Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
4. novembrī notikušajā Veselības ministrijas (VM) Farmācijas jomas konsultatīvās padomes (FJKP) sēdē VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks klātesošajiem paziņoja par viņa pārcelšanu darbā uz Zāļu valsts aģentūru (ZVA), kur viņš turpmāk pildīs ZVA direktora vietnieka amata pienākumus. Ar šā gada 4. novembri Farmācijas departamenta direktora pienākumu izpildītāja ir Diāna Arāja. Kā apstiprināja Zvejnieks, iesāktais darbs pie nomatīvo aktu izmaiņām turpināsies – tie dokumenti, kuru pārmaiņu virzība uzsākta, tiks virzīti arī tālāk.
Sēdē tika skatīts jautājums par zāļu cenu veidošanas principiem aptiekā un taxa laborum noteikšanu aptiekā izgatavotām zālēm. “Principi, kā zāļu cenas tiek veidotas dažādās valstīs, ir ļoti dažādi. Tur, kur kompensējamo zāļu saraksts ir garš, aptiekām tiek maksāts par pakalpojumu sniegšanu. Es personīgi esmu par to, ka zāļu cenas varētu būt vienādas, vienotas,” sēdē pauda Zvejnieks. Viņš norādīja, ka daudzās valstīs ir noteiktas vienādas zāļu cenas visās aptiekās, taču kā šobrīd to panākt Latvijā tā, lai tas saskanētu ar VM politiku, pagaidām ideju neesot.
Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Kitija Blumfelde iepazīstināja padomi ar LFB vīziju par zāļu cenu modeli aptiekā. Pirmkārt, ir jāmaina aptieku sektors, mainot aptieku statusu atbilstoši NACE klasifikatoram. Šis klasifikators ir paredzēts uzņēmuma darbības veidu noteikšanai pēc starptautiskas klasifikācijas. Jādefinē, kas ir farmaceitiskās aprūpes pakalpojums, jānosaka minimālais šo pakalpojumu grozs. Ar normatīvo regulējumu jāpalīdz veidot uz pakalpojumu apmaksu vērstu sistēmu, tādējādi veicinot konkurenci ar sniegto pakalpojumu sortimentu un kvalitāti. Jāveicina kvalitātes sistēmas izveide un ieviešana aptiekās un jānosaka fiksēta maksa par farmaceitiskās aprūpes pamatpakalpojumiem, vispirms tos definējot.
LFB ieteica savu fiksēto zāļu cenu modeli, kas attiektos uz recepšu zālēm, savukārt bezrecepšu zāļu piecenojumi varētu būt neierobežoti. K.Blumfelde arī izklāstīja ieguvumus no šāda cenu modeļa, kas aizgūts no Vācijas, taču minēja arī jautājumus, kas tādā gadījumā būtu jāapsver. Piemēram, kas notiek gadījumā, ja ražotājs maina zāļu cenu?
Runājot par nederīgo medikamentu utilizāciju, LFB priekšlikums – par to maksātu pašvaldība, vai arī tas varētu būt dalīts maksājums, taču aptieka būtu tikai iestāde, kas šos medikamentus savāc.
Skatot jautājumu par zāļu izgatavošanu aptiekā, LFB prezidente informēja, ka gadā vidēji aptiekās tiek pagatavotas 2500 līdz 3000 zāļu vienības. Ir aprēķinātas gan tiešās, gan netiešās izmaksas, kas rodas, veicot šo pakalpojumu. Rēķinot taxa laborum, atsevišķi nodalītas tiek homeopātiskās zāles, jo daudzas no tām gatavo ļoti ilgu laiku. Lai aprēķinātu taxa laborum, rēķina vienu laika vienību, kas patērēta zāļu izgatavošanai un kas saistīta ar konkrēto zāļu formu un izejvielu skaitu. Homeopātijā – jo lielāks atšķaidījums, jo ilgāk jāgatavo, jo lielāka taxa laborum. Vēl atklāts jautājums ir maksa par diennakts aptieku darbu, sacījaK.Blumfelde.
