Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Nepieciešams ieviest vienotu un fiksētu maksimālo uzcenojumu medikamentu tirgotājiem, tādā veidā atbrīvojoties no pastāvošās, neierobežotās un uz koeficienta balstītās lieltirgotavu uzcenojuma sistēmas, Tā vakar, 10. decembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda Veselības ministrijas (VM) un Konkurences padomes (KP) pārstāvji, ziņo nacionālā informācijas aģentūra LETA.
Šādam ierosinājumam atbalstu pauda arī uzņēmumu grupas AS “Repharm” padomes loceklis Dins Šmits.
KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norādījusi, ka nekompensētajiem medikamentiem Latvijā lieltirgotavām un aptiekām nav uzcenojumu griesti, līdz ar to Lietuvā un Igaunijā uzcenojumi ir zemāki. Jo augstāka ražotāja cena, jo Latvijai lielāka uzcenojumu atšķirība starp Baltijas valstīm.
Šmits kritizējis KP pētījumu, bet beigās tomēr atzinis tā galveno secinājumu. “Ir jābūt cenu griestiem, nevar turpināties tas procentuālais uzcenojums – nozare šai ziņā ir gatava sadarboties,” uzsvēris Šmits.
No vairāku komisijas deputātu puses izskanējuši jautājumi par to, kad komisijai būs jālemj par konkrētiem ministrijas izvirzītiem grozījumiem.
Atsaucoties uz KP pētījuma secinājumiem, VM Farmācijas departamenta direktorei Inesei Kauperei tika vaicāts tieši izklāstīt ministrijas plānotās ieceres. Atbildot uz deputāta Andreja Klementjeva lūgumu, Kaupere norādījusi, ka ministrija atzīst visus KP izvirzītos secinājumus un jau tagad tiek strādāts, lai ieviestu attiecīgos grozījumus.
Lai gan ministrija komisijā tikai iepazīstināja deputātus ar gaidāmo priekšlikumu virzienu, tika minēts, ka konkrētas ministrijas ieceres ir jau vismaz daļēji ieviestas, piemēram, prasība medikamentu lieltirgotājiem uzrādīt pieejamos zāļu krājumus elektroniski.
Kā norādījis Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens, jau pašlaik ir ieviesta elektroniska medikamentu krājumu sistēma, taču pagaidām tā strādā uz brīvprātīgas reģistrācijas pamata.
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere arī uzsvērusi, ka ir vajadzīgs veicināt konkurenci starp aptiekām, tostarp veidot caurspīdīgāku lieltirgotavu uzkrājumu un atlaižu sistēmu. Tomēr Kaupere norādījusi, ka vēl jāstrādā pie zāļu pasūtījumu caurredzamības ieviešanas. Viņa uzsvērusi, ka aptuveni 66% no gadījumiem, kad konstatēti medikamentu trūkumi, ir bijuši mākslīgi izraisīti, proti, medikamenti ir bijuši pieejami, bet finansiāla ieguvuma labad tie ir tikuši slēpti.
Gan Ābrama, gan VM pārstāve norādījusi, ka viena no pamatproblēmām Latvijas medikamentu tirdzniecības sistēmā ir tieši vertikālā integrācija, proti, fakts, ka konkrētu farmācijas uzņēmumu ietekme uz tirgu ir pārmērīga, pastāv tikai dažas lieltirgotavas un liels aptieku skaits.
“Ir grūti šobrīd izsekot zāļu sadalījumam starp aptiekām,” sēdē piebildusi Kaupere. Lai izvairītos no lieltirgotavu konkrētu aptieku tīklu prioritizēšanas medikamentu tirdzniecībā, ir izstrādāts normatīvais akts un projekts, kuru izskatīs Valsts sekretāru sanāksmē.
Komentējot iepriekš izskanējušo kritiku no lieltirgotavu pārstāvjiem saistībā ar ministrijas ieceri nepieciešamības gadījumā kontrolēt kompensējamo medikamentu eksportu, VM pārstāve uzsvērusi, ka ministrijas mērķis nav ieviest ierobežojumus vai traucēt nozares izaugsmei. Ministrijas ieskatā galvenā prioritāte ir, lai konkrēti kompensējamie medikamenti būtu pieejami pacientiem ar smagām diagnozēm. “Nevis ierobežot eksportu, bet kontrolēt,” piebildusi Kaupere.
Tāpat viņa sēdē vērsusi uzmanību uz uztura bagātinātājiem, sakot, ka vajadzētu ierobežot to patēriņu, nosakot, ka cita veida medikamenti ir prioritāri izrakstāmi pacientiem. Viņasprāt, šis būtu viens no veidiem, kā mazināt tēriņus uz medikamentiem.
Deputāts Vitālijs Orlovs norādījis, ka ir nepieciešams veicināt patērētāju apziņu par lētāku alternatīvu pieejamību, lai mazinātu iedzīvotāju kopējos tēriņus. Viņš atsaucies uz faktu, ka nereti nekompensējamo medikamentu reklāmās patērētāji tiek mudināti iegādāties dārgākus medikamentus, kad ir pieejamas lētākas zāles ar tādu pašu ķīmisko sastāvu.
Sēdē arī izkristalizējies pastāvošās paralēlā importa sistēmas neefektīgums, proti, KP pārstāve uzsvērusi, ka administratīvie resursi, kas tiek tērēti paralēlā importētāja veidlapām, nereti ir daudz lielāli nekā reālais ietaupījums uz zālēm.
Savukārt “Repharm” pārstāvis kritizējis KP veikto zāļu cenu pētījumu, apgalvojot, ka lieltirgotavu ietekme uz tirgu ir mazāka nekā klāstīts sēdes laikā. Tāpat arī Šmits norādījis, ka KP esot nepareizi attēlojusi reālo zāļu uzcenojumu situāciju. Viņš norādījis, ka, atbilstoši statistikas datiem, 89% nekompensēto zāļu cenu ir līdz septiņiem eiro, savukārt cenu diapazonā no 15 eiro līdz 25 eiro ir tikai 1% zāļu. Balstoties uz šo faktu, viņš uzsvēris, ka līdz septiņiem eiro Latvijā uzcenojums ir zemāks nekā Igaunijā vai Lietuvā.
Tomēr sēdes izskaņā viņš minējis, ka ir problemātiski salīdzināt medikamentu tirdzniecības sistēmu atšķirības starp valstīm, jo, piemēram, Igaunijā recepšu zāles tiek apmaksātas no valsts budžeta.
Jau vēstīts, ka Konkurences padome secinājusi, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs. Gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
