Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
8.jūnjā laikraksta “Dienas Bizness” rīkotajā konferencē “Izaicinājumi un reformas veselības aprūpē” nozares pārstāvji runāja par nemainīgi aktuālām tēmām – finansējumu, pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Kā konfereces ievadā uzsvēra veselības ministre Anda Čakša, galvenās lietas, pie kā šobrīd vēl arvien strādā Veselības ministrija (VM), ir slimnīcu jautājumi, primārās veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana, e-veselības kā sistēmas caurspīdīguma garanta ieviešana un visu VM pakļautības iestāžu sadarbība.
Vienas no tām – Zāļu valsts aģentūras – direktors Svens Henkuzens klātesošos iepazīstināja ar jaunākajiem farmācijas nozari raksturojošajiem skaitļiem. 2016. gadā zāļu tirgus Latvijā sasniedza 369 miljonus eiro (šeit un turpmāk – ar PVN). Pēdējos trijos gados tas audzis vidēji par 7% gadā. 257 miljonus eiro no kopējā zāļu tirgus pērn veidoja recepšu zāles. Pusi no tām valsts iedzīvotājiem nekompensēja. Viena zāļu iepakojuma vidējā cena (lieltirgotavā) pērn bija 7,39 eiro. No katriem 10 aptiekā iztērētajiem eiro pērn aptuveni četrus eiro pacienti samaksāja par zālēm, vēl četrus eiro par valsts kompensētajiem medikamentiem un medicīnas ierīcēm, bet divus eiro – par citām precēm (uztura bagātinātājiem, kosmētiku, higiēnas precēm utt.).
Zāļu iegādes kompensācijas sistēmai valsts atvēlētais finansējums pērn palielinājies par 17%, taču pacientu līdzmaksājums par zālēm kopumā veidojis 40,05 miljonus eiro. 23,57 miljonus no šīs summas pacienti samaksājuši tāpēc, ka izvēlējušies pirkt nereferences zāles (vienas un tās pašas aktīvās vielas ietvaros). 45 miljoni eiro 2016. gadā tika tērēti recepšu zālēm slimnīcās.
“Lai arī zāļu bāzes cenu nosaka ražotājs, paši ražotāji atzīst, ka to ietekmē arī citi zāļu piegādes ķēdes dalībnieki,” konferencē pauda ZVA direktors. Viņš atzina, ka e-veselība ļaus detalizētāk analizēt zāļu izrakstīšanas un patēriņa tendences.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane iepazīstināja ar e-veselības ieviešanas gaitu. Viņa atgādināja, ka 2016. gada decembrī tika pagarināts sistēmas brīvprātīgās lietošanas periods, taču aptiekām jau bija pienākums pieņemt e-receptes. Līdz 2017. gada jūlijam ģimenes ārstu praksēs pamatdatiem (vitāli svarīgai informācijai par pacientu) jau jābūt ievadītiem e-veselības sistēmā. 2017.gada septembrī jau jādarbojas elektroniskai darba nespējas lapai (e-DNL), e-receptei, e-nosūtījumiem, e-slēdzieniem, e-izrakstiem un e-attēlu aprakstiem.
Kā skaidroja L.Freimane, šobrīd notiek visu pakalpojumu pilnveide atbilstoši saņemtajiem lietotāju ierosinājumiem, kā arī normatīvo aktu aktualizēšana, tiek sniegts atbalsts aptieku un ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām.
NVD pārstāve klātesošajiem atgādināja ieguvumus, ko nākotnē sniegs e-veselības sistēma: vienuviet visiem ārstiem pieejama pilna informācija par pacientu; gan ārstam, gan farmaceitam, gan pašam pacientam salasāma informācija; iespēja uzraudzīt pacienta terapijas gaitu, turklāt attālināti, tai skaitā – ārstam iespēja pārliecināties, vai pacients ir iegādājies viņam parakstītās zāles.
Līdz šī gada 6.jūnijam līgumus par e-veselības lietošanu bija noslēgusi 281 ģimenes ārstu (ĢĀ) prakse (21,3% no visām ĢĀ praksēm), 52,1% ārstu-speciālistu un 84% aptieku uzņēmumu. Līdz šī gada 6.jūnijam fiksēti 563 416 pieslēgšanās gadījumi, izrakstītas 16 974 e-DNL un 12 728 e-receptes. Nedēļā sistēmai pieslēdzas vidēji piecas jaunas iestādes.
NVD pārstāve arī atgādināja, ka, lai varētu strādāt ar e-veselības sistēmu, farmaceitam un ārstam jābūt attiecīgi reģistrētam Farmaceitu un farmaceita asistentu vai Ārstniecības personu reģistrā.
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane konferencē uzsvēra, ka, runājot par sistēmas efektivitāti, svarīgi ir domāt ilgtermiņā, jo tas, kas ir lētāks šobrīd, ne vienmēr valstij ir izdevīgāks ilgtermiņā. Runājot par veselības ekonomiku, D.Behmane kā labu piemēru minēja zviedru modeli ar augsta līmeņa sociālo aizsardzību – zviedri nodokļos maksā aptuveni 50-60% savu ienākumu, tāpēc viņi ļoti rūpīgi skatās, ko valsts piedāvā pretī. Līdz ar to Zviedrijā primāri tiek domāts par sabiedrības interesēm un veselības aprūpes pieejamību.
Runājot par neizmantotajām iespējām veselības aprūpes finansēšanā, bijusī veselības ministre, tagad – “MFD Veselības grupa” galvenā ārste – Ingrīda Circene rosināja, ka pašvaldības varētu uzņemties atsevišķus veselības aprūpes infrastruktūras tēriņus, piemēram, pacientu transportēšanu mājās pēc izrakstīšanās no slimnīcas, utml.
Noslēguma diskusijā, paužot viedokļus par veselības aprūpes finansēšanas reformu, I.Circene sacīja, ka, viņas ieskatā, nevar likt visiem nodokļu maksātājiem maksāt vienādu summu – 20 eiro mēnesī, kāda šobrīd tiek apspriesta, jo tas nav taisnīgi attiecībā pret cilvēkiem ar ļoti atšķirīgiem ienākumiem. Vēl viens bijušais veselības ministrs, tagad – Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis pauda, ka jau šobrīd darba devēji par veselības apdrošināšanas polisēm kopumā maksā 90 miljonus eiro; varbūt darba devēji var maksāt šos 20 eiro par darbinieku. “Šobrīd pacienti no savas kabatas maksā 300 miljonus eiro. Kāpēc likt maksāt tikai slimajiem – sadalām uz galviņām un maksājam visi. OCTA taču maksā vienādi visiem!” diskusijā pauda Eglītis. I.Circene rosināja, ka labāk būtu, ja šādu maksājumu aprēķinātu kā procentu (piemēram, 0,1%) no darba algas. Diskusijas noslēgumā klātesošie izteica cerību, ka valdība līdz 14.jūnijam, kā solījis premjers Māris Kučinskis, būs pieņēmusi kādu risinājumu, taču daļa konferences dalībnieku bija ļoti skeptiski noskaņoti par šādu iespēju.
Elīna Badune
Foto: Ritvars Skuja.
www.farmacija-mic.lv
