Kas ir īstais saimnieks: mēs vai vīrusi?

Pēc pandēmijas daudzi no mums juta un varbūt vēl jūt ko līdzīgu vīrusu fobijai. Mūs nomāc priekšstats, ka vīrusi, lai arī mikroskopiski, uzbrūk mums ārkārtīgi lielos daudzumos un ļoti agresīvi. Ja tā tiešām ir – kā ar tiem sadzīvot?

Kas ir vīrusi?

Zinātnieki uzskata, ka vīrusi ir vismaz tikpat veci kā pirmās šūnas, kas parādījās apmēram pirms četriem miljardiem gadu, taču tie varēja pastāvēt arī pirmsšūnu pasaulē, vēlāk attīstoties formās, kas parazitē citās šūnās.
Tikai 1901. gadā tika atklāts pirmais – dzeltenā drudža vīruss, un tagad zināmas jau 219 vīrusu sugas, kas spēj inficēt cilvēkus. Taču joprojām katru gadu tiek atrastas trīs līdz četras jaunas sugas – atklājumi, kas drīzāk biedē, nevis priecē.
Vīruss ir niecīga, infekcioza daļiņa, kas var vairoties, tikai inficējot saimniekšūnu. Vīrusi “komandē” saimniekšūnu un izmanto tās resursus, lai ražotu vairāk vīrusu, būtībā pārprogrammējot šūnu kļūt par vīrusu fabriku.

Kādas ir galvenās vīrusu īpašības?

• Tiem nav organizētas šūnu struktūras.
• Tiem nav šūnas kodola.
• Tie nepārvērš barību enerģijā.
• Tiem parasti ir viens vai divi nukleīnskābes (DNS vai RNS) pavedieni ar vīrusa iedzimtības informāciju.
• Tos apņem olbaltumvielu apvalks, ko sauc par kapsīdu.
• Tie ir neaktīvi, kad neatrodas dzīvā šūnā, bet ir aktīvi, kad iekļūst dzīvā šūnā.
• Tie nevar vairoties bez saimnieka palīdzības (tāpēc vīrusi netiek uzskatīti par dzīviem).
• Tie ir mazāki par šūnām (saskatāmi tikai elektronu mikroskopā).

Vīrusi ir visur mūsu vidē. No pārtikas, ko ēdam, līdz gaisam, ko elpojam – mēs katru sekundi uzņemam miljoniem vīrusu (izklausās biedējoši, bet tas ir normāli). Vieni vīrusi var iznīcināt baktērijas, bet otri var cīnīties pret citiem, bīstamākiem vīrusiem. Tāpat kā aizsargājošās baktērijas (probiotikas), mūsu ķermenī ir vairāki vīrusi, kas neizraisa slimības. Patiesībā vīrusu infekcijas jaunībā ir svarīga spēcīgas imūnsistēmas veidošanas sastāvdaļa.
Diemžēl daudzi vīrusi saviem saimniekiem nodara arī lielu kaitējumu, sākot no saaukstēšanās līdz tādiem nopietniem stāvokļiem kā smags akūts elpošanas sindroms (SARS), masalas, vējbakas, herpe, kārpas, “cūciņas”, bērnu trieka, gripa, AIDS, trakumsērga u.c.

Kā cilvēka organisms cīnās ar vīrusiem?

Kad vīrusi iekļūst mūsu organismā, tie pārņem šūnas, injicējot tām savu ģenētisko materiālu. Pēc tam tie izmanto šūnas, lai radītu vairāk vīrusu un pārņemtu vairāk šūnu. Viņi pārvērš veselas šūnas par zombijiem, kas ražo vīrusus!
Vīruss izmanto savu kapsīdu, kas pārklāts ar maziem molekulāriem receptoriem, lai saistītos ar šūnas membrānu un pievienotos tai. Kad vīruss pievienojas šūnai, tas injicē DNS vai RNS atkarībā no tā, kāda veida ģenētiskais materiāls tam ir. Šūna paņem šo ģenētisko materiālu un sāk sekot norādījumiem. Vīrusu rūpnīca ir gatava!
No mūsu puses cīņā iesaistās imūnsistēma – sarežģīts orgānu, šūnu un olbaltumvielu tīkls, kas organismam liek pretoties infekcijām, vienlaikus aizsargājot mūsu šūnas. Imūnsistēma reģistrē katru mikrobu, ko tā jebkad ir uzveikusi, lai varētu ātri atpazīt un iznīcināt šo mikrobu, ja tas atkal nonāk organismā. Viens no imūnās atbildes kareivjiem, kas iesaistās cīņā pret vīrusiem, ir divpavedienu ribonukleīnskābe (dsRNS).

Ko spēj dsRNS – dabīgā un sintezētā?

