Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) sniegto informāciju veselības nozarei 2023. gadā plānotais finansējums ir 1,6 miljardi eiro. Šogad prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro. Savukārt saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam nozares papildu vajadzības sasniedz 306 miljonus eiro.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīs veselības nozares budžetu 22. februārī. Ministru kabinets šogad jauniem medikamentiem onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai plāno piešķirt 8 miljonus eiro, savukārt saskaņā ar valdībā apstiprināto “Onkoloģijas plānu 2022. – 2024. gadam” vajadzīgs sešas reizes lielāks finansējums jeb 51 miljons eiro. Tātad no vairāk nekā 1600 jauniem pacientiem atbilstošu terapiju saņems tikai sestā daļa, paziņojumā presei norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA).
SIFFA valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa: ”Mūsu pacienti, salīdzinot ar citiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem, ir ārkārtīgi nevienlīdzīgā situācijā. Piemēram, reto slimību jomā ik gadu tiek atklātas jaunas zāles, kas ļauj ārstēt iepriekš neārstējamas slimības, tomēr, kamēr Vācijas pacientiem ir pieejami aptuveni 95% no tām, Latvijas pacientiem jaunākās zāles nav pieejamas gandrīz nemaz.”
SIFFA direktore Vladislava Marāne: “Aiz katra skaitļa veselības nozares budžetā ir cilvēks. Ikviens no tiem, kuriem nepietiks finansējuma, būs spiests meklēt ziedotāju palīdzību vai samierināties ar sliktāku dzīves kvalitāti, nespēju strādāt vai pašu sliktāko rezultātu. Veselības nozares finansējums ir ieguldījums valsts drošībā un izaugsmē. Veseli cilvēki būs motivēti un spējīgi rūpēties par savu valsti un aktīvi piedalīties ekonomikā, tāpēc ceru, ka pēc diskusijām Saeimā veselības nozarei tomēr gaidāms budžeta pieaugums.”
Veselībai atvēlētais budžets pret IKP Latvijā ir viens no zemākajiem ES, attiecīgi arī medikamentu pieejamība ir būtiski ierobežota. No visiem jaunajiem, inovatīvajiem medikamentiem, kas jau ir pieejami citās ES valstīs, mūsu pacientiem valsts kompensē tikai 18%. Valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem ES valstu vidū un par 20% zemāks nekā Lietuvā, par 30% zemāks nekā Igaunijā.
Nepietiekamais finansējums ietekmē visus pacientus, 2021. gada laikā Latvijā zaudēti 86 273 potenciālie dzīves gadi. Galvenais nāves cēlonis, kura dēļ tiek zaudēti potenciālie 24 430 dzīves gadi ir sirds un asinsvadu saslimšanas.
www.farmacija-mic.lv