Izklāstītā LFB vīzija raisīja aktīvu diskusiju. FJKP vadītāja Inta Saprovska pauda, ka, pēc viņas domām, ir vērts apsvērt fiksētu cenu modeli aptiekās un paļaujas uz LFB viedokli šajā jomā, jo tieši farmaceiti ir tie speciālisti, kas saskaras ar šiem jautājumiem ikdienā. Izskanēja vairāki viedokļi, tostarp, ka jāveic rūpīgi aprēķini par to, cik lielu fiksētu piecenojumu zālēm varētu likt; ka varētu arī noteikt summu, par kuru lielāku zālēm piecenot nedrīkst; tāpat jādomā par aptiekas apgrozījumu, kas ļautu aptiekai izdzīvot, kā arī par atbalstu mazajām aptiekām reģionos.
Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene pauda, ka samazinās pārdoto zāļu iepakojumu skaits, taču zāļu cenas visu laiku aug. Šobrīd aptiekas ienākumi veidojas no lieltirgotavu piešķirtajām atlaidēm, tāpēc modeļa maiņa rūpīgi jāizsver. Viņa gan norādīja – ja mērķis ir lētākas zāles mūsu valstī, tad veidojot fiksētas cenas ar fiksētiem piecenojumiem, šo mērķi var neizdoties sasniegt.
Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena norādīja, ka ir zāles, kas maksā mazāk par vienu eiro, taču pieliekot cenai klāt fiksētu maksu par pakalpojumu, pacientu ieguvums zūd un lētākās zāles izzūd no tirgus. Taču kopumā viņa ideju par zāļu cenu vienādošanu atbalstīja, sakot, ka, ja patērētājam visur zāles būs pieejamas par vienu cenu, tad aptieku viņš izvēlēsies pēc pakalpojumu kvalitātes. K.Blumfelde piekrita, ka piecenojums lētajām un dārgām zālēm varētu atšķirties.
Pacientu organizācijas “Sustento” pārstāve Iveta Neimane skaidroja, ka citās valstīs maksa par aptiekas pakalpojumu ir iekļauta Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā. Maksa par pakalpojumu nedrīkst būt uzlikta uz pacientu pleciem.
Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārcis Rutulis pauda, ka fiksētas zāļu cenas ir laba doma, taču galvenais jautājums – kā panākt, ka zāles no tā nekļūst dārgākas? “Jāpiekrīt Veselības ministrijai, ka aptieku Latvijā ir par daudz, tāpēc viņas nevar nopelnīt, taču šobrīd to vairs nevar mainīt,” atzina Rutulis. Viņš norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta statistikā farmaceita vidējā alga esot 0,15 eiro minūtē. No tā var rēķināt taxa laborum, skatoties, cik minūtes konkrētajam darbam tiek patērētas. Viņš piekrita, ka lieltirgotavas varētu likt mazu uzcenojumu recepšu zālēm, taču tad bezrecepšu zālēm tas varētu būt neierobežots.
Padome nolēma virzīt VM priekšlikumus par fiksēto zāļu cenu modeli, taču ar nosacījumu, ka zāļu cenas nepalielinās, un ka būtu jādiskutē par mehānismiem, kā to panākt.
J.Zvejnieks informēja par “Aptieku darbības noteikumu” grozījumu projektu, kas tuvākajā laikā tiks izsludināts sabiedriskai apspriedei. Sabiedriskās apspriedes datums tiks paziņots VM mājas lapā. Kā piebilda VM pārstāve Silvija Riekstiņa, grozījumi esot apjomīgi, tāpēc nepieciešams juristu viedoklis, jo pēc grozījumu apjoma tie nepārsniedz 50% no esošā dokumenta, taču pēc lappušu skaita – pārsniedz. Kā skaidroja Zvejnieks, pēc grozījumu stāšanās spēkā aptiekas vairs nevarēs tik brīvi manipulēt ar zāļu izgatavošanu.
