Eksperti aicina stiprināt ārstu un farmaceitu sadarbību primārajā veselības aprūpē

Lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību, būtiski stiprināt ārstu un farmaceitu sadarbību primārajā veselības aprūpē, zāļu ražotāja “Olainfarm” 30. novembrī rīkotajā diskusijā pauda klātesošie eksperti.

Kā norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, lai mazinātos rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem, sākumā būtu jāsaprot, vai Latvijā ir speciālisti, kas var nodrošināt attiecīgos pakalpojumus. Patlaban situācija liecina, ka daudzās vietās izmeklējumu veikšanai nav piemērotu speciālistu. Turklāt nereti jaunie ārsti nostrādā trīs četrus gadus, pēc kā izvēlas darīt kaut ko citu, jo slodze bijusi pārāk liela. Rezultātā, piemēram, 30% ģimenes ārstu ir vecāki par 65 gadiem.

Viņas vērtējumā, būtu jāstiprina farmaceitu un ārstu sadarbība, veicinot iespēju farmaceitam konsultēt pacientus. Tādā veidā tiktu novērstas iespējamās blakusparādības, kas var radīt nevajadzīgas veselības problēmas pacientam, kā arī hospitalizāciju.

Arī Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča uzskata, ka bez farmaceita ārsta komandā primārās veselības aprūpes komanda nebūtu pilnīga. Viņa uzsvēra, ka farmaceiti un aptiekas ir resurss, turklāt, arī skatoties uz Eiropu un citām valstīm, arvien vairāk aptieku kļūst par primārās veselības aprūpes centriem, kur iedzīvotājiem ir pieejami pakalpojumi.

“Arī mēs uz to ejam un iesim, bet ar nosacījumu, ka farmaceitiem par šo ir jāsaņem atlīdzība. Tas ir veids, kādā valsts varētu iesaistīties, jo speciālistu trūkums ir,” viņa atzina.

LFAA veiktās aptaujas dati par medikamentu un veselības aprūpes pieejamību Latvijā liecina, ka būtiskās Latvijas veselības aprūpes problēmas ir rindas pie valsts apmaksātiem speciālistiem un uz izmeklējumiem, un uz to norāda 82% iedzīvotāju. Vēl 20% uzskata, ka problēmas sagādā zems atalgojums veselības aprūpē strādājošajiem, bet 13% – ģimenes ārstu noslodze un grūtības saņemt pakalpojumu.

12% iedzīvotāju kā problēmu redz veselības aprūpes pakalpojumu ierobežotu pieejamību reģionos, 7% – pārāk šauru kompensējamo medikamentu sarakstu, bet 6% – medikamentu pieejamību.

Dati liecina, ka 33% jeb trešā daļa Latvijas iedzīvotāju bieži ir nodarbojušies ar “pašārstēšanos”, jo nav tikuši pie ārsta. 40% uzsver, ka to dara reti, bet 19% – salīdzinoši nekad.

Atbildot, pēc kādiem principiem pēdējā gada laikā iedzīvotāji iegādājušies medikamentus, vairums jeb 84% to darījuši saskaņā ar ārsta izrakstītu recepti, 11% – pēc ārsta rekomendācijas, 8% – pēc konsultācijas ar farmaceitu, 3% – pēc draugu un paziņu ieteikuma. Neviens nav iegādājies medikamentus reklāmas ietekmē, bet 18% ir iegājušies pēc tam, kad veikuši personīgo izpēti.

Farmaceita palīdzību medikamentu iegādē lūguši 86% iedzīvotāju, kamēr 11% to nav darījuši.

Jučkoviča norādīja, ka pozitīva aina vērojama attiecībā uz medikamentu iegādi. Proti, 50% iedzīvotāju atzīmējuši, ka nav nonākuši situācijā, kad nav varējuši iegādāties medikamentus. Tomēr 26% norāda, ka nav varējuši iegādāties zāles, jo tās nav bijušas aptiekā, 20% – naudas trūkuma dēļ, 12% norāda, ka ārsta izrakstītie medikamenti nav bijuši piemēroti, 11% – nav varējuši tos saņemt e-veselības darbības problēmas dēļ, bet 3% iedzīvotāju to nevarējuši izdarīt, jo tuvumā nav bijis aptiekas.

Vērtējot zāļu kompensējamo sistēmu, 47% iedzīvotāju nav bijuši apmierināti, ka nepieciešamās zāles nav kompensētas. Tikmēr 28% nav ar to saskārušies, 16% ir apmierināti un visas zāles bijušas kompensētas, bet 6% iedzīvotāju apmierina arī tad, ja zāles netiek kompensēti.

Iedzīvotāju vērtējumā, risinājums medikamentu pieejamībai būtu pievienotās vērtības likmes samazināšana, tā uzskata 62% respondentu. Vēl 37% iedzīvotāju uzskata, ka visiem recepšu medikamentiem vajadzētu būt kompensējamo zāļu sarakstā, 24% uzskata, ka būtu jāatjauno sistēma, kad ārsts izraksta konkrētu medikamentu, nevis aktīvo vielu, bet 22% kā risinājumu saredz maksimālo izdevumu sliekšņa noteikšanu gadā medikamenta iegādei, pēc kura izmaksas sedz valsts.

Tikmēr 21% iedzīvotāju norāda, ka nepieciešams mērķēts atbalsts maznodrošinātajām grupām, 16% vēlas redzēt interneta aptieku attīstību, ļaujot iegādāties tajās recepšu medikamentus, 11% uzskata, ka nepieciešams valsts atbalsts vietējiem farmācijas uzņēmumiem medikamentu portfeļa paplašināšanai, 4% gribētu, lai reģionos būtu vairāk aptieku, bet 2% vēlētos paplašināt “medikamentu piegāde mājās” pakalpojumu.

Avots: LETA