Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas valsts jubilejas gadā savu 180. dzimšanas dienu varētu svinēt arī kādreiz pats ievērojamākais un izcilākais Latvijas kūrorts Ķemeri. Diemžēl par šo kūrortu mums saglabājušās tikai atmiņas un varbūt arī kāds neliels cerību stariņš, ka varbūt kādreiz…
Ķemeru apdzīvotā vieta izveidojās 6 km no jūras starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar sēravotiem. Ķemeru teritorija ilgstoši bija saistīta ar Kurzemi, kamēr pārējā Jūrmala atradās Vidzemes guberņā. Ķemeru avotu dziednieciskās spējas vietējiem iedzīvotājiem bija pazīstamas jau pirms 400 vai pat 500 gadiem, un par to vēstī leģendas, kas saglabājušās no ļoti seniem laikiem. Ķemeri pirmoreiz minēti 1561. gadā kādā dokumentā, kas apliecina darījumu starp Kurzemes hercogu Gothardu Ketleru (1561–1587) un viņa personisko ārstu Matiasu Frīzneru. Vēlāk dokumentos minēts kāds zvejnieks un zemnieks Kaspar Kemmer, kam izlēņots zemesgabals tagadējā Ķemeru teritorijā. Ir pamats domāt, ka Ķemera mājas atradušās netālu no sēravotiem. Ķemera vārds vēlāk sastopams dažādās zemes un meža inventarizācijas grāmatās un kartēs. Iespējams, ka no tā cēlies Ķemeru nosaukums. 1783. gadā nospraustā Kurzemes hercogistes un Krievijas impērijas robeža gāja pa meža stigu un šķērsoja tagadējo Ķemeru atrašanās vietu. Pilsēta izauga abās robežas pusēs, tāpēc Ķemeros vēl tagad ir Robežu iela. Pierobežas joslā tika ierīkotas trīs mežsargu saimniecības. Viena no tām piederēja Ansim Ķemeram. Avots ar dīvaini smaržojošo ūdeni urdza tuvu viņa mājai, tāpēc viņš bija pirmais, kas savā mājā bez ārsta uzraudzības sāka lietot minerālūdeni dziednieciskā nolūkā peldēm. Viņam palīdzēja tautā uzkrātā pieredze, jo vietējie iedzīvotāji jau sen izmantoja sēravota ūdeni dažādu slimību ārstēšanai. Par to liecina priekšmeti, ko atrada XIX gadsimta sākumā, liekot avotam grodus. Pēc senču paražām avotam, kura ūdens atdevis slimniekam veselību, vajadzēja ziedot kaut ko vērtīgu – rotaslietas vai naudas gabalus. Šie ziedojumi, kurus mūsu dienās atrod minerālūdens avotos, ir ļoti vērtīgi vēstures liecinieki.
Vairāk par iespaidīgā kūrorta sarežģīto vēsturi lasiet šeit pievienotajā Dr. pharm. Ventas Šidlovskas un dermatoloģes Ināras Karpovičas materiālā: https://farmacija-mic.lv/wp-content/uploads/2018/07/kemeri.pdf
