Izbaudīt dzīvi arī vecumdienās jeb kas jāzina par demenci un iespējām to aizkavēt

Informāciju sagatavojusi Dr. med. Viktorija Ķēniņa, PSKUS Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja, Neiroimunulogu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.

Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas, un kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem.

Pašlaik ar šo slimību visā pasaulē sirgst vairāk nekā 55 miljoni cilvēku, un no jauna atklāto gadījumu skaits ir vērā ņemams – 10 miljoni gadā. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēses liecina, ka pašlaik demence ir septītais biežākais nāves cēlonis pasaulē, un viens no izplatītākajiem iemesliem, kādēļ vecāka gadagājuma cilvēki kļūst atkarīgi no līdzcilvēkiem, rāda PVO apkopotie dati.

Šī slimība izraisa smadzeņu darbības traucējumus, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus prāta jeb kognitīvo funkciju traucējumus, kuru dēļ cilvēkam rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spiešanas spēju izmaiņas. Pasaulē biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence. Pēdējā Latvijā ir reģistrēta 93 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka gandrīz vienam no 1000 cilvēkiem mūsu valstī ir demence.

Riska faktori

Lai gan kognitīvo funkciju izmaiņas visbiežāk ir neatgriezeniskas, saņemot ārstēšanu, ir iespējams kontrolēt slimības simptomus. Tieši tādēļ savlaicīga vēršanās pie ārsta ir tik būtiska, jo sniedz iespēju aizkavēt slimības attīstību. Tas ir iemesls, kāpēc par to ir jārunā atkal un atkal, jo nereti mūsu sabiedrībā valda kļūdains priekšstats, ka demence ir daļa no dabiskas novecošanas. Tā nav!

Vēl pērnā gada vēlā rudenī “Olainfarm” organizētajā konferencē ārstiem “Veselība 360” kopā ar citiem speciālistiem spriedām par demenci un centos arī citiem saviem kolēģiem atbildēt uz jautājumu “Vai viegli būt senioram?”.

Lai gan vecums ir visbiežākais šīs slimības riska faktors, demence nav dabiska novecošanās līdzgaitniece. Turklāt, šī slimība neskar tikai un vienīgi seniorus. PVO aplēses liecina, ka līdz pat 9% gadījumu ar demenci var saskarties arī gados jauni cilvēki.

Ja runājam par faktoriem, kas var ietekmēt cilvēka kognitīvo spēju pasliktināšanos, tad līdzīgi kā daudzām slimībām tas ir neveselīgs dzīvesveids – mazkustīgums, alkohola lietošana un smēķēšana. Savukārt kā papildu riska faktori tiek minēti hipertensija, kā arī paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs.

“Laimes hormonam” ir nozīme

Kā atklāj pētījumi, nozīme ir arī hormoniem. Lai gan vīriešiem gadu gaitā tiek novērots lielāks smadzeņu vielas apjoma zudums, serotonīna (tautā saukta par “laimes hormonu”) ražošana smadzenēs viņiem ir par 52% lielāka nekā sievietēm. Līdz ar to sievietes daudz biežāk saskaras ar depresiju, kas, starp citu, arī var būt viens no demences veicinātājiem.

Džona Hopkinsa (Johns Hopkins) universitātes pētnieki atklāja, ka pacientiem ar Alcheimera slimību un smagu kognitīvo spēju pasliktināšanos ir ievērojami samazinājies serotonīna neironu skaits. Tādēļ var domāt, ka tieši tas var būt slimības izraisītājs. Tas nozīmē, ka, atrodot veidus, kā novērst serotonīna zudumu organismā, iespējams, mediķiem izdotos palēnināt vai pat apturēt Alcheimera slimības un citu demences veidu progresēšanu.

Līdztekus tam demences pētnieki analizē arī citu hormonu izmaiņu korelāciju ar šo slimību.

Sievietēm demences risks – lielāks

Statistika atklāj, ka demence vairāk skar tieši sievietes. Analizējot, piemēram, Alcheimera pacientus pēc dzimuma, redzams, ka divas trešdaļas ir tieši sievietes. Iemeslu tam var būt ļoti daudz, bet viens no virzieniem, kurā pētnieki pašlaik analizē likumsakarības, ir estrogēna līmeņa pazemināšanās. Pagājušajā gadā veiktais pētījums gan atklāja, ka estrogēnterapija sievietēm menopauzes laikā kognitīvo funkciju neuzlaboja – tieši pretēji. Tā bija vēl zemāka nekā tām, kuras šo terapiju neizmantoja.

Pieņemu, ka šajā vietā lasītājiem un jo īpaši lasītājām radīsies jautājums, vai ir kaut kas, ko darīt, lai samazinātu demences risku, neskaitot veselīgu dzīvesveidu un atteikšanos no atkarības izraisošām vielām? Atbilde ir – jā.

“Likt smadzenēm strādāt”

Mana pieredze liecina, ka tādu profesiju pārstāvji kā mediķi un skolotāji retāk saskaras ar demenci, un viens no skaidrojumiem ir pavisam vienkāršs – viņi ir spiesti apgūt jaunas zināšanas visa mūža garumā. Līdz ar to prāts intensīvi “strādā” arī 60, 70 un pat 80 gados. To pierāda arī pētījums, kur ilgstošā laika periodā tika analizētas katoļu mūķeņu kognitīvās funkcijas un to izmaiņas. Pētījuma rezultāti apliecina, ka situācijās, kad cilvēkam teorētiski bija “nosliece” uz demenci, jo tāda ir bijusi kādam no vecākiem, kā arī citi riska faktori, tieši regulāra jaunas informācijas apguve bija apstāklis, kas kavēja tās izpausmes.

Kad doties pie ārsta

Lai mazinātu demences izpausmes, ļoti būtiski ir atklāt šo slimību laikus, tādēļ aicinu pievērst uzmanību sev tuvo senioru veselībai, tostarp, viņu kognitīvajām funkcijām. Ir vismaz četri, bet nebūt ne vienīgie “sarkanie karodziņi”, kas var liecināt, ka cilvēkam, iespējams, ir demence un tādēļ ir nepieciešama vizīte pie ģimenes ārsta, kurš tad nosūtīs tālāk pie neirologa.

Pirmkārt, senioram ir parādījušās grūtības paveikt it kā vienkāršus un līdz tam zināmus uzdevumus un ikdienas aktivitātes, piemēram, lielu piepūli sagādā dažādu funkciju izmantošana TV vai citās ierīcēs. Otrkārt, grūtības izteikties un nosaukt pazīstamus priekšmetus vai nespēja atpazīt draugus un tuviniekus. Treškārt, par demenci var liecināt straujas garastāvokļa izmaiņas, kas ietekmē arī personību. Seniors ir kļuvis izteikti apjucis, aizdomīgs, depresīvs vai bailīgs. It īpaši tas var izpausties ārpus esošās vides. Ceturtkārt, atmiņas zudums, kas traucē ikdienas dzīvi. Viena no visbiežāk sastopamām demences pazīmēm, īpaši agrīnā stadijā, ir nesen apgūtās informācijas aizmiršana, kā arī vienādu jautājumu uzdošana atkal un atkal.

Rezumējot vēlos sniegt atbildi uz virsrakstā uzdoto jautājumu, vai ir viegli būt senioram? Jā, taču tam ir divi nosacījumi. Pirmkārt, nav nopietnu saslimšanu, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Otrkārt, ir iespēja un vēlme apgūt jaunas zināšanas visa mūža garumā. Iedrošinu nebaidīties likt “smadzenēm strādāt” visi mūžu. Ieguvumu no tā noteikti būs daudz!

Avots: LETA