Ilona Rūķe: Mazajām aptiekām var sākties grūti laiki

Limbažu novada laikrakstā “Auseklis” 26. janvārī publicēta Edmunda Imšas intervija ar Limbažu aptiekas vadītāju un īpašnieci farmaceiti Ilonu Rūķi. Kā norāda laikraksts, viņa ir savas nozares speciāliste ar vērā ņemamu pieredzi un zināšanām, divreiz saņēmusi Latvijas Farmaceitu biedrības apbalvojumu Gada farmaceits. Publicējam saīsinātu interviju.

– Vai klienti 2023. gadā pirka vairāk zāļu nekā gadu iepriekš?

– Pērn medikamentus pirka nedaudz mazāk, vismaz pie mums. Saruka infekciju slimību izplatība, tātad mazāk bija arī komplikāciju. Ar zāļu piegādēm bija problēmas. Pagājušā gada sākumā ļoti trūka dažādu antibiotiku, tai skaitā bērnu suspensiju. Šobrīd situācija ir uzlabojusies, taču ir par maz citu zāļu. Periodiski nepietiek atsevišķu asinsspiedienu pazeminošu medikamentu.

Šobrīd ļoti trūkst viena medikamenta diabēta slimniekiem. Tas nav pieejams nepieciešamajā daudzumā, tādēļ veidojam rindu. Kad saņemam, zvanām klientam. Tajā pašā laikā internetā ASV tirgo dārgus šo zāļu viltojumus. Recepšu medikamentus pirkt internetā – tas ir liels risks veselībai. Recepšu zāles Latvijā internetā pārdot nedrīkst. Tas ir pozitīvs fakts, jo cilvēki ir pasargāti no masveida viltojumiem. Aptiekās pirktās ir drošas, jo tiek pakļautas verifikācijas sistēmai – drošības izsekošanai no ražošanas līdz zāļu lietotājam.

– Cik lielu daļu aptiekas preču veido uztura bagātinātāji un vitamīni?

– Patlaban medijos ir masveida reklāmas par dažu aptieku tīklu ļoti lielām atlaidēm, tāpēc cilvēki pērk. Bet inflācija pērn bija liela, ienākumi neauga tik strauji, tādēļ ne visi var atļauties to, ko viņi gribētu.

– Ko domājat par uzsākto kampaņu medikamentu cenu samazināšanai?

– Ļoti šaubos, ka kaut kas tāds ir iespējams. Man ir lielas bažas, ka tad aptiekām, sevišķi mazajām, sāksies ļoti grūti laiki.

– Jūs piekrītat, ka medikamentu cenu pazemināšana notiks uz aptieku rēķina?

– Šobrīd likumi paredz aptieku uzcenojuma griestus atkarībā no lieltirgotavas cenām – gan kompensējamiem, gan nekompensējamiem medikamentiem, kā arī lieltirgotavas uzcenojuma griestus atkarībā no ražotāja cenas. Tad jāveic izmaiņas šajos noteikumos. Baidos, ka tas var notikt uz aptiekas ienākumu rēķina. Ja tā būs, vajadzēs domāt, kā pastāvēt. Tik plaši medikamentu cenu pazemināšanas plāni vēl nav bijuši, bet principā šāda doma katru reizi uzpeld pirms vēlēšanām, vai nākot pie varas jaunam ministram. Lētās aptiekas, lētās zāles – tādas domas bijušas pirms katrām vēlēšanām. Esmu jau to visu redzējusi.

Tas ir reklāmas triks – kā var nesolīt… To sola cilvēki, kuri nav iedziļinājušies sistēmā, nesaprot, kā veidojas aptieku izdevumi. Aptiekai no saviem ienākumiem jāapmaksā viss – sākot ar darbinieku algām, zāļu uzglabāšanu, uzskaiti, derīguma termiņu kontroli, datorsistēmu un beidzot ar nodokļiem, apdrošināšanu un telpu uzturēšanu. Mēs kā speciālisti nekad nepiekritīsim, ka tas notiek tikai uz aptieku rēķina. Liksim pretī savus apsvērumus ar argumentiem, kā jau ne reizi vien esam darījuši.

