Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Valsts kompensējamo zāļu sarakstā Lietuvā un Igaunijā ir iekļauts divreiz vairāk jaunākās paaudzes medikamentu nekā Latvijā, liecina Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) apkopotie dati par jaunāko zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2014.– 2017.gadā.
Šis apkopojums liecina, ka Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) iekļauti 24, Lietuvā 51, bet Igaunijā – 53 medikamenti dažādu lokalizāciju vēža, multiplās sklerozes, šizofrēnijas, depresijas, cukura diabēta u.c. slimību ārstēšanai, paziņojumā presei norāda LVEA.
Kaut gan visās trijās Baltijas valstīs jaunās zāles pirms iekļaušanas KZS tiek vērtētas līdzīgi, apkopotie dati ļauj secināt, ka Igaunijā un Lietuvā lēmumu pieņēmēji acīmredzot labāk novērtē šo zāļu sniegtos ieguvumus, vienlaicīgi atvēlot tam lielāku finansējumu. Latvijā pat tie jaunākās paaudzes medikamenti, kas atzīti par izmaksu efektīviem, nav iekļauti KZS, uzsver asociācija. Prognožu par to, kad šīs zāles būs pieejamas Latvijas pacientiem, neesot. Latvijā uz jaunu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā gaidīšana var ilgt pat astoņus gadus, kas ir pat ilgāk nekā Rumānijā, kur tā var ilgt 7,2 gadus, ziņo LVEA. Attīstītajās Eiropas valstīs pieeja jaunākajiem medikamentiem tiek nodrošināta pat gada laikā (Šveicē – 4 mēneši, Vācijā, Apvienotā karalistē – 6 mēneši), norāda asociācija.
Lielākā kļūda Latvijā ir tā, ka tiek vērtēta tikai jauno zāļu izmaksu ietekme uz ierobežoto KZS budžetu, nevis veselības aprūpes budžetu kopumā, uzskata asociācija. Netiek ņemti vērā arī ieguvumi un ietekme uz sociālo u.c. budžetiem (tēriņi slimības, invaliditātes pabalstiem u.c.). Līdz ar to ikviens jauns medikaments, kurš pārsniedz plānotā zāļu budžeta griestus, lai cik terapeitiski augstus ieguvumus nodrošina pacientam un lai cik izmaksu efektīvs būtu, Latvijā automātiski tiek noraidīts un valsts pacientiem tā lietošanu neapmaksā. Šī grāmatvedībā balstītā principa vietā svarīgi būtu ieviest ekonomisko pieeju, kad vērtētas tiek ne tikai zāļu tiešās izmaksas, bet arī klīniskais un ekonomiskais ieguvums – vai mazinās saslimstība, ar invaliditāti saistītās izmaksas, mirstība u.c., uzskata LVEA.
Piemēram, Latvijā vēža pacientu ārstēšana ar katru gadu arvien vairāk atpaliek no pasaules vadošās onkoloģijas prakses, jo lielāko daļu no starptautiskajās vadlīnijās aprakstītajiem terapijas algoritmiem finansējuma trūkuma dēļ nav iespējams īstenot. No 30 biežāk izmantotajiem jaunajiem vēža medikamentiem, ko Eiropas valstīs izplatītāko audzēju lokalizāciju ārstēšanai izmantoja jau 2015.gadā, Latvijā ir pieejami tikai seši.
Latvijā netiek ņemts vērā, ka valsts investīcijas jaunākās paaudzes zāļu nodrošinājumā ilgtermiņā atmaksājas – slimnieki ilgāku laiku var dzīvot kvalitatīvu dzīvi, strādāt, dot labumu sabiedrībai un tautsaimniecībai, nevis kļūt par aprūpējamiem, smagiem slimniekiem. Turklāt jaunie medikamenti spēj līdz pat 73% uzlabot kopējās dzīvildzes rādītājus – laiku no diagnozes noteikšanas brīža līdz nāvei, kā arī bezprogresijas dzīvildzi jeb laika posmu, ko vēža slimnieks nodzīvo bez slimības progresijas.
Asociācijas uzskata, ka vissmagākajā situācijā ir metastātiskā vēža slimnieki, kam Latvijā valsts jaunākās paaudzes zāles kompensē ļoti ierobežoti. Jauno zāļu vietā tiek lietoti sen zināmi un izmantotie ķīmijterapijas medikamenti, kas neļauj sasniegt labākos iespējamos ārstēšanas rezultātus. Jaunās terapijas iespējas tiek nodrošinātas galvenokārt tām pacientu grupām (piemēram, nieru vēža, galvas–kakla audzēju), kuras ir ierobežotas jeb nelielas un kuru terapijas izmaksas ir mazākas un labāk prognozējamas. Savukārt lielajām pacientu grupām, piemēram, plaušu audzēju, kolorektālā vēža slimniekiem, jaunās zāles netiek kompensētas, jo izmaksas ir daudz lielākas, norāda asociācija.
