Eksperts: Nav pierādījumu, ka vairāku vakcīnu ievade organismā ietekmē veselību

Nav pierādījumu, ka vairāku vakcīnu ievade organismā ietekmē mūsu veselību, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ar vakcīnām novēršamo slimību galvenais eksperts Edoardo Kolzani.

Iestādes dati liecina, ka līdz oktobra beigām elpceļu slimību izplatības līmenis lielākajā daļā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu saglabājies šim gadalaikam paredzētajā līmenī. Arī smagu akūto respiratoru infekciju izplatības rādītāji ir aptuveni tādā pašā līmenī kā pērn. Vienlaikus SARS-CoV-2 ietekme uz elpceļu slimībām ir daudz lielāka nekā respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) un sezonālās gripas ietekme.

Kolzani norādīja, ka šobrīd līdz ar auksto laiku cilvēki vairāk laika pavada iekštelpās, tuvāk viens otram, kā rezultātā elpceļu infekciju slimības izplatās daudz vieglāk. Šobrīd situācija esot stabila, taču nedrīkst zaudēt modrību, turpinot uzraudzīt situāciju arī turpmāk. Īpaši tas attiecas uz Covid-19, ņemot vērā, ka tā joprojām ir jauna infekcija, kas var mūs pārsteigt.

Vaicāts par iespējamību, ka nākotnē iedzīvotājus varētu vakcinēt ar vienu kombinētu vakcīnu pret gripu un Covid-19, Kolzani atzina, ka to ir grūti prognozēt. Tas, galvenokārt, ir jautājums, kas saistīts ar tehnoloģisko attīstību. Piemēram, Covid-19 vakcīnas tapušas, izmantojot tehnoloģiju, kas cilvēka šūnās uz laiku ievieto vīrusa RNS fragmentu, un tas ir jāpatur prātā, ja ir vēlme vienā vakcīnas sastāvā apvienot gan aizsardzību pret Covid-19, gan pret gripu. Līdz ar to, šobrīd nav zināms, vai vispār iespējams, ka nākotnē tiks izstrādātas gripas vakcīnas uz RNS bāzes.

Kolzani atgādināja, ka šobrīd iedzīvotājiem pieejamas divas atsevišķas vakcīnas pret Covid-19 un gripu, kuras var ievadīt vienlaikus.

Viņš arī uzsvēra, ka šobrīd nav pierādījumu, ka vairāku vakcīnu ievade organismā ietekmē mūsu veselību. Iespējams, varētu būt bažas par to efektivitāti tādā gadījumā, taču arī šajā gadījumā nav pieejami pamatoti dati. Kolzani aicina par to neuztraukties, bet drīzāk bažīties, ja cilvēks kā riska grupas persona nav saņēmis vakcīnu, piemēram, pirms jauna Covid-19 uzliesmojuma viļņa.

Citādāka situācija ir attiecībā uz RSV, kas var būt bīstams ne tikai jaundzimušajiem divu līdz trīs nedēļu vecumā, bet arī senioriem. Iepriekš pret to nebija vakcīnas, tomēr Kolzani informēja, ka nesen Eiropas Savienībā tika reģistrētas divas vakcīnas pret RSV. Viena no tām būs pieejama zīdaiņiem un vecāka gada gājuma cilvēkiem, bet otra – tikai vecāka gada gājuma cilvēkiem. Rezultātā būs iespējama iedzīvotāju profilakse arī pret RSV. Šobrīd Eiropas valstis izvērtē jauno vakcīnu ieteikumus un pastāv iespēja, ka tuvākajā nākotnē tās būs pieejamas visās Eiropas valstīs.

Vienlaikus eksperts apzinās, ka Eiropā cilvēki ir noguruši no vakcinācijas, kas bija uzlikta par pienākumu Covid-19 pandēmijas laikā. Taču viņš atgādina, ka nozīme nav tam, cik daudz vakcīnu devu saņemtas, bet tam, cik ilgs laiks pagājis starp tām, jo iegūta imunitāte nav mūžīga. Īpaši svarīgi tas ir riska grupas cilvēkiem – senioriem, grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.

Runājot par cilvēku motivēšanu doties vakcinēties, Kolzani uzskata, ka sākumā būtiski saprast, kas ir tie iemesli, kādēļ viņi nevēlas to darīt. Iemesli var atšķirties dažādu valstu vai pat valstīs esošo iedzīvotāju grupu starpā. Piemēram, iemesli var būt saistīti ar reliģiskiem vai kultūras iemesliem, iepriekš minēto nogurumu, informācijas trūkumu, piekļuvi vakcīnām, ja, teiksim, tās netiek piedāvātas bez maksas un cilvēki nevēlas segt to izmaksas.

Savukārt pēc tam, kad ir izprasti cilvēku nevēlēšanās vakcinēties iemesli, var pielāgot katras valsts vakcinācijas stratēģiju.

Kolzani arī atgādināja, ka sabiedrībā pastāv dažādas elpceļu infekciju slimības, tādēļ pandēmijas laikā ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas tobrīd bija kā pienākums, šobrīd varētu kļūt par daļu no ikdienas prakses. Tas attiecas uz fizisku distancēšanos, masku nēsāšanu, palikšanu mājās, kad ir slikta pašsajūta, lai pasargātu gan sevi, gan apkārtējos. Minētie pasākumu varētu kļūt par daļu no vispārīgas uzvedības, ko saslimšanas gadījumā ieviest ikdienā.