Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Klepus var būt saaukstēšanās vīrusslimību, elpceļu bakteriālas infekcijas vai gripas gadījumā. Tas rodas nevis pašā slimības sākumā, bet 2 – 3 dienas pēc saaukstēšanās vai gripas sākuma.
Klepus, kas ilgst visu dienu, parasti mēdz būt akūtu augšējo elpceļu vīrusslimību (laringīta, traheīta, bronhīta, gripas, garā klepus) gadījumā. Savukārt klepus no rīta parasti rodas hroniska bronhīta, bronhektāzes, plaušu abscesa gadījumā.
Nakts klepus bez elpceļu infekcijas pazīmēm var liecināt arī par sirds mazspēju, plaušu vēzi vai tuberkulozi, nereti nakts klepus ir vienīgais barības vada atviļņa simptoms. Tas var liecināt arī par hronisku sinusītu vai rinītu. Bērniem klepus naktī bieži rodas iesnu gadījumā – ja deguna izdalījumi pastiprināti kairina rīkli horizontālās ķermeņa pozīcijas dēļ (palīdz augstāks pagalvis).
Alergēnisks klepus rodas pēc saskares ar alergēnu, taču bronhiālās astmas gadījumā klepus pievienojas pavasarī vai rudenī. Bez tam klepus var rasties vielmaiņas traucējumu dēļ, difūzu saistaudu slimību vai askaridozes gadījumā, kā arī zāļu lietošanas dēļ.
Ja klepus radies akūtas elpceļu vīrusslimības dēļ un ir mazs komplikāciju rašanās risks, vai arī sirdzējs nepanes farmakoterapiju, klepu var apkarot ar organismam draudzīgiem līdzekļiem. Tas ir īpaši svarīgi, ārstējot bērnus.
Klepus var būt sauss, produktīvs vai spastisks. Nereti akūtas elpceļu infekcijas gadījumā vienu klepus veidu nomaina cits – sākumā ir sauss klepus, bet pakāpeniski tas kļūst produktīvs vai spastisks. Tāpēc, ārstējot klepu, reizēm nepieciešams mainīt zāles un palīglīdzekļus.
Klepus refleksu nomācošus līdzekļus, kas samazina klepus refleksa biežumu, lieto, ja klepus ir sauss vai mokošs. Īpaši jāuzmanās tos lietot pacientiem, kas cieš no hroniskām bronhu un plaušu slimībām – bronhiālās astmas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības.
Tiešas darbības atkrēpošanas līdzekļi veicina krēpu izdalīšanos un aktivizē surfaktanta sistēmu – pasargā alveolas no saplakšanas. Tos neiesaka kombinēt ar klepu nomācošiem līdzekļiem, jo tie var kavēt sašķidrināto krēpu atklepošanu, īpaši naktī.
Spastiska klepus gadījumā izmanto bronholītiskus līdzekļus, kas paplašina bronhus un mazina elpceļu pretestību, palielinās bronhu caurlaidība, atvieglo elpošanu.
Pie jebkura klepus pirmais ieteikums ir ikdienā lietot daudz šķidruma, jo uzņemot šķidrumu, gļotas kļūs mazāk biezas un tās vieglāk var izvadīt arā. Vislabāk dzert tīru ūdeni (tam var pievienot plūškoka, dzērveņu, cidoniju, smiltsērkšķu sulu), timiāna, gaiļbiksīšu u.c. tējas. Ja klepus kairina kaklu, tējai ar medu var pievienot dažus pilienus olīveļļas vai smiltsērkšķu eļļas.
Lai mīkstinātu klepu un veicinātu atklepošanu, vēlamas stipri siltas kāju vanniņas – karstums kairinās pēdu receptorus. Lielāks efekts būs, pievienojot sinepju pulveri vai ārstniecības augu drogas. Pēc pēdu sildīšanas jāuzvelk vilnas zeķes un jāiet gulēt.
Lai panāktu pacientu līdzestību, jārespektē pacienta intereses (pēdējā laikā arvien vairāk pacientu vēlas izmantot ārstniecības augus). Mūsu dienās pieejamas dažādi iekšķīgi lietojami augu valsts pretklepus līdzekļi (sīrupi, tabletes, kapsulas, tējas).
Atkarībā no klepus veida jālieto atbilstošas ārstniecības augu drogas, piemēram, atkrēpošanu veicinošas ir alteju saknes un lapas, Islandes ķērpis, lielās ceļtekas lapas, ar spazmolītiskām īpašībām – timiāna un mārsila laksti. Šo augu aktīvās sastāvdaļas palīdz mīkstināt klepu, šķidrināt krēpas un izvadīt tās no organisma, kā arī mazina elpceļu kairinājumu. Antibakteriālu un pretiekaisuma darbību nodrošina drogu sastāvā esošās ēteriskās eļļas. Piemēram, kanēļa ēteriskajā eļļā esošās vielas aptur dažādu mikroorganismu (baktēriju un sēnīšu) augšanu, līdz ar to tām piemīt antibakteriāla iedarbība.
Labi palīdzēt var inhalācijas un kompreses. Inhalācijām der ēteriskās eļļas saturošas drogas tēja vai daži pilieni ēteriskās eļļas siltā ūdenī (timiāns, salvija u.c.). Sausa klepus gadījumā, ko izraisa laringīts, der sārmaina šķīduma inhalācijas.
Sausa, rejoša, lēkjmveida klepus gadījumā, kas raksturīgs traheītam, inhalācijām var pievienot mukolītiskus līdzekļus.
Dace Vēja
Vēres:
- Behle-Helde B., Bīringa U. Dziedinošās kompreses. R., 2015.
- Vernere K. Pret klepu iecienītāki kļūst augu līdzekļi. Materia Medica, 2; 2012.
- Wagner L., Cramer H., Klose P., Lauche R., Gass F., Dobos G., Langhorst J. Herbal medicine for cough: a systematic review and meta-analysis. Forsch Komplementmed. 2015; 22 (6): 359-368.
- http://iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=268
www.farmacija-mic.lv
