Krievijas zāļu ražotāji saskaras ar dažādu palīgvielu trūkumu

Krievijas zāļu ražotāji un laboratorijas saskaras ar dažādu palīgvielu trūkumu, kas galvenokārt saistīts ar būtiskiem pārtraukumiem to piegādēs Krievijas tirgum, ziņo portāla www.pharmaletter.com Krievijas korespondents.

Šo produktu vidū galvenokārt ir krāsvielas, stabilizatori un biezinātāji, kurus pirms 24. februāra iebrukuma Ukrainā Krievijas uzņēmumi pārsvarā iegādājās Eiropas Savienībā (ES) un ASV. Militārā konflikta sākums starp Ukrainu un Krieviju ir izraisījis nopietnu loģistikas ķēžu iznīcināšanu un radījis ievērojamas piegādes problēmas.

Līdz šim vairāki pasaules ražotāji ir paziņojuši par savas darbības pārtraukšanu vai apturēšanu Krievijā. Šo uzņēmumu vidū ir Vācijas koncerns BASF un Spānijas uzņēmums “Croda”, kā arī Nīderlandes IMCD.

Saskaņā ar Krievijas preses izdevumu publicētajām ziņām, IMCD plāno slēgt savu biroju Krievijā un sankciju dēļ jau ir apturējis importa un eksporta operācijas. “Croda” solījis uz laiku slēgt pārstāvniecību Krievijā, bet BASF plāno pilnībā pārtraukt piegādes Krievijai un solās paveikt to jau līdz šī gada jūlijam. Tirgus dalībnieki arī saskārušies ar nopietnām grūtībām piegādāt savu produkciju Krievijai. Par tādām ziņojusi Spānijas firma “Menadiona”, Itālijas “Faci”, Vācijas vaska produktu ražotājs “Th.C. Tromm”, kā arī ASV uzņēmums “Lubrizol”.

Piegādes problēmas apstiprinājuši dažu vadošo Krievijas zāļu ražotāju pārstāvji.

Piemēram, “Pharmsynthez Group” prezidents Vikrams Punia paudis, ka, lai gan “nav daudz” uzņēmumu, kas ir pārtraukuši savu palīgvielu piegādi uz Krieviju, vairāku produktu piegādes ir ierobežotas un tas rada nopietnas problēmas vietējiem zāļu ražotājiem. Pēc viņa teiktā, “Pharmsynthez Group” lielāko daļu palīgvielu savām ražošanas vajadzībām iepērk Vācijā, daļēji Francijā, Itālijā un Spānijā. Šobrīd Krievijas ražotāji meklē aizvietotājus tai produkcijai, kuru piegāde uz Krieviju ir pārtraukta vai apgrūtināta, apsverot dažādas iespējas.

Viens no nākotnes iespējamiem scenārijiem ir uzsākt nepieciešamo palīgvielu un citu produktu piegādes no Ķīnas un Indijas. Citu iespējamo variantu sarakstā ir arī Turcija un Dienvidkoreja. Īpašas cerības tiek liktas arī uz piegādēm no Latīņamerikas reģiona.

Tikmēr pēc straujā zāļu tirdzniecības pieauguma, ko martā izraisīja ar Krievijas un Ukrainas kara sākumu saistītā panika, šo produktu pārdošana Krievijā stabilizējas.

Vienā nedēļā no 28. februāra līdz 6. martam Krievijas farmācijas mazumtirdzniecības sektors uzstādīja absolūtu pārdošanas rekordu pēdējo 30 gadu laikā: 146 miljoni zāļu iepakojumu 54 miljardu rubļu (796 miljonu ASV dolāru) vērtībā. Tad sākās pakāpenisks pārdošanas apjoma kritums, un aprīļa pēdējā nedēļā kopējais pārdošanas apjoms sasniedza 77 miljonus iepakojumu par 24,3 miljardiem rubļu.

Vairums turgus analītiķu sagaida, ka šomēnes zāļu pārdošanas apjoms Krievijā turpinās samazināties, jo vietējie klienti saistībā ar zāļu iespējamu pazušanu no tirgus ir izveidojuši nopietnus dažādu medikamentu krājumus.

Turklāt tālāku realizācijas pieaugumu ierobežos būtisks Krievijas klientu pirktspējas kritums, ko izraisīs pret valsti noteiktās sankcijas. Tas var likt ražotājiem un izplatītājiem apsvērt cenu samazināšanu.

Tirgus dalībnieki un analītiķi sagaida arī valsts aptieku tirgus konsolidāciju, reaģējot uz Krievijā notiekošo ekonomisko krīzi.

 

Sagatavoja Elīna Badune

Ziņu avots:

https://www.thepharmaletter.com/