Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro veidota darba grupa nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei nākusi klajā ar ierosinājumiem zāļu pieejamības veicināšanai. Proti, darba grupa uzskata, ka, mazinoties aptieku savstarpējai konkurencei, būtu jāveicina jaunu zāļu ražotāju ienākšana Latvijas tirgū.
Darba grupas sagatavotā ziņojumā norādīts, ka aptieku savstarpējā konkurence ir mazinājusies, jo ir mainījies farmācijas tirgus dalībnieku īpašumā esošo aptieku skaits, aptieku skaitam palielinoties aptieku ķēdēs un samazinoties individuālo aptieku vai mazāko aptieku tīklu skaitam. Darba grupa norāda, ka pieaug aptieku skaits aptieku ķēdēs, samazinās individuālo aptieku skaits, gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības apgrozījums ik gadu pieaug, samazinās tirgus diversifikācija un tirdzniecība koncentrējas zāļu mazumtirdzniecības ķēdēs.
“Daudzlīmeņu attiecībās starp ražotājiem, lieltirgotavām, aptieku tīkliem, slimnīcām, ārstiem un klīnikām bieži netiek vērtētas iedzīvotāju vajadzības un maksātspēja, ķēdes dalībniekiem cenšoties maksimāli nopelnīt. Medikamentu lieltirgotavu starpā ir konkurences trūkums, un lai to risinātu, ir jāpārskata gan regulējums, gan šobrīd darbojošies cenu veidošanās mehānismi,” pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
“Izvērtējot aptieku skaita īpatsvaru, secināms, ka laika periodā no 2011. gada līdz 2019. gadam vairāki tirgus dalībnieki ir pametuši zāļu mazumtirdzniecības tirgu, un konkrētās aptiekas konkrētajās pilsētās ir pārņēmušas aptieku ķēdes,” teikts ziņojumā. Ziņojumā pausts, ka medikamentu pieejamība patērētājam nav mazinājusies, taču samazinājusies ir patērētāja izvēle.
Galvenais cēlonis tam esot konkurences trūkums medikamentu lieltirgotavu starpā. Veiktās tirgus izpētes rezultāti liecina, ka 94% medikamentu tiek iegādāti 10 lielākajās zāļu lieltirgotavās. Papildus tam identificēts, ka medikamenti ārpus kompensācijas sistēmas, kam ražotāji nodrošina samazinātu cenu, bieži nenonāk pie Latvijas gala patērētāja, jo lieltirgotavas tos eksportē, nodrošinot sev lielāku peļņu. Pacientu organizāciju pārstāvji norādījuši arī uz noteiktu medikamentu vai medicīnas ierīču nepieejamību kādā noteiktā vai noteiktas ķēdes aptiekā, kas samazina viņu tiesības kā pacientiem izvēlēties attiecīgos produktus, kā arī ierobežo konkurenci cenās un medikamentu izvēlē.
Pēc darba grupas teiktā – zāļu ražotāji pauduši: “Ja ir viena lieltirgotava, kurai pieder 50% no tirgus, un ražotājam ar to nav sadarbības – nav arī šī tirgus. Ja ir daudzas mazas lieltirgotavas un viena liela, kurai ir milzīgs tirgus, pateicoties aptieku pārklājumam, nesadarboties ar šo lieltirgotavu nozīmē pazaudēt 50% no tirgus, jo aptiekas nepirks no svešas lieltirgotavas.”
Darba grupa secinājusi, ka konkurence farmācijas tirgū uzlabotos, ja tiktu ņemts vērā vismaz kāds no paustajiem priekšlikumiem, piemēram, tirgū būtu jāpiesaista jauni zāļu ražotāji, kā arī būtu jāizvērtē iespējas veidot reģistru, kurā zāļu lieltirgotavām un aptiekām būtu nepieciešams sniegt informāciju par zāļu krājumiem.
Tāpat darba grupa rosina ieviest kontroles sistēmu, kas ļautu operatīvi pārbaudīt krājumu apjomu lieltirgotavās, lai savlaicīgi novērstu zāļu nepieejamības risku aptiekām un pacientiem.
