Gada konferencē LFB prezidente Dace Ķikute runā par biedrības paveikto un nozares attīstību

LFB Gada konference pulcēja vairāk nekā 170 dalībnieku, kuru vidū bija arī viesi no kaimiņvalsts – Lietuvas Veselības zinātņu universitātes asociētais profesors, Lietuvas Farmaceitiskās asociācijas viceprezidents Vaids Skiris un viņa dzīvesbiedre, farmaceite Giedre Skiriene.

Savā runā LFB prezidente Dace Ķikute vērtēja paveikto laikā kopš iepriekšējās konferences, iezīmēja attīstības kopsakarības un krustpunktus, norādot, ka ieilgušais nestabilais stāvoklis vairākās pasaules valstīs neizbēgami ietekmē arī nozari Latvijā.

Prezidente pauda pārliecību, ka veselības ministrs Hosams Abu Meri izprot situāciju aptiekās saistībā ar farmaceitu un farmaceita asistentu darba, tiesisko un saimniecisko situāciju un nekoncentrēsies tikai uz zāļu cenu jautājumu. Viņa uzsvēra, ka zāļu cenu jautājums jāskata ciešā kopsakarībā ar zāļu racionālu lietošanu – jāstrādā pie tā, lai neveidojas neizlietotu zāļu krājumi, lai īpaši dārgās zāles reto slimību ārstēšanai tiek izlietotas precīzi un nepiesārņo vidi. Tas ir būtiski gan resursu taupīšanai, gan zāļu pieejamības veicināšanai pacientiem, turklāt šo jautājumu risināšanā primārā nozīme ir tieši farmaceitiem.

Iezīmējot stāvokli farmācijas speciālistu nodarbinātībā aptiekās uz šā gada 1.novembri, D. Ķikute nosauca šādus skaitļus no LFB uzturētā reģistra:

• no 1712 aptiekās strādājošiem farmaceitiem 1642 strādā atvērta tipa, bet 70 – slimnīcu aptiekās;
• no 1458 farmaceita asistentiem – 1431 darbojas atvērta tipa, bet 27 – slimnīcu aptiekās.

Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem Latvijā ir 775 atvērta tipa aptiekas, kas nozīmē, ka uz vienu aptieku ir 2449 iedzīvotāji (iepriekš 2420). LFB prezidente atzīmēja, ka visai daudz aptieku (pat līdz 200) diemžēl balansē uz rentabilitātes robežas.

Ārpus pilsētām darbojas 72 aptieku filiāles. Slimnīcās darbojas 30 slēgta tipa aptiekas, kuru skaits šogad par vienu palielinājies, jo Liepājā atvērta medicīnas iestāde ar paliatīvo un hospisa aprūpi un slēgta tipa aptieku.

Vidēji vienā aptiekā ir 3,97 speciālisti – 2,14 farmaceiti un 1,83 asistenti. Pāris gadu laikā šie vidējie skaitļi ir nedaudz auguši – asistentiem no 1,6, farmaceitiem – no 2.

Šā gada sākumā reģistrēts iedzīvotāju skaita pieaugums par septiņiem tūkstošiem galvenokārt saistībā ar bēgļu ierašanos no Ukrainas, nedaudz mainot vidējo iedzīvotāju skaitu uz aptieku.

Joprojām aktuāls ir speciālistu novecošanās jautājums. Saskaņā ar speciālistu reģistra datiem 44,5% farmaceitu un 50,7% farmaceita asistentu pārsniedz 50 gadu slieksni.

D. Ķikute laikposmu kopš iepriekšējās gada konferences nosauca par pēckovida gadu, kad atsākās pulcēšanās klātienē un diskusijās vairs nedominēja kovida pārvarēšanas tēmas.

Cīņa par slimnīcu farmaceitu atalgojumu ilgst jau divus gadus. Tā sākās ar pašu slimnīcu aptieku farmaceitu iniciatīvu, kuru atbalstīt tikai aicināta LFB. Notikusi ilga un neauglīga saziņa ar Veselības ministriju, bet pašlaik notiekošo procesu Dace Ķikute nosauca par lēnu progresu, par kuru pateicību pelnījusi Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, jo viņa saprot problēmu un cīnās. Diemžēl ministrijā ne visi saprot farmaceita lomu. To apliecina šāds piemērs: daļā slimnīcu aptieku notiek tehnoloģisks izrāviens – Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas aptiekā robotus citostatisko zāļu sagatavošanai un citus modernus procesus ieviesuši farmaceiti, te rit pasaules līmeņa ikdienas darbs, šķiet, kur gan vēl atrast interesantāku, izaicinošāku vidi, lai profesionāli darbotos, bet… šādam it kā iekārojamam darbam ilgstoši nevar atrast darītājus. Pie tā, pirmkārt, vainojams atalgojums, iespējams, sadarbība ar ārstiem, pienākumu apjoms.

LFB iesaistījusies e-receptes uzlabošanas procesā. Kad sistēmā oriģinālu skaits tika aizstāts ar iepakojumā esošo vienību skaitu, radās jukas, jo valsts iestādes nesniedza skaidru informāciju, un šis robs biedrībai bija jāaizpilda, cenšoties saprast problēmu, uzdot jautājumus un izlobīt no nepilnīgām atbildēm skaidrojumu.

Risināti jautājumi par pārrobežu e-recepti, speciālistu autorizāciju e-receptes sistēmā, apmaksātu aptiekas pakalpojumu ieviešanu, farmaceitiskās aprūpes kvalitāti. LFB vairāk kā gadu iesaistās Ārstniecības likuma grozījumu, kas paredz farmaceitisko pakalpojumu noteikt par ārstniecības procesa sastāvdaļu, tapšanā. Šo grozījumu mērķis ir radīt pamatu slimnīcu farmaceitiem noteikt valsts budžeta atalgojumu, farmaceitam piekļūt datiem par pacientam parakstītām zālēm, kā arī klīnisko farmaceitu darbu slimnīcā noteikt par ārstnieciskā procesa sastāvdaļu, kas pēc būtības tāds arī ir.

Farmaceitiskās aprūpes kvalitātes jautājumi ietver nozarei būtisku, sensitīvu aspektu – aptiekas vadītāja loma un vieta aptiekā. Aptiekas vadītājam ir daudz pienākumu, tā ir galvenā persona aptiekā, tādēļ būtiski, ka vadītājs aptiekā ir klātesošs. LFB rīkotā aptaujā (sk. Materia Medica 2/2023) 3% no aptuveni 700 respondentiem atbildējuši, ka nekad aptiekā vadītāju nav sastapuši… Turklāt vairums aptaujāto atzīmē, ka ikdienā konsultējas ar vadītāju, tātad šis amats nekādā ziņā nav formāls.

Lietuvas kolēģi jau spēruši konkrētu soli situācijas uzlabošanā: šogad pieņemti noteikumi, kas paredz, ka farmaceitam jāatrodas aptiekā visā tās darba laikā.

 

Olita Zariņa