Farmācijas muzejā fitoterapeits Artūrs Tereško runā par ārstniecības augiem un piedāvā panaceju

Gaidot Farmācijas muzeja ārstniecības augu dārziņa mošanos no ziemas miega, 20. martā muzeja speciālisti interesentus bija aicinājuši uz tikšanos ar fitoterapeitu Artūru Tereško, kurš māk tautas zināšanas par augiem izmantot mūsu dienās.

Viņa priekšlasījuma nosaukums apgalvo, ka augi mūs patiešām ārstē. A. Tereško aicināja atcerēties zāles, kas sākotnēji iegūtas no augu valsts, glābušas daudzu cilvēku dzīvības un sakārtojušas veselību: tas ir aspirīns, sirds glikozīdi, statīni (2002), vinkristīns (1961) u.c. Ārsts pašlaik nodarbojas ar bērza tāss ekstrakta betulīna izpēti un jau piedāvā vairākus tā produktus.

Lektors nosauca augus ar pretiekaisuma īpašībām, iedalot tos par lietderīgiem akūta vai hroniska iekaisuma gadījumā. Akūta iekaisuma gadījumā var palīdzēt raudene, baziliks, fenhelis, melisa, salvija, rozmarīns, asinszāle, ceļmallapa, trejdaivu sunītis, bērzs (betulīns, čaga), ehinācija.

Hroniska iekaisuma gadījumā palīdz plūškoks, lakrica, ingvers, pienene, kalme, eikalipts, kumelīte, mārsils, pelašķis, vērmele, vaivariņš, biškrēsliņš, ceļmallapa, kliņģerīte, piparmētra, strutene, bērzs.

Fitoterapeits iesaka visus augļus ēst ar sēklām, arī citrusaugļus, vīnogas, arbūzus, ābolus, ķirbjus, jo sēklas satur auga vērtīgo vielu esenci. Viņš iesaka sēklas nenorīt veselas, bet sakošļāt, bet, ja tas neizdodas, sēklas var izkaltēt, samalt un ēst pulveri.

Ingveru, ko ārsts uzskata par dabisku antibiotiku, var lietot svaigu, pievienot pārtikai vai dzert tēju ar sarīvētu sakni. Garšviela salvija der arī pret hronisku iekaisumu, pat reimatoīdā artrīta gadījumā, kā arī tai ir pretdrudža, nomierinoša darbība, senie romieši zinājuši, ka tā veicina auglību.

Ja nepieciešama imūnmodulēšana, var palīdzēt leizejas vai rodiolas sakne, citronliānas ogas, lakricas, ingvera sakneņi, nātres lapas, ancīša laksti, Islandes ķērpis, bērza aktīvās vielas.

A. Tereško izklāstīja starptautiski atzītu hroniskas Laimas slimības fitoterapijas protokolu. Tajā iekļauti augi ar specifisku darbību pret borēlijām: Japānas dižsūrene, salvija, rozmarīns. Laimas slimības gadījumā imūnsistēmu stiprina Japānas dižsūrene, austersēnes, šitaki sēnes, baravikas, kordiceps, rodiola, leizeja, eleiterokoks, Baikāla ķiverene, betulīns. Asinsvadu endotēliju aizsargā Japānas dižsūrene, zaļās tējas epigallokatehīns, betulīns. Citokīnu un alerģijas izpausmes mazina Baikāla ķiverene, sarkansakņu salvija, betulīns. Kolagēna struktūru sargā kaulu buljons, C vitamīns, selēns, tīruma kosa, maura sūrene, šaurlapu ehinaceja. Šīs slimības gadījumā iesakāmas lokālas un vispārīgas siltumprocedūras.

Lektors stāstīja par dažādu aktīvo vielu grupu augiem un to izmantošanu gan rietumu, gan austrumu medicīnā. Viņš pats ar labu rezultātu izmēģinājis Tibetas tradicionālās medicīnas recepti māllēpes lapu izmantošanai saaukstēšanās gadījumā. Svaigas māllepes lapas sarullē un izkaltē. Ja sākas iesnas, lapiņa jāaizdedzina, dūms jāievelk pārmaiņus ar vienu un otru nāsi.

Ārsts izveidojis panaceju, ko iesaka katram, kam rūp veselība:

1) kafiju aizstāt ar čagas tēju;

2) katru dienu dzert 1-1,5  l kvalitatīva ūdens;

3) imunitātes stiprināšanai dienu sākt ar glāzi silta ūdens, kurā izšķīdināti pustējkaroti sodas;

4) katru dienu apēst ķiploka daiviņu, kas sagriezta ripiņās, kuras norij nesakošļātas, uzdzerot ūdeni;

5) katru dienu ēst salātus, svaigus augus, ierobežot saldumus;

6) dzert tēju, kas pagatavota no 1-2 vai vairākām turpmāk minēto augu drogām: lakricas, kalmes sakne, nātres lapas, vīgriezes laksti, liepu ziedi, bērza lapas, salvijas, asinszāles laksti;

7) veselību balsta betulīns un D vitamīns;

8) ieteicama intervāla gavēšana – vismaz 1-2 reizes nedēļā vai katru dienu atturas no ēšanas 16 h diennaktī;

9) katru dienu 5-7 km garas pastaigas;

10) rūdīšanās ar kontrastdušu.

Uz veselību!

www.farmacija-mic.lv