Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
10.aprīlī izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konferencē “Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde” klātesošie diskutēja un skaidroja, cik droša var justies Latvijas sabiedrība attiecībā uz valsts politiku farmacetiskās aprūpes attīstībā, medikamentu pieejamību un tās apgādes drošību nākotnē.
Konferencē attālināti piedalījās arī NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja Kijivā, Ukrainā Vineta Kleine, kas savā prezentācijā iezīmēja būtiskas nianses un sāpīgus jautājumus, ko Krievijas uzsāktais karš ienesis Ukrainas veselības aprūpē. Kādas mācībstundas mēs varam izmantot savā labā no Ukrainas pieredzes, kā sagatavoties krīzes situācijai, kā nodrošināt iedzīvotājus ar zālēm un veselības aprūpi ārkārtas brīdī – uz šiem jautājumiem atbildi mēģināja sniegt V. Kleine.
“Situācija Ukrainā un karš, kas sācies jau 2014. gadā, liek saprast, kam mēs esam gatavi, kam neesam un kam vajadzētu būt gataviem,” teica V. Kleine.
Viņa skaidroja, ka kara sākums, tieši pirmās trīs dienas ir vishaotiskākās, un norādīja, ka pirmajās kara dienās ukraiņi centušies izpirkt un uzkrāt zāles. 2022. gada februārī pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā pieprasījums pēc zālēm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri pieauga divas reizes. Eksperte bilda, ka ir vērts padomāt par to, vai mums nevajag veidot šādas rezerves, piemēram, zāles sirds un asinsvadu slimībām, insulīnu, antibiotikas u.c.
Kara pirmajās dienās savu darbu Ukrainā turpināja vien 10% aptieku, personāls aizplūda. 97% darbinieku Ukrainas aptiekās bija sievietes, viņas glābās no kara, izbrauca no karadarbības zonām, kopā ar bērniem devās prom no Ukrainas. Karš veicināja farmācijas speciālistu masveida izbraukšanu no valsts. Ukraina pieturējās pie taktikas, ka zāļu noliktavās jābut zāļu uzkrājumiem 30-35 dienām. V. Kleine konferencē norādīja, ka tas faktors, kam būtu jāpievērš uzmanība.
Grūtības radīja pārrautā loģistika. Pieprasīti bija pretsāpju, pretdrudža medikamenti. Tika pārrauta jebkura ilgstoša terapija. Daudzas noliktavas tika iznīcinātas vai arī atradās okupētajās teritorijās, satiksme valsts iekšienē bija sarežģīta. Zāļu piegādi kavēja problēmas ar degvielas apgādi, piegādātāju atteikums doties uz frontes pilsētām. Aptieku īpašnieki nereti paši nogādāja zāles aptiekās. Kodoldraudu brīdī iedzīvotāji izpirka jodu saturošas zāles.
Pēc mēneša – 2022. gada martā – jau darbojās 55% aptieku. Aptiekas pakāpeniski atjaunoja darbību, trūkstošo aizstāja ar analogiem. Uz kara fona būtiski samazinājās iedzīvotāju pirktspēja, bet zāļu cenas pieauga. Ļoti nozīmīga loma cenu kāpumā bija apgrūtinātai loģistikai, bloķētiem ceļiem, slēgtiem jūras ceļiem, aktīvai karadarbībai.
Pozitīvs faktors – aptuveni puse Ukrainas tirgū izplatīto zāļu tiek ražotas pašā Ukrainā. “Mums tie ir 6% no zāļu tirgus, ir jāražo vairāk!” spriežot par gatavību krīzei, konferencē pauda NATO pārstāve. Ukraina arī ņem vērā, ka 80% gadījumu izejvielas farmācijas nozarē tomēr tiek importētas.
Risinot kara laika akūtās veselības aprūpes problēmas, valsts vērsās pie brīvprātīgajiem, aicinot ziedot asinis, tā aizliedza ievest zāles no Krievijas un Baltkrievijas, aptiekās atļāva strādāt farmācijas studentiem un absolventiem, kas vēl nav izgājuši praksi. Tika pieņemtas vienkāršotākas procedūras zāļu licensēčanai, marķēšanai; Ukraina samazināja derīguma tremiņus un atviegloja dažādus nosacījumus zāļu ievešanai no citām valstīm. Zāles šobrīd Ukrainā var ievest bez iepakojuma ukraiņu valodā, bet jābūt klāt instrucijai ukraiņu valodā un garantijas vēstulei.
Aptiekām ir ļauts atlikt maksājumus valstij un zāļu piegādātājiem. Aktīvās karadarbības rajonos recepšu zāles var pārdot bez ārsta izrakstītas receptes. Valstī darbojas arī mobilās aptiekas – Ukrainas teritorija ir milzīga un Ministru kabinets ir atļāvis Ukrainā izveidot mobilos aptieku punktus lauku apvidos, kur nav aptiekas, kā arī aktīvas karadarbības rajonos.
Savā prezentācijā NATO pārstāve vērsa uzmanību uz niansēm, kurām mums būtu jāpievērš uzmanība. Pirmkārt, jādomā par zāļu masveda izpirkšanu – ko darīt tādā gadījumā. Jau laikus jāapsver personāla drošības aspekti, kā parūpēties par farmācijas speciālistu drošību, lai viņi varētu turpināt sniegt iedzīvotājiem nepieciešamo palīdzību veselības aprūpē. Jāapsver aptieku personāla masveida emigrācijas jautājumi, nacionālo zāļu ražotāju tirgus daļas palielināšana. Kā rīkoties ar zāļu eksportu – vai krīzes situācijā turpināsim eksportēt zāles vai nē? Kādi būs pieprasītākie medikamenti kara gadījumā, kodoldraudu gadījumā, vai esam ar tiem pietiekami apgādāti, vai Latvijā tos ražo? Kā nodrošināsim loģistikas nepārtrauktību, alternatīvus risinājumus, ja gaisa telpa būs slēgta, ja nav eletrības, ja nav degvielas? Kāda ir situācija slimnīcās – vai pietiek zāļu?
Latvija, protams, ir Eiropas Savienības dalībvalsts un tajā krīzes situācija var būt savādāka, uzsvēra eksperte V. Kleine, bet atzina, ka ir nepārtraukti jāvēro situācija, jāpielāgojas, jāanalizē un jāmeklē alternatīvi risinājumi.
Elīna Badune