Cilvēka šūnas dabiski satur dsRNS struktūras, kas saistītas ar vīrusu infekcijām un kalpo kā imūnās atbildes modificētājas. Faktiski, dsRNS ir galvenais aktivizators iedzimtajai imūnajai atbildei pret vīrusu infekcijām, un uzskata, ka tā ir vēl viena iezīme, kas kopīga visiem vīrusiem. Gandrīz visi organismi spēj atpazīt dsRNS un izveidot reakciju, kuras galvenais mērķis ir mazināt iespējamo infekciju.
Tādējādi 20. gadsimta 60. gadu sākumā pasaules zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka dsRNS varētu būt ļoti efektīvs līdzeklis cīņā pret vīrusu infekcijām un imūnsistēmas korekcijai. Katra zinātnieku grupa gāja atšķirīgu ceļu, izstrādājot dažādas dsRNS iegūšanas metodes gan no dabīgiem avotiem, gan ķīmiskās sintēzes ceļā. Rezultātā tika izstrādāti vairāki pasaulē zināmi preparāti.

Viena no šīm zinātnieku grupām medicīnas doktores Gunas Feldmanes vadībā uzsāka darbu pie farmaceitiskā produkta LARIFAN izstrādes Latvijas Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā Rīgā. Latvijas zinātnieku grupa izvēlējās dsRNS ražošanas biotehnoloģisko veidu – izmantojot Esherichia coli baktērijas. Ilgie zinātniskie pētījumi vainagojās ar panākumiem, jo tika radīts un patentēts oriģināls pretvīrusu farmaceitiskais produkts LARIFAN. Par šo sasniegumu zinātnē Dr. med. Guna Feldmane 2018. gadā saņēma Triju zvaigžņu ordeni.

Kādas ir LARIFAN priekšrocības?

Dr. med. Guna Feldmane atceras, ka aktīvā viela dsRNS LARIFAN atklāta padomju laika ierobežojumu dēļ, jo zinātniekiem nedeva valūtu un viņi nevarēja tikt pie ārzemju sintētiskajiem dsRNS preparātiem. “Kuriozi, bet varbūt tā ir bijusi arī mūsu veiksme. Tie sintētiskie dsRNS preparāti praktiski izrādījās nepiemēroti klīniskai lietošanai,” secina Dr. Feldmane.
LARIFAN – no dabīgiem avotiem iegūtas dsRNS – priekšrocība ir tā, ka tas ierosina šūnu aktivitāti, un organisms pats sintezē nepieciešamos faktorus ar pretvīrusu aktivitāti. Organisms rada tikai to, kas tam nepieciešams, tāpēc šāda procesa procedūra izslēdz dažādas nelabvēlīgas ietekmes. Vairumam citu pasaulē zināmu ķīmiski sintezētu produktu šīs priekšrocības trūkst.

 Kādos produktos pieejama aktīvā viela LARIFAN?

LARIFAN aktīvā viela ir pieejama kā recepšu medikaments, kā arī, ņemot vērā LARIFAN spēju ierosināt ar šūnām saistītu (endogēnu) un nekaitīgu produktu veidošanos, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka varētu būt lietderīgi zemas
LARIFAN molekulu devas iekļaut kā sastāvdaļu dažādos kosmētiskos vai veselību veicinošos produktos. Izvērtējot dažādas iespējas efektīvākai LARIFAN profilaktisko īpašību izmantošanai, ir izstrādāti vairāki nemedicīniski produkti, kas satur LARIFAN aktīvo vielu nelielos daudzumos. Šādi kosmētikas produkti ir “Lūpu balzams Larifan”, ziede ādas un gļotādu kopšanai“Larifan Ungo”, izsmidzināms līdzeklis mutes dobumam “Larifan Spray”, supozitoriji “Larifan Supo”, pesāriji “Larifan Peso”, “Zobu pasta Larifan” un mutes dobuma skalojamais līdzeklis “Larifan Mouthwash Total Care”, konfektes ar dažādām garšām “Larifan Laryngo”.
LARIFAN zīmola produkti ir vieni no retajiem pasaulē, kas iekļuvuši oriģinālo dsRNS kosmētikas līdzekļos. “Tādējādi LARIFAN saturošie kosmētikas līdzekļi pilda kosmētiskās funkcijas un, veicot galveno infekcijas vārtu, galvenokārt augšējo elpošanas ceļu (deguna, mutes dobuma, rīkles gala), kā arī zarna rakta gļotādu apstrādi, lokāli veido pirmo nespecifisko imūnsistēmas aizsargbarjeru un kavētu vīrusa iekļūšanu organismā,” skaidro Dr. Feldmane.

Vairāk par LARIFAN produktiem var uzzināt uzņēmuma mājas lapā www.larifan.eu.