Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
To, kā ir mainījusies situācija pēc jaunās kārtības ieviešanas valsts kompensējamo medikamentu iegādes kārtībā, varēs izvērtēt pēc pusgada, intervijā aģentūrai LETA sacījis “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis.
Viņš atzinis, ka uzņēmums pašlaik vēl nejūt ietekmi no tā, ka no 1.aprīļa Latvijā receptēs uz valsts kompensējamiem medikamentiem ir jānorāda aktīvā viela, nevis konkrēts medikamenta nosaukums.
“No mūsu produktiem 15 ir references medikamenti. Daži no tiem ir ar lētāku cenu nekā analogi citu kompāniju ražojumi. Tādēļ attiecībā uz šiem produktiem ietekmi noteikti jutīsim. Taču, kā kopumā mainīsies situācija, vēl ir pāragri spriest, jo no 1.aprīļa daudz laika vēl nav pagājis. Lai novērtētu sistēmas darbību, ir jāpaiet vismaz pusgadam,” sacījis Hmeļņickis.
Vienlaikus viņš brīdinājis, ka jaunā kārtība var izrādīties arī “koks ar diviem galiem”, jo Latviju var pamest ražotāji, kuriem medikamentus šeit vairs nebūs izdevīgi pārdot, un tas var samazināt zāļu pieejamību Latvijā.
“Protams, pastāv iespēja, ka daži ražotāji no Latvijas aizies vai pārdos šeit mazāku medikamentu klāstu, jo tiem, kuru medikamenti ir dārgāki, iespējams, vairs nebūs izdevīgi te palikt. Tas var būt arī koks ar diviem galiem, un nebūtu labi aiziet galējībās, kad tirgū paliek tikai viens attiecīgā preparāta ražotājs. Tas arī risks. Turklāt runa nav par cenu, bet gan par pieejamību un drošību. Piemēram, ja attiecīgajam medikamentam ir tikai viens piegādātājs, tad cik mēs varam būt droši, ka tas tiks laicīgi saražots un piegādāts?” jautājis Hmeļņickis.
Viņš norādījis, ka tagadējā Covid-19 krīze ļoti spilgti ir parādījusi, ka var būt problēmas ar medicīnas produktu piegādēm.
“Tas būs jāvērtē ilgtermiņā. Iespējams, arī samazināsies cenas. Ir arī jāsaprot, ka neviena sistēma nav ideāla. Pavērosim, kā tā strādā pirmo pusgadu, un tad, ja būs nepieciešams, varēs runāt par korekcijām,” atzinis “Grindeks” vadītājs.
Viņš uzsvēris – jāapzinās, ka Latvijā iedzīvotāju skaits un attiecīgi medikamentu patēriņš ir mazs. Ir dažas diagnozes, kuru pacientiem gadā ir nepieciešami tikai simts vai tūkstotis attiecīgā preparāta iepakojumu.
“Ražošana ir arī bizness, un, kā jau es minēju iepriekš, jāvērtē ir arī tas, cik daudziem ražotājiem Latvija ar tās nelielo tirgu vispār ir interesanta. Mēs esam vietējie ražotāji, paši šeit dzīvojam un mums ir cita attieksme. Taču pārējie uz Latviju raugās vairāk no biznesa un izdevīguma viedokļa. Piemēram, verifikācijas sistēma. Tai ir gada maksa neatkarīgi no tā, vai tu kādā tirgū pārdod vienu vai daudzus produktus. Pastāv gradācija pēc kopējā apgrozījuma konkrētā valstī, taču tas neatrisina šo situāciju. Tādām kompānijām, kuras piegādā vien dažus produktus, šis administratīvais slogs būs par lielu, un es pieļauju, ka tās aizies prom no tirgus. Turklāt tas neattiecas tikai uz Latviju, jo šāda situācija var izveidoties arī citās Eiropas valstīs,” prognozējis Hmeļņickis.
Jau vēstīts, ka no 1.aprīļa ir spēkā izmaiņas, kuras paredz, ka ārsti valsts kompensējamo zāļu receptēs norāda zāļu aktīvo vielu jeb starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN), nevis zāļu komerciālo nosaukumu. Veselības ministrija skaidroja, ka šīs izmaiņas ir nepieciešamas, lai Latvija pārņemtu Eiropas praksi kompensējamo medikamentu izrakstīšanā, kā arī novērstu situāciju, kad pacienti izvēlas dārgākos medikamentus, ik gadu pārmaksājot ap 25 miljoniem eiro.
www.farmacija-mic.lv
