Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Politiskajās diskusijās un retorikā par vakcināciju farmaceitu loma nereti tiek nepamatoti sašaurināta līdz zāļu tirdzniecībai, neņemot vērā viņu ieguldījumu veselības aprūpē un sadarbībā ar ārstiem, uzskata Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga.
Kā uzstāj Melberga, mūsdienu farmācija ir orientēta uz aprūpi, nevis tikai zāļu izsniegšanu, un nozare strādā pie farmaceita profesionālās lomas nostiprināšanas, tostarp paplašinot aptiekās sniegto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.
Farmaceiti sniedz vairākus pakalpojumus, piemēram, mēra asinsspiedienu, glikozes un holesterīna līmeni, ķermeņa masas indeksu, kā arī konsultē pacientus par profilakses jautājumiem. Vienlaikus paredzēts, ka nākotnē šo pakalpojumu klāsts varētu paplašināties. Īpaši būtiska, viņas ieskatā, ir farmaceitu iesaiste vakcinācijā pret gripu un ērču encefalītu.
Melberga uzsvēra, ka vecāku gadagājumu cilvēku vakcinācijas aptvere Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir salīdzinoši zema. Kā piemēru viņa minēja, ka iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem mērķis ir vismaz 60% vakcinācijas aptvere pret gripu, kamēr Latvijā tā patlaban ir aptuveni 15%.
Viņa norādīja, ka farmaceits ir viens no pieejamākajiem veselības aprūpes speciālistiem, jo pie ārsta nepieciešams iepriekšējs pieraksts un darba laiki ne vienmēr sakrīt ar pacientu iespējām, savukārt aptiekas Latvijā strādā ar ilgu darba laiku.
Lai gan kritika par farmaceitu iesaisti vakcinācijā, pēc Melbergas paustā, biežāk izskan publiskajā retorikā, tomēr realitātē, īpaši lauku reģionos, sadarbība starp ārstiem un farmaceitiem esot laba.
Komentējot drošības aspektus, Melberga norādīja, ka vakcināciju aptiekās neveic neapmācīti farmaceiti. Vakcinācijas veikšanai tiek nodrošinātas speciālas apmācības, ir skaidri noteikta rīcība alerģisku reakciju vai pašsajūtas pasliktināšanās gadījumos, kā arī nodrošinātas šim nolūkam pielāgotas telpas. Pirms vakcinācijas notiek saruna ar pacientu, izvērtējot iespējamos ierobežojumus un kontrindikācijas, tostarp to, vai konkrētajā situācijā vakcināciju var veikt pie farmaceita. Vienlaikus Melberga norādīja, ka vakcināciju farmaceits neveiktu tirdzniecības zāles vidū, bet gan speciāli pielāgotās telpās.
Viņa arī norādīja uz citu Eiropas valstu pieredzi, kur farmaceiti ir iekļauti vakcinācijas sistēmā, nodrošinot pilnīgu vakcinācijas faktu reģistrāciju. Pēc Melbergas teiktā, neviena valsts, kas ieviesusi vakcinācijas pakalpojumus aptiekās, no šīs prakses nav atteikusies, bet gan paplašinājusi vakcinācijas klāstu.
Runājot par iespējamo administratīvo slogu, Melberga norādīja, ka gadījumā, ja vakcinācijas dati tiktu ievadīti esošajos e-veselības moduļos, tas neradītu papildu apgrūtinājumu, jo farmaceiti jau ikdienā strādā ar recepšu apstrādi un elektronizē arī papīra receptes.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā otrdien diskusijas raisīja priekšlikums Epidemioloģiskās drošības likumā atcelt normu, kas noteiktos gadījumos ļauj ģimenes ārsta praksei vakcinācijas veikšanai piesaistīt apmācītu farmaceitu.
Priekšlikumu iesniedza deputātes Ingrīda Circene (JV) un Līga Kozlovska (ZZS), precizējot normu, kas patlaban nosaka, ka “vakcināciju drīkst veikt ārstniecības persona vai farmaceits atbilstoši kompetencei”. Priekšlikums paredzēja izslēgt farmaceitu no šīs normas.
Veselības ministrijas (VM) pārstāvji skaidroja, ka pēc esošās normas vakcināciju veic ārstniecības persona atbilstoši kompetencei, vienlaikus nosakot iespēju ģimenes ārsta praksei nepieciešamības gadījumā vakcinācijā iesaistīt apmācītu farmaceitu, Ministru kabinetam deleģējot noteikt kārtību, prasības un gadījumus, kad šāda sadarbība ir pieļaujama.
Covid-19 pandēmijas laikā vakcinācijas veikšanai tika apmācīti 80 farmaceiti, un šis resurss varētu būt noderīgs arī nākotnē, piemēram, epidēmiju gadījumos vai situācijās, kad ģimenes ārstu praksēm trūkst kapacitātes.
Vienlaikus priekšlikumam kategoriski iebildusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība, norādot, ka farmaceiti nav ārstniecības personas un ārstniecības procedūru veikšana ārpus ārstniecības iestādēm neatbilst Ārstniecības likuma regulējumam.
Sēdē tika pausts, ka farmaceitiem nav pilnvērtīgas piekļuves pacienta medicīniskajai informācijai, kā arī pietiekamu zināšanu iespējamo komplikāciju izvērtēšanai. Circene komisijā norādīja, ka par ierastu praksi nevar kļūt situācija, kurā pacients vakcinējas aptiekā, kas nav ārstniecības iestāde.
VM pārstāvji skaidroja, ka esošā regulējuma saglabāšana neparedzētu farmaceitu patstāvīgu iesaisti vakcinācijā, bet gan stingri noteiktu, ka farmaceitu vakcinācijas procesā var piesaistīt tikai ģimenes ārsts un tikai atsevišķos gadījumos. Pēc ministrijas paustā, šāda pieeja varētu mazināt arī riskus, kas saistīti ar vakcīnu transportēšanu neatbilstošos apstākļos.
Tāpat ziņots, ka VM plāno ieviest vairākus jaunus farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus, izriet no ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Aptieku darbības noteikumos, kas šobrīd ir saskaņošanā. Aptiekās plānots attīstīt tādus pakalpojumus kā, piemēram, nozīmēto zāļu (ārstēšanas) pielāgošanu, receptes pagarināšanu, zāļu lietošanas pārskata sastādīšanu un medikamentozās terapijas pārskata sastādīšanu.
Līdztekus paredzēts ieviest hronisku pacientu terapijas uzraudzību, farmaceita konsultācijas sociālās aprūpes centros, ērces izņemšanu un nosūtīšanu uz laboratoriju, eksprestestu veikšanu kapilārajām asinīm vai siekalām, D vitamīna noteikšanu un citus pakalpojumus.
Grozījumos nošķirti pakalpojumi, kurus sniedz farmaceits un klīniskais farmaceits. Vienlaikus ar Latvijas Farmaceitu biedrību plānots organizēt papildu nepieciešamās apmācības farmaceitiem, lai ieviestu jaunos pakalpojumus.
Ministrijā norāda, ka jauno farmaceitisko pakalpojumu īstenošana nebūtu obligāta prasība visām aptiekām, bet iespēja ieinteresētajām aptiekām šādus pakalpojumus nodrošināt, dodot laiku to pakāpeniskai ieviešanai. Līdz ar farmaceita pakalpojumu paplašināšanu, VM cer samazināt nelietderīgu zāļu iegādi un izmaksas, to nepareizas lietošanas kaitējumu, kā arī ietaupīt ārsta laiku, mazinot papildu konsultāciju vajadzību.
Avots: LETA
