Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
18. jūnijā notikušajā Veselības ministrijas (VM) Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēdē padomes sastāvā tika uzņemti divi jauni biedri: Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Pacientu Ombuds un biedrība “Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā” (BRAL).
Kā sēdē skaidroja RAKUS Pacientu Ombuda biroja vadītāja Dace Līkanse, šī organizācija pārstāv plaša pacientu loka intereses, ne tikai pacientus ar konkrētu diagnozi, tāpēc var sniegt padomei padomu dažādu jautājumu izskatīšanā, balstoties uz pacientu viedokli. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore Inguna Adoviča uzsvēra, ka būtisks faktors ir tas, ka šī ir finansiāli brīva pacientu intereses pārstāvoša sabiedriskā organizācija, kas nav saistīta ar zāļu ražotājiem, un ZVA ir izveidojusies sadarbība ar to. FJKP atbalstīja RAKUS Pacientu Ombuda uzņemšanu padomes biedru rindās.
BRAL, kas dibināta 2012. gadā, pārstāv trīs īstenos biedrus – zāļu ražotājus “AbbVie”, “Merck Serono” un “Roche”. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) valdes priekšsēdētājs Imants Sinka pauda viedokli, ka šo biedru intereses var pārstāvēt arī SIFFA, taču BRAL ir pārliecināta, ka biozāļu ražošana ir pārāk specifiska joma, turklāt BRAL biedriem nav jāmaksā biedra nauda, kā tas ir SIFFA. Atsevišķi padomes locekļi minēja, ka no BRAL nākušas vairākas likumdošanas iniciatīvas biozāļu jomā, tā aktīvi piedalījusies nozares jautājumu izskatīšanā, turklāt nelielais biedru skaits nav uzskatāms par trūkumu, jo FJKP ir arī biedri, kas, piemēram, pārstāv tikai vienu aptieku tīklu. Pēc ilgākām debatēm FJKP uzņēma BRAL padomē. Par jauno dalībnieku iekļaušanu padomē VM vēl jāizdod attiecīgs rīkojums.
VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks informēja par sarunām ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kas skar Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 378 “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus”. Paredzēts, ka turpmāk finansiāls atbalsts ārstu, farmaceitu u.c. veselības aprūpes speciālistu izglītībai var tikt sniegts tikai caur biedrībām, nodibinājumiem vai ārstniecības iestādēm, nevis tieši. Tikai šādā veidā varēs apmaksāt speciālistu dalību konferencēs un kongresos. Vēl J. Zvejnieks informēja, ka MK noteikumiem Nr. 288 “Aptieku darbības noteikumi” top jauna redakcija, kam savus priekšlikumus vēl gatavo Latvijas Farmaceitu biedrība. Jūlija vidū par šo noteikumu grozījumu projektu paredzēta jauna sabiedriskā apspriešana.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji informēja klātesošos par e-receptes ieviešanas niansēm. Kā skaidroja NVD pārstāvis Mārtiņš Smilga, tiks organizēti veiktspējas testi, lai noteiktu reālo e-receptes sistēmas noslodzi un izturību. Līdz 2016. gada 1. janvārim pieslēgšanās sistēmai ir brīvprātīga, taču ar šo datumu visiem ģimenes ārstiem un aptiekām obligāti būs jābūt pieslēgtiem sistēmai. Kā atzina NVD pārstāvji, ģimenes ārsti ir tie, kas šobrīd visvairāk bremzē sistēmas attīstību un virzību.
FJKP aicina NVD radīt tālākās rīcības plānu ar gaidāmajiem pasākumiem e-receptes ieviešanai (piemēram, ziņot, kad paredzētas apmācības farmaceitiem darbam ar e-receptes sistēmu, u.c.). Visus jautājumus par e-receptes ieviešanu var uzdot, rakstot uz e-pasta adresi eveseliba@eveseliba.gov.lv . Nolemts lūgt NVD atsūtīt šo rīcības plānu FJKP.
Vēl FJKP turpināja diskutēt par normatīvajos aktos veicamām izmaiņām, kas skar preču cenu norādes aptiekā, lai, piemēram, uztura bagātinātājiem un tējām nebūtu jānorāda cena kilogramā vai litrā. Pārrunas šajā jomā būtu jāveic gan ar Ekonomikas ministriju, kuras pārziņā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas uzrauga kosmētikas izplatīšanu, gan ar Zemkopības ministriju, kuras pārraudzībā ir Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas kontrolē uztura bagātinātāju izplatīšanu. VM Farmācijas departamenta vadība atbalstīja FJKP lūgumu veicināt attiecīgu grozījumu tapšanu 1999. gada 18. maija MK noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”, ko daļēji PVD jau ir atbalstījis.
Sēdes noslēgumā Inga Zemdega-Grāpe prezentēja priekšlikumus iespējamajiem risinājumiem bezrecepšu zāļu izvietošanai aptieku pašapkalpošanās zonā. Par šo jautājumu notika diskusija, taču tā kā nozares profesionāļu vairākums šo atkārtoti iniciēto jautājumu tomēr neatbalsta, sēdes dalībnieki vienojās, ka FJKP pieņem šo informāciju zināšanai līdz turpmākajam. Pie šī jautājuma varētu atgriezties vēlāk, gan izstrādājot farmaceitiskās aprūpes standartu, gan farmācijas jomas stratēģiju un attīstību, norāda FJKP vadītāja Inta Saprovska.
Elīna Badune
