Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Jebkurai iniciatīvai, tostarp grozījumiem normatīvajos aktos, kas regulētu ārstu un farmācijas uzņēmumu attiecības veselības nozarē, ir jābūt politiskās gribas pavadītai. Turklāt Veselības ministrijai (VM) vajadzētu aktīvāk veikt korupcijas un interešu konfliktu risku uzraudzību, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Komentējot Latvijas Radio pētījumu, kurā iekļauti Veselības inspekcijas dati par to, ka pērn farmācijas industrija mediķiem, asociācijām un aptiekām izmaksājusi gandrīz trīs miljonus eiro, KNAB aģentūrai LETA norādījis, ka seko līdzi šai no jauna aktualizētajai tēmai medijos par ārstniecības personu un farmācijas uzņēmumu savstarpējo sadarbību.
Jau 2013.gadā birojs veicis padziļinātu korupcijas risku analīzi un sagatavojis pārskatu “Korupcijas riski veselības aprūpes sistēmā”, kurā viena no analizētajām problēmām bija korupcijas riski ārstniecības iestāžu personāla un medikamentu ražotāju, izplatītāju, ārstniecības pakalpojumu sniedzēju sadarbībā.
Jau tobrīd KNAB savos secinājumos norādījis, ka netiek operatīvi risināts jautājums par ārstu neatkarības nodrošināšanu, kā arī norādīja uz regulējuma trūkumu dāvanu pieņemšanas aizliegumiem un interešu konflikta novēršanai ārstniecības personu darbībā.
Kā minēts pārskatā, biroja veiktās pārbaudes liecina, ka Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, būtisku ietekmi uz valsts veselības nozares attīstību, tostarp politikas plānošanu, demonstrē farmācijas produktu ražotāji un izplatītāji, kuru varas avots ir ievērojami finanšu līdzekļi. No tiem tiek finansētas profesionālās asociācijas, kas nodarbojas ar konkrētu interešu lobēšanu valsts politikas plānošanas, kā arī normatīvo aktu projektu izstrādes procesā. Tāpat finanšu līdzekļi stratēģiski tiek plānoti un maksimāli izmantoti, lai palielinātu medikamentu noieta tirgu. Mērķa sasniegšanai tiek meklēti dažādi ceļi ārstniecības personāla, kā arī cita līmeņa speciālistu labvēlības iegūšanai.
2013.gada martā birojs pārskatu nosūtīja VM, lūdzot tai atbilstoši funkcijām un kompetencei nodrošināt pārskatā minēto rekomendāciju izpildi, tostarp uzdevumu deleģēšanu padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās VM ir valsts kapitāla daļu turētāja, lai ierobežotu korupcijas riskus veselības aprūpes sistēmā.
Pērn augustā vēstulē KNAB ministrija atbildējusi, ka, vadoties pēc biroja pārskatā iekļautajām rekomendācijām, ministrija apstiprinājusi vadlīnijas korupcijas risku mazināšanai VM ārstniecības iestādēs, kurās kopumā iekļauti 11 pasākumi. Tāpat VM norādīja, ka laika periodā pēc pārskata saņemšanas VM ir izstrādājusi un Ministru kabinetā pieņemti attiecīgi grozījumi zāļu reklamēšanas kārtībā un kārtībā, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus.
“Biroja vērtējumā, VM risku – korupcijas, krāpšanas, interešu konfliktu – uzraudzību ārstniecības jomā vajadzētu veikt aktīvāk. Birojs piekrīt, ka normatīvais regulējums aizvien ir pilnveidojams, reaģējot uz konstatētajām problēmām veselības aprūpes sistēmā, tomēr jebkurai iniciatīvai, tostarp grozījumiem normatīvajos aktos, kas regulētu ārstu un farmācijas uzņēmumu attiecības veselības nozarē, ir jābūt arī politiskās gribas pavadītai,” norādīja KNAB.
Latvijas Radio izpētījis, ka papildus ziedojumiem medicīnas organizācijām un apmaksātiem ārzemju braucieniem farmācijas uzņēmumi atbalstījuši dažādus seminārus Latvijas ārstiem un arī paši rīkojuši seminārus. Dati arī parāda, ka farmācijas uzņēmumi mediķus ved biznesa pusdienās, reizēm uz visai smalkām vietām, piemēram, restorānu ”Bibliotēka Nr.1”.
Līderos ir Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kas atbalstīta ar aptuveni 132 000 eiro. Tas gan nenozīmē, ka farmācijas nozares uzņēmumi šo summu izmaksājuši slimnīcai, jo maksāts, piemēram, par ārstu braucieniem uz ārzemju kongresiem un dažādiem semināriem slimnīcā, norāda LETA.
Pie gandrīz tikpat liela atbalsta ticis Neiroloģijas attīstības fonds un Latvijas Endokrinologu asociācija.
