Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Sabiedrisko iniciatīvu par farmaceita maksas pakalpojuma ieviešanu turpmāk izvērtēs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, šodien vienojās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē. Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka šis jautājums turpmāk jāskata Sociālo un darba lietu komisijā, jo tās darbakārtībā jau martā ir paredzēts apspriest līdzšinējo zāļu uzcenojuma reformas ietekmi. Vienlaikus Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija apsver vērsties valdībā ar pieprasījumu aprīlī nodrošināt datus par reformas, tostarp plānotā medikamentu cenu samazinājuma, ietekmi.
Kā norādīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, maksas farmaceita pakalpojums jāvērtē kompleksi un kā daļu no plašāka reformas pasākumu kopuma. Šobrīd ministrijā analizē reformas viestās izmaiņas kopumā, “cenšoties izšķetināt” un aplūkot to ieviestās pārmaiņas pa detaļai, norādīja Uršuļskis.
Lai gan pirmo zāļu cenu samazinājumu vēl nevarot pilnībā novērot, VM saņēmusi ziņas, ka dažām zālēm jau manāms būtisks samazinājums. Piemēram, migrēnas zāles “Cinie” decembrī esot maksājušas 32 eiro, turpretī šobrīd aptiekās, ieskaitot piemaksu, to cena vidēji ir 15 eiro. Tas nozīmējot, ka cena ir samazinājusies vairāk par pusi, ietverot farmaceita maksu, rezultātā ļaujot pacientam par šiem medikamentiem ietaupīt gandrīz 200 eiro gadā.
Kopumā ministrijas apkopotie dati liecina, ka vairāk nekā 3000 medikamentu cenas ir samazinājušās, ieskaitot to gala cenu ar 75 centu papildu apkalpošanas maksu. Tas, ka kādā zāļu grupā samazinājums vēl nav redzams, saistīts ar to, ka aptiekām vēl jāiztirgo pērnā gada beigās iepirktie medikamenti, kas varētu “iztirgoties” trīs nedēļu laikā.
Savukārt zāļu pieejamības jautājums principā neesot saistīts ar jauno zāļu cenu reformu, skaidroja Uršuļskis. Zāļu valsts aģentūra norādījusi, ka medikamentu pieejamības jautājumi teju vienmēr ir globāli un saistīti ar plašākām problēmām ar starptautiskajām piegādēm, pandēmiju un citiem apstākļiem. Šobrīd vēl esot par agru rēķināt to, cik procentiem no pacientiem kopumā ir jūtams cenu samazinājums, uzskata ministrijā.
“Kopskatu redzēsim vēlāk martā un aprīlī, bet recepšu maksas apkalpošana gan nav jaunums, vienkārši līdz šim tā pacientiem nebija redzama čekā, lai gan cenā tika iekļauta,” sacīja parlamentārais sekretārs. Uršuļskis atkārtoti pauda, ka papildu maksa par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm tika ieviesta, lai ļautu aptiekām apmaksāt, kompensēt farmaceita darbu.
Viens no ilgtermiņa mērķiem jaunajai zāļu cenu reformai bijis paplašināt un stiprināt farmaceita lomu, lai farmaceits konsultētu par zāļu lietošanu, nevis būtu tikai to tirgotājs.
VM novērojusi, ka īpaši aktuāli un būtiski farmaceita loma jāstiprina reģionos, piemēram, Latgalē, jo nereti pacientiem ar hroniskām saslimšanām un pieciem izrakstītiem medikamentiem vistuvākā ārstniecības persona ir tieši farmaceits. Farmaceitam tiek vaicāts paskaidrot būtiskas detaļas par medikamentu lietošanu.
“Pierādās, ka farmaceita darbs ir ļoti svarīgs, plašāks par zāļu izsniegšanu,” norādīja Uršuļskis.
Vienlaikus VM aicina pirkt zāles receptē uzreiz trim mēnešiem, jo tādējādi netiek piemērota atkārtota recepšu apkalpošanas maksa, bet gan piemēroti 25 centi par katru mēnesi.
VM plašāku analīzi un izvērtējumu par farmaceita maksas un zāļu cenu reformas ieviešanu sola sniegt aprīlī, atzīstot, ka reformas ieviešana līdz šim bijis “stress visiem, jo 20 gadus šajā jautājumā nekas nav noticis un šī ir liela pārmaiņa.”
Savukārt “Latvijas Farmaceitu biedrības” prezidente Dace Ķikute pauda viedokli, ka recepšu zāļu maksas apkalpošanas ieviešana ir ļoti konfrontējoša un vairums iedzīvotāju to uztver kā “lielāko ļaunumu”, vainojot tajā tieši farmaceitus. “Mēs jūtam, ka lielie uzņēmumi, komersanti izdara spiedienu uz farmaceitu, un tas apgrūtina nepieciešamību saglabāt neitrālo farmaceita lomu, lai godprātīgi informētu cilvēkus par to, kuri medikamenti ir lētāki un piemērotāki,” atzīmēja Ķikute.
Pašreiz cilvēki redz tikai pēdējo etapu – farmaceitu, kas iedod kastīti un viss, viņa sacīja.
Šobrīd ikdienas farmaceitu darbu ietekmē un pārsteidz cilvēku reakcija, un speciālisti neesot raduši aizstāvēt sevi. Nereti iedzīvotāji pat jautājot, vai farmaceitiem nemaksā algu, kas ir diezgan aizskaroši, minēja Ķikute.
Savukārt biedrības “Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija” izpilddirektore Kristīne Jučkoviča uzsvēra, ka jebkādas “diskusijas 75 centiem” jāvērtē visas reformas kontekstā un tas nav atsevišķs jautājums. “Nevaram piekrist, ka 75 centi būtu saistīti ar farmaceitisko aprūpi – tā ir receptes apkalpošanas maksa, nevis maksa par to, ka farmaceits izsit čeku un iedod kastīti,” norādīja Jučkoviča. Kopumā Farmaceitiskās aprūpes asociācija šobrīd “neredz zāļu cenu reformas mērķa piepildījumu”.
Jau vēstīts, ka iniciatīvu atcelt papildu maksu 75 centu apmērā recepšu zālēm parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju.
Tās autora Raimonda Grīniņa ieskatā pašreizējā situācija, kad par farmaceita pakalpojumu, kas bieži vien aprobežojas ar vienkāršu datora darbību, tiek piemērota papildu maksa, nav pieņemama. Viņaprāt. šāda pieeja rada ne tikai nevajadzīgu finansiālu slogu pacientiem, bet arī grauj uzticību valdības solījumiem par zāļu izmaksu samazināšanu.
Iniciatīvas autors aicina mainīt Ministru kabineta noteikumus par zāļu cenu veidošanas principiem, lai mazinātu papildu finansiālo slogu iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri regulāri lieto recepšu zāles.
Avots: LETA