Tam varētu piekrist tad, ja būtu loģisks piedāvājums, kā samazināt zāļu cenas, tajā pašā laikā nemazinot aptiekas ienākumus. Jābūt skaidrībai, kā mazās aptiekas varēs pastāvēt.

– Vai samērojat savas aptiekas cenas ar citu tīklu cenām?

– Centus kaimiņu aptiekās neskaitām. Pilsētā plašākais zāļu sortiments ir pie mums. Turklāt esam arī viena no retajām aptiekām Latvijā, kur uz vietas gatavo zāles. Te strādā labākie speciālisti, kuri ir ieinteresēti palīdzēt atrisināt klientu veselības problēmas.

– Konceptuāli patlaban tiek domāts, ka cenas samazinās lieltirgotāji, būs caurspīdīga atlaižu sistēma un cenu politika…

– Domāju, ka tas diez vai ir iespējams. Ņemot vērā līgumus, kuros ietverti punkti par komercnoslēpumu, ko firmas ir savstarpēji noslēgušas. Man nav lielu cerību, ka tas varētu īstenoties.

– Politiķi stāsta, ka lieltirgotājs Repharm savam aptieku tīklam var dot 10% procentu atlaidi senioriem, bet citi tīkli nevar.

– Tas ir ļoti liels bizness ar neskaitāmiem zemūdens akmeņiem. Tas ir liels monopolists Latvijā ar izteiktu vertikālo integrāciju. Vienam saimniekam ir vairāk nekā 200 aptieku, lai gan tirgus ir it kā sadalīts: divi dažādi uzņēmumi.

Tiem pašiem īpašniekiem pieder ražošana, lieltirgotava, aptiekas, laboratorijas un ārstniecības iestādes. Kur tālāk? Pansionāti un slimnīcas vēl varētu tikt pārņemti! Nebrīnīšos, ka pēc dažiem gadiem viņi diktēs noteikumus valstij, nevis otrādi. Par to mēs brīdinājām ministriju jau pirms daudziem gadiem, bet mums teica, ka tā neesot monopola veidošanās. Sak, pa valsti kopā jau nekas. Bet ja vienā pilsētā ir sešas aptiekas, no kurām piecas pieder vienam uzņēmumam, tad…

– Vai aptieku skaits lauku apvidos ir pietiekams?

– Šobrīd laukos ir pietiekami daudz aptieku, vismaz mūsu reģionā. Jautājums ir, cik ilgi tās pastāvēs, jo, mainoties noteikumiem, var būt izmaiņas.

Otrs jautājums ir farmaceitu fiziska novecošanās, jaunā paaudze pārsvarā paliek Rīgā.

– Kas ir lielākie izaicinājumi, strādājot aptiekā?

– Sagādāt tās zāles, kas klientam ir vajadzīgas. Šobrīd atsevišķu sagādāšana ir izaicinājums. Pārsvarā tās ir ražošanas un ievešanas problēmas. To ietekmē ģeopolitiskā situācija, izejvielu pieejamība. Dažas zāles nav iespējams saražot vajadzīgajā daudzumā, jo ļoti strauji audzis pieprasījums.

– Vai pārdodat zāles internetā?

– Ar interneta tirdzniecību nenodarbojamies, bet nepieciešamības gadījumā piegādājam mājās. Šī iespēja tiek izmantota reti. Uzskatu, ka ļoti labi ir, ja aptieka ir blakus ārstniecības iestādei.

Mūsu ēkā esošā ģimenes ārste reizēm nāk un jautā: – Kādi medikamenti ir pieejami konkrētai problēmai? Arī poliklīnikas ārsti vaicā, kuras zāles ir pieejamas, lai izrakstītu un ārstēšanu varētu uzsākt nekavējoties.

– Ko jūs iesakāt, lai samazinātu medikamentu cenas aptiekās?

– Zāļu iegādes izmaksas var samazināt jau tagad. Konsultējoties ar farmaceitu, var atrast lētāku alternatīvu.

Zālēm ar vienādu aktīvo vielu dažādu ražotāju cenas mēdz atšķirties. Izmaksas samazināt varētu, arī ievērojami paplašinot kompensējamo zāļu sistēmu, iekļaujot jaunas diagnozes un zāles, kā arī palielinot atlaides procentus kompensējamām, turklāt samazinot zālēm piemēroto PVN.