Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Zāļu paralēlā importa asociācija (LZPIA) izplatījusi paziņojumu masu medijiem, kurā norāda, ka augstu vērtē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) centienus rūpēties par Latvijas iedzīvotāju veselību, taču vērš šo organizāciju izmanību, ka jebkāda veida faktu grozīšana un spekulācijas ap kompensējamo zāļu cenām var nopietni ietekmēt Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli un graut uzticību valstij kopumā.
Iepriekš izplatītājā SIFFA un LPMA paziņojumā masu medijiem izskanēja apgalvojumi, ka vasarā pieņemti MK 899. noteikumu grozījumi izprovocējuši zāļu cenu pieaugumu 88 medikamentiem no vairāk kā 1500 kompensējamā sarakstā reģistrētām zālēm. “Patiesībā zāļu cenu pieaugumu izprovocēja zāļu ražotāju nespēja nodrošināt pastāvīgu zāļu esamību Latvijas tirgū par iepriekš deklarēto cenu,” uzskata LZPIA valdes priekšsēdētāja Indra Valeine. “Katru gadu kompensējamo medikamentu sarakstā notiek izmaiņas. Vismaz divreiz gadā tiek pārskatītas cenas un kompensējamo medikamentu saraksts. Pārsvarā tas nav saistīts ar paralēli importētām zālēm, bet gan ar vietējo zāļu ražotāju pārstāvniecību nespēju piegādāt medikamentus valstij par iepriekš deklarētām cenām. Ražotājs, kurš vairs nevar piegādāt valstij medikamentu par iepriekš deklarēto cenu, tiek izņemts no kompensācijas saraksta. Rezultātā tajā iekļūst nākamais pēc kārtas ražotājs, kurš gatavs piegādāt šo pašu medikamentu tikai par augstāku cenu. Lūk tā veidojas cenu pieaugums un tam nav nekādas saistības ar VM iepriekš pieņemtiem MK 899. grozījumiem,” pārliecināta ir I.Valeine.
Viņa arī piebilst, ka kompensējamo zāļu sistēmai ir raksturīga arī viena cita tendence: “Ik gadu “kompensācijā” iekļūst arī arvien jauni medikamenti, kurus, paejot laikam, NVD ierēdņi izņem no kompensējamo zāļu saraksta to neesamības dēļ. Zāļu ražotājs vienkārši nevar nodrošināt to nepārtraukto esamību tirgū, rezultātā kompensācijas sistēmā ienāk analogs ar augstāku cenu.”
Pēc zāļu paralēlo importētāju domām, augstu cenu cēlonis slēpjas arī aptieku politikā. Asociācijai zināmi gadījumi, kad Latvijā pārstāvētu zāļu ražotāju uzņēmumi ar dažādām metodēm centušies pārliecināt aptieku īpašniekus pirkt Latvijā reģistrētas un iepakotas zāles paralēli importēto medikamentu vietā. “Rezultātā valstij izdevīgāks medikaments stāv noliktavā, bet dārgākais tiek virzīts tirgū. Pacients pārmaksā, bet valsts neiegūst cerēto ekonomiju, jo aptieka izvēlas nepiedāvāt paralēli importēto medikamentu,” norāda I.Valeine.
Tā, piemēram, pēc asociācijas teiktā, Latvijā iepakotā “Singular” 4mg N28 cena kompensējamo medikamentu sarakstā šobrīd ir 35,34 eiro, bet paralēli importētā “Singular” 4mg N28 cena aptiekā ir 31,75 eiro. Uz katru “Singular” zāļu paciņu, ko piegādā zāļu ražotāja pārstāvniecība Latvijā, valsts šobrīd zaudē 3,59 eiro. Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka no 2015. gada 1. jūlija līdz 1. novembrim Latvijā tika pārdoti 7370 šī preparāta iepakojumi. “Balstoties uz šiem datiem un matemātisko aprēķinu, var secināt, ka valsts ekonomija četros mēnešos varētu veidot 26 458,30 eiro. Realitātē vairāk kā 50% no zālēm tika pārdoti par zāļu ražotāja pārstāvniecības Latvijā deklarēto cenu – 35,34 eiro,” teikts asociācijas paziņojumā.
Pēc NVD publiski pieejamas informācijas, sākot ar šī gada 1. novembri būtisku ekonomiju savos maciņos varēs sajust arī pacienti, kuri veic piemaksu par nereferences medikamentiem. Tā, piemēram, piemaksa par paralēli importēto “Betaserc” 24mg 60N ar 100% kompensējamo recepti veidos 3,93 eiro līdzšinējo 5,66 eiro vietā par Latvijā iepakoto zāļu kasti ar 50 tabletēm.
“Diemžēl tādu piemēru Latvijas zāļu tirgū ir diezgan daudz. Līdz ar to LZPIA aicina Veselības ministriju un atbildīgas iestādes detalizētāk izvērtēt MK noteikumu 899. grozījumus un izstrādāt mehānismu drošākai valsts ekonomijai. Uzskatam, ka ir nepieciešams veikt informēšanas un skaidrošanas kampaņu par paralēli importēto medikamentu drošību un pieejamību gan aptiekām, gan pacientiem,” norāda LZPIA.
Tāpat asociācija aicina turpmāk SIFFA un LPMA nepārspīlēt importēto zāļu draudus Latvijas sabiedrībai, kā arī atteikties no vispārinājumiem attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zāļu paralēlo importu.
LZPIA īpaši uzsver, ka tās biedri sadarbojas tikai ar ES licencētām zāļu lieltirgotavām, kuras nes atbildību par pārdodamo zāļu autentiskumu, jo tās tiek iepirktas tieši no zāļu ražotāju pārstāvniecībām ES valstīs.
LZPIA dibināta 2014. gadā un apvieno lielākos zāļu paralēlā importa uzņēmumus. Sabiedriskās organizācijas galvenie mērķi ir veicināt legālu zāļu paralēlo importēšanu Latvijā, uzlabot konkurenci farmācijas tirgū, kā arī pārstāvēt tās biedru intereses valsts un citās institūcijās. Šobrīd organizācijā ir četri biedri.
Nu tad, lūdzu, pastāstiet mums muļķīšiem – kur tiek ņemti tie “pietiekamie” daudzumi. Aizbraucat uz Ungāriju un veikalā nopērkat? Šodien ir – rīt nav. Un atbildība 0. Nebūs šo – meklēsim nākamos pārpalikumus
Interesanti cik ātri aktīvizējās zāļu ražotāju pārstāvniecības :))) Ja zāļu cenas tirgū būtu zemas, tad arī paralēlajam importam nebūtu ko piegādāt uz LV. Ja vien LZPIA neko nevarētu nodrošināt ilgam laika periodam, tad viņi nemaz nebūtu kompensācijā. Jau sen būtu izkrituši no KZSa.
LZPIA jau nu pašiem vislabāk vajadzētu zināt, ka tieši paralēlie importētāji nevar nodrošināt pietiekamu zāļu daudzumu ilgstošākā laika periodā. Tas, ka nopērkot kaut kur dažus iepakojumus var sačakarēt dzīvi pārstāvniecībai – tas gan. Jo paralēlajam tak nav nekas jāpierāda – pat ne tas, ka viņa zāles pietiks mēnesim
Tikai nevajag te stāstīt nepatiesības. PI spēj nodrošināt tirgu. Stāv pilnas noliktavas, tikai nav kas pērk, jo nopērkot oriģinālo medikamentu dārgāk, gan lieltirgotavas, gan aptiekas saņem no valsts vairāk, ir taču izdevīgāk biznesam, nedomājot ne par pacientiem, ne valsti.