ir veiksmīgi reaģējušas uz farmaceitu ierosinājumiem. Mēs patiesi ceram, ka pastiprināta politikas veidotāju uzmanība šai parādībai ļaus mums ziņot par pozitīvākiem panākumiem nākamajos gados un visbeidzot sniegt nozīmīgus risinājumus pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem visā Eiropā.”

Vairāk par zāļu pieejamību Eiropā un PGEU aptaujas rezultātiem lasiet šeit: https://www.pgeu.eu/medicine-shortages/

Sagatavoja Elīna Badune

www.farmacija-mic.lv