Eiropas Komisija (EK) ir vienojusies ar farmācijas uzņēmumu “Aspen” par ievērojamu cenu samazināšanu sešām pretvēža zālēm, ziņo pasaules mediji. Komisija secināja, ka uzņēmums kopš 2012. gada ir būtiski un nepamatoti paaugstinājis šo dzīvībai svarīgo zāļu cenas, tāpēc tagad tam ir pienākums samazināt cenas līdz sākotnējam līmenim un nepaaugstināt tās desmit gadus.
EK ir panākusi vienošanos ar zāļu ražotāju, ka “Aspen” samazinās iepriekšminēto sešu medikamentu cenas par 73%. Turklāt uzņēmumam ir jānodrošina nepārtraukta šo patentbrīvo zāļu pieejamība, teikts EK mājaslapā publicētā paziņojumā.
Par konkurences politiku atbildīgā EK vadītāja vietniece Margrēta Vestagere (Margrethe Vestager) norāda: “Šodienas lēmuma rezultātā uzņēmumam “Aspen” ir visā Eiropā radikāli jāsamazina cenas sešām zālēm, kas ir svarīgas noteiktu nopietnu asins vēža formu, tostarp mielomas un citu, ārstēšanai. No šīm zālēm ir atkarīgi daudzi pacienti, tostarp mazi bērni. “Aspen” apņemšanās ietaupīs daudzus desmitus miljonu eiro Eiropas veselības sistēmās un nodrošinās, ka šīs būtiskās zāles joprojām ir pieejamas. Šodienas lēmums dod spēcīgu signālu citiem dominējošiem farmācijas uzņēmumiem neiesaistīties ļaunprātīgā cenu noteikšanas praksē, kas izmanto mūsu veselības sistēmas. ”
Jau 2017. gada 15. maijā Komisija uzsāka oficiālu izmeklēšanu par “Aspen” zāļu cenu noteikšanas praksi attiecībā uz sešām patentbrīvām pretvēža zālēm, kuras galvenokārt lieto leikēmijas un citu hematoloģisku vēžu ārstēšanā. Pēc tam, kad “Aspen” bija pārpircis šo zāļu ražošanu no cita uzņēmuma, 2012. gadā tas sāka pakāpeniski paaugstināt cenas visās Eiropas valstīs, kur šīs zāles pārdeva. Cenu pieaugums bija mērāms pat vairākos simtos procentu, ziņo EK.
Komisijas veiktā “Aspen” grāmatvedības datu analīze parādīja, ka pēc cenu paaugstināšanas uzņēmums ir nepārtraukti guvis ļoti lielu peļņu gan absolūtos skaitļos, gan salīdzinot ar līdzīgu nozares uzņēmumu peļņas līmeni. “Aspen” zāļu cenas pārsniedza to izmaksas vidēji par gandrīz 300 procentiem.
Komisijas izmeklēšana neatklāja pamatotus iemeslus augstajam “Aspen” peļņas līmenim. Proti, “Aspen” zāles pēdējos 50 gadus ir patentbrīvas un tas nozīmē, ka medikamentu pētniecībā un attīstībā veiktie ieguldījumi jau sen ir atgūti, uzskata Komisija.
“Aspen” šādu cenu pieaugumu varēja sasniegt tāpēc, ka pacientiem un ārstiem pārsvarā nebija alternatīvu šo konkrēto vēža zāļu lietošanā, norāda EK. Kad valstu iestādes mēģināja pretoties “Aspen” pieprasījumiem attiecībā uz cenu paaugstināšanu, uzņēmums draudējis izņemt zāles no valsts kompensējamo zāļu saraksta un dažos gadījumos bijis gatavs pat atteikties no brīvā tirgus piedāvājuma, paziņojumā pauž EK.
Šāda “Aspen” prakse tikusi pielietota visā Eiropas Ekonomikas zonā, lai gan ne visas zāles tiek pārdotas katrā valstī.
Komisija jau iepriekš pauda nopietnas bažas par to, ka “Aspen” rīcība varētu būt pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumiem, kas ar zināmiem nosacījumiem aizliedz precēm noteikt pārmērīgas cenas.
“Aspen” centies mazināt Komisijas bažas, piedāvājot vairākas apņemšanās. 2020. gada jūlijā Komisija apspriedās ar ieinteresētajām personām, lai pārbaudītu, vai ierosinātās apņemšanās novērsīs Komisijas konstatētās konkurences problēmas. EK secināja, ka uzņēmuma apņemšanās piedāvā ātru, visaptverošu un ilgstošu risinājumu konstatētajām konkurences problēmām, tāpēc padarīja tās juridiski saistošas.
“Aspen” saistības paredz, ka:
- “Aspen” samazinās cenas sešām vēža zālēm visā Eiropā vidēji par aptuveni 73% – līdz 2012. gada cenu līmenim jeb brīdim, kad sākās “Aspen” zāļu cenu paaugstināšanās;
- pazeminātās cenas būs maksimālā summa, ko “Aspen” par šīm zālēm var iekasēt nākamos 10 gadus; tās spēkā stājās jau 2019. gada 1. oktobrī;
- “Aspen” garantē šo zāļu pieejamību nākamos piecus gadus, un vēl piecus gadus pēc tam vai nu turpinās tās tirgum piegādāt pats vai darīs pieejamu savu reģistrācijas atļauju citiem zāļu ražotājiem.
Saistības būs spēkā desmit gadus. Par saistību izpildes uzraudzību būs atbildīga Komisijas pilnvarota persona. Ja “Aspen” savas saistības nepildīs, Komisija varēs uzlikt naudas sodu līdz 10% no uzņēmuma gada kopējā apgrozījuma.
“Aspen” ir globāls farmācijas uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Dienvidāfrikā un kuram ir vairāki meitasuzņēmumi Eiropā.
2017. gada 15. maijā Komisija uzsāka tiesvedību, balstoties uz bažām par “Aspen” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
ES valstu veselības aizsardzības institūcijas var brīvi pieņemt zāļu cenu noteikšanas noteikumus un patstāvīgi lemt par zāļu iegādes kompensāciju. Eiropas valstu zāļu cenu noteikšanas un kompensācijas sistēmas atšķiras un ir pielāgotas konkrētās valsts ekonomikas un veselības vajadzībām. Kompensācijas sistēmā zāļu cenu parasti nosaka vienošanās starp farmācijas uzņēmumu un attiecīgo valsts iestādi. Attiecībā uz kritiski svarīgām zālēm, kurām nav vai ir maz terapeitisku alternatīvu, valsts iestāžu ietekme ir diezgan maza.
ES normatīvie akti aizliedz dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp negodīgu cenu noteikšanu pārmērīgu cenu veidā. Šo noteikumu īstenošana ir definēta ES konkurences regulā (Padomes regula Nr. 1/2003), kuru piemēro arī dalībvalstu konkurences iestādes.
ES konkurences noteikumi nav piemērojami visās situācijās ar augstām zāļu cenām, tomēr noteiktos īpašos apstākļos zāļu cenu paaugstināšana var būt konkurences noteikumu pārkāpums. Šādā gadījumā konkurences palielināšanas pasākumi var veicināt zāļu pieejamību.
Ar “Aspen” lietas sīkāku izklāstu var iepazīties Eiropas Komisijas lapā šajā sadaļā: https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=1_40394
Sagatavoja Elīna Badune