Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Šī gada 16. oktobrī notika Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) kopsapulce, kurā pieaicināti bija arī pārstāvji no Veselības ministrijas (VM), Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un Veselības inspekcijas (VI), ziņo LPMA pārstāvji.
LPMA informēja valsts institūciju pārstāvjus par problēmsituācijām, ar kādām ražotājiem nākas saskarties, iepazīstināja ar savu redzējumu un priekšlikumiem aktuālo jautājumu risināšanā, kas šobrīd galvenokārt skar zāļu cenu veidošanas politiku un zāļu pieejamību iedzīvotājiem.
Detalizētāk tika pārrunātas VM ierosinātās izmaiņas nozari regulējošos normatīvos aktos. Patentbrīvo jeb ģenērisko medikamentu ražotāji kopumā izprot VM virzību uz zāļu pieejamības palielināšanu. Ražotāju bažas ir par to, ka šī pieejamība joprojām ir zemā līmenī, jo valsts budžeta finansējums kompensējamo zāļu iegādei ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Kā norāda LPMA, tas pašreiz ir būtiskākaiszāļu sliktās pieejamības iemesls. Arī 2020. gada valsts budžeta projektā no VM prasītiem 36 miljoniem eiro šiem mērķiem, projektā atvēlēti ir tikai četri miljoni (onkoloģisko zāļu kompensācijai). Tas nozīmē, ka 2020. gadā nekādi būtiski uzlabojumi zāļu pieejamībā iedzīvotājiem nav sagaidāmi, uzskata asociācija. VM centieni situāciju uzlabot pamatā līdz šim vērsti uz ražotāja cenas samazināšanu, bet tagad dienaskārtībā ir projekts par zāļu piecenojumu pārskatīšanu lieltirgotavām un aptiekām. Ražotāji vērsa uzmanību uz to, ka būtisku izmaiņu gadījumā, ņemot vērā situāciju zāļu tirgū (šeit domātas ražotāja atlaides lieltirgotājam), gala rezultāts var nebūt prognozētais.
LPMA redzējumā galvenais mērķis zāļu cenu veidošanas politikā būtu sekmēt zāļu pieejamību valsts iedzīvotāju vairākumam. Zāļu cenu veidošanas sistēmai jābūt saprotamai un viegli pielietojamai gan speciālistiem, gan iedzīvotājiem. LPMA iesaka noteikt ar aprēķiniem pamatotas robežas zāļu piecenojumiem, lai piecenojuma izmaiņas, salīdzinot ar šī brīža cenu, nepalielinātu (vai ļoti minimāli palielinātu) zāļu gala cenu. Šāds risinājums ļautu izvairīties no situācijas, kad, samazinot piecenojumu apmēru dārgajām zālēm, būtiski sadārdzinātos lētās zāles, kas skars vairumu pacientu, radot pamatotu neapmierinātību. Tāpat LPMA aicina izvērtēt priekšlikumu par vienādu piecenojumu politiku zālēm kompensācijas sistēmā (KZS) un ārpus KZS esošām recepšu zālēm.
LPMA vērš uzmanību arī uz daudziem blakus faktoriem, kas varētu ietekmēt situāciju tirgū, piemēram, izmaiņām regulējumā, stājoties spēkā obligātai prasībai par zāļu starptautiskā nepatentēto nosaukuma jeb SNN norādīšanu ārsta receptē no 2020. gada 1. aprīļa. Ierosināts sekot līdzi arī situācijai kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, pēc iespējas cenšoties sadarboties, un runāt par normatīvo dokumentu sinhronizēšanu zāļu aprites jomā, lai neradītu situāciju zāļu tirgus satricinājumiem mūsu valstīs, ko rada atšķirības regulējumos.
Sapulcē tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar zāļu reģistrāciju un ražotāju ziņojumiem par atbalsta sniegšanu veselības aprūpes speciālistiem. Par darbu pie jaunā ražotāju Ētikas kodeksa informēja LPMA un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas Ētikas komisijas priekšsēdētāja Inta Saprovska.
Kopsapulces noslēgumā notika arī LPMA valdes pārvēlēšana, kā rezultātā vienbalsīgi uz nākamo divu gadu termiņu ievēlēta valde piecu valdes locekļu sastāvā: Egils Einārs Jurševics (AS “Grindeks” pārstāvis), Evita Jaunzeme (“Chemical Works of Gedeon Richter Plc.” pārstāve), Dace Jekale (UAB “Teva Baltics” filiāles Latvijā pārstāve), Rita Caica (“Egis Pharmaceuticals Private Limited Company” pārstāve) un Jānis Dobelis (“Accord Healthcare GmbH” Latvijas filiāles pārstāvis). Par LPMA valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Egils Einārs Jurševics. Jurševics jau kopš 2010. gada darbojies LPMA valdē. Valdes priekšsēdētāja amatā viņš ir kopš 2013. gada 14. novembra; šis būs viņa ceturtais pilnvaru termiņš.
“Politiķi gadu no gada veselības nozari pasludina par prioritāru, bet allaž (ar ļoti retiem izņēmumiem) tas paliek solījumu līmenī. Zāļu zemajā pieejamībā iedzīvotājiem būtiskākais faktors ir valsts nepietiekamais atbalsts ārsta izrakstīto zāļu iegādei. Ar katru gadu palielinās iedzīvotāju loks, kuri nevar iegādāties ārsta izrakstītās zāles. Rezultātā, nesaņemot adekvātu ārstēšanu ambulatorā posmā, pieaug saslimstība, mirstība gadījumos, kuros iespējama izārstēšanās, kā arī būtiski pieaug pacientu nonākšana slimnīcās, un tas rezultātā ievērojami palielina valsts budžeta izdevumus,” paziņojumā presei norāda Jurševics.
LPMA dibināta 2003.gadā un apvieno vadošos Latvijā strādājošos patentbrīvo (jeb ģenērisko) medikamentu ražotājus. Šobrīd asociācijā darbojas 14 biedri.