Tiesa gan Zāļu valsts aģentūra šogad jau ir uzsākusi pilotprojektu, kura ietvaros tiek veikta informācijas vākšana un apkopošana par pieejamiem lieltirgotavās atlikušajiem zāļu krājumiem. Aģentūra pilotprojekta veidā izveidojusi lieltirgotavu atlikušo zāļu krājumu iegūšanas un apkopošanas sistēmu. Sistēmas mērķis ir efektīvāka un ātrāka datu ieguve par konkrētu zāļu pieejamību lieltirgotavās.
Šobrīd pilotprojekta ietvaros lieltirgotavas sniedz elektronisku atskaiti par kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) iekļauto zāļu atlikušajiem krājumiem un par atlikušajiem vakcīnu krājumiem lieltirgotavās. Tiek apsvērta arī iespēja apstrādāt informāciju par visām Latvijas Zāļu reģistrā esošajām, ne tikai par KZS iekļautajām zālēm. Apkopotā informācija paredzēta vispārēja un slēgta tipa aptiekām un ārstniecības iestādēm, lai veiksmīgāk nodrošinātu nepārtrauktu zāļu pieejamību pacientiem. (Ar lieltirgotavās atlikušajiem zāļu krājumiem var iepazīties šeit: https://www.zva.gov.lv/lv/pazinot-par-zalu-piegades-partraukumu/lieltirgotavu-atlikusie-krajumi)
Lai zāļu mazumtirdzniecības tirgū tiktu veicināta konkurence, darba grupa iesaka pārvērtēt ne tikai esošos aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus, bet arī tos papildināt ar jauniem, piemēram, ja iedzīvotāju skaits ir 4000 vai lielāks, attiecīgajā apdzīvotajā vietā aptieku skaits nav ierobežots. Patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka gadījumā, ja iedzīvotāju skaits ir 4000 vai mazāks, attiecīgajā apdzīvotajā vietā drīkst atvērt divas aptiekas.
Darba grupa arī ierosina dot pašvaldībām tiesības noteikt ierobežojumu vispārējā tipa aptieku skaitam ārpus apdzīvotām vietām, kā arī reti apdzīvotās vietās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2000.
Konkurences situāciju farmācijas tirgū, pēc darba grupas domām, uzlabotu arī zāļu alternatīvu piegādes kanālu veidošana, piemēram, mobilas aptiekas un bezrecepšu medikamentu pārdošana citās tirdzniecības vietās ārpus aptiekām.
Darba grupa arī norādījusi, ka Veselības inspekcijai nav pietiekamas kapacitātes aptieku apsekošanai, tāpēc būtu uzlabojama Nacionālā veselības dienesta sadarbība ar ražotājiem.
Darba grupa aicinās Veselības ministriju izskatīt iespēju virzīt grozījumus speciālajā regulējumā, kas paredzētu aptieku licenču iegūšanas ierobežojumus gadījumos, kad šie darījumi nav pakļauti kontrolei atbilstoši Konkurences likumā noteiktajam apvienošanās regulējumam. Tāpat būtu jāizskata kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšana, jāveido stimulējoši apstākļi medikamentu ražošanas apjoma palielināšanai, kā arī jāpārskata medikamentu aizvietošanas mehānismi un jāpārskata aptieku un aptieku filiāļu izvietošanas kritēriji.
Nākamo darba grupas sanāksmju laikā plānots pārrunāt arī nozares skatījumu uz ziņojumā publicētajiem ieteikumiem.
Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro veidotā darba grupa nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei darbu uzsāka 2019. gada aprīlī, lai izstrādātu priekšlikumus konkurences veicināšanai farmācijas tirgū, veicinot K.Kariņa valdības deklarācijas 139. punkta izpildi. Viens no darba grupas galvenajiem uzdevumiem ir panākt, lai Latvijas pacientiem medikamenti kļūtu lētāki un tiktu sekmēta to pieejamība.
Darba grupas ziņojums ir pieejams šeit: https://em.gov.lv/files/attachments/Medikamenti_Zinojums_28.11.pdf
Elīna Badune