Vēl FJKP sēdē tika runāts par etiķetēm jeb uzlīmēm uz zāļu iepakojumiem. “Es uzstāju, ka šī uzlīme ir vajadzīga. Tās jēga – korektā veidā sniegt pacientiem informāciju par zāļu lietošanu. Mēs piedāvajam to, kas pārbaudīts citās valstīs,” uzsvēra J.Zvejnieks. Prasība attiecībā par uzlīmēm būs spēkā no 2016. gada 1.janvāra, tomēr pacientu informēšana ir spēkā visu laiku. Vairāki padomes locekļi izteica bažas, ka, sakarā ar e-receptes noteikumu spēkā stāšanās laika atlikšanu uz nākamā gada 1. maiju, aptiekām būs grūtības korekti ieviest praksē uzlīmju nodrošināšanu. Procesu atvieglotu tā sasaiste ar e-receptes sistēmu, tāpēc vairāki klātesošie aicināja ministrijas pārstāvjus atlikt uzlīmju ieviešanas termiņu līdz brīdim, kad spēkā stāsies e-recepte. Zvejnieks ar padomes locekļiem nebija vienisprātis un uzsvēra, ka pacienti jau sen bija pelnījuši saņemt korektu informāciju par viņiem izsniegtajām zālēm. Viņš atklāja, ka vairākas aptiekas jau veic šo funkciju un nodrošina šādas informācijas pievienošanu izsniegtajiem zāļu iepakojumiem. “Termiņus mainīt neplānojam,” pauda Zvejnieks.
Sēdē diskusijas raisījās par atsevišķu zāļu ražotāju rīcību attiecībā uz godīgu zāļu pieejamības nodrošināšanu Latvijas tirgū. Sēdes dalībnieki pārrunāja situāciju, kurā lieltirgotava atteikusi aptiekai konkrētu zāļu piegādi, jo kāds ražotājs savu zāļu ekskluzīvu izplatīšanas atļauju piešķīris atsevišķai lieltirgotavai izplatīšanai piesaistītajā aptieku tīklā. Sazinoties ar ražotāja pārstāvjiem, aptiekai izdevies panākt zāļu piegādi, taču, kā apstiprināja arī sēdē klātesošie VM pārstāvji, šāda situācija nav uzskatāma par normālu un nav pieļaujama. Diskusijā atklājās, ka šādas situācijas bijušas vairākas un atsevišķi zāļu ražotāji savu zāļu izplatīšanu uzticējuši tikai vienai (!) lieltirgotavai, kas šīs zāles piegādā tikai konkrētai aptiekai / aptiekām. Daži komersanti no aptieku vidus jau nosūtījuši sūdzību Konkurences padomei, turklāt, kā apstiprināja J.Zvejnieks, pie šī jautājuma risināšanas darbu jau sākusi Veselības inspekcija. M.Rutulis savukārt pauda, ka arī citas lieltirgotavas jau apņēmušās par šo ziņot VM. “Ir lieltirgotavas, vienalga – lielas vai mazas, kas pie atsevišķām zālēm nemaz netiek,” teica Rutulis. J.Zvejnieks skaidroja, ka gadījumā, kad lieltirgotava tiek pieķerta atsakoties piegādāt zāles aptiekai, ja tās ir pieejamas, sods par šādu pārkāpumu var sasniegt 7400 eiro. “Tā nav normāla situācija! Mēs to turpināsim risināt. Un es redzu tam risinājumu,” apliecināja J.Zvejnieks.
FJKP dalībnieki nolēma ziņot par šādu situāciju VM un aicināt to risināt, lai nodrošinātu, ka zāles pacientam pieejamas jebkurā aptiekā.
Elīna Badune
