Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā vēzis diemžēl pārāk bieži tiek atklāts novēloti, kad ārstēšana kļūst sarežģītāka, ilgstošāka, fiziski grūtāka un prasa papildus izdevumus. Tajā pašā laikā speciālisti uzsver: mūsdienās arvien vairāk dzīvību iespējams glābt, ja cilvēki laikus izmanto profilakses iespējas – sākot no skrīningiem līdz pat ģenētiskajiem testiem.
Pēc Veselības ministrijas datiem, mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir aptuveni par piektdaļu augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet OECD norāda uz zemākiem vēža pacientu izdzīvotības rādītājiem nekā citviet Eiropā. Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsver – lai gan valstī ir pieejamas apmaksātas profilaktiskās pārbaudes, iedzīvotāju iesaiste skrīningos joprojām ir zema.
Latvijā iedzīvotājiem ir pieejamas četras valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes: krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm, zarnu vēža skrīnings sievietēm un vīriešiem, kā arī jaunākais – prostatas vēža skrīnings vīriešiem.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure: “Ģimenes ārsti un ginekologi māca veikt krūšu pašpārbaudi ikmēnesi, jo ļoti bieži pirmreizējos sabiezējumus pamana sieviete pati. Dzemdes kakla vēža skrīningā mēs to bieži atrodam agrīni, pirms vispār parādījās vēža simptomi – un to ir ārkārtīgi gudri darīt! Arī resnās zarnas skrīningā var bieži atklāt audzēju pirmsvēža stadijā. Tā kā bailes no diagnozes mums ir jākliedē visiem kopā! Ārkārtīgi skumīgi, ka skrīninga mamogrāfijai esot pieejamai, it sevišķi Rīgā, tieši galvaspilsētā ir viszemākā krūts vežā skrīninga aptvere.”
Gēnu testi: iespēja novērst vēzi vēl pirms tā sākuma
Viena no nozīmīgākajām mūsdienu iespējām onkoloģijas profilaksē ir ģenētiskā testēšana – tā ļauj identificēt augstu risku vēl pirms slimības attīstības. Mamologs, krūts ķirurgs Pēteris Loža: “Liela daļa sabiedrības nav informēta, ka šobrd var veikt valsts apmaksātu ģenētisko testu uz pārmantoto krūts vēzi, vai reto onkoloģisko saslimšanu. Tam nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums uz konsultatīvo Pārmantotā vēža kabinetu P. Stradiņa slimnīcā. Var arī vērsties pēc šāda izmeklējuma tieši lielās laboratorijās, tad nosūtījumu izraksta onkologs, vai ginekologs. Ja mēs to nezinām, mēs vienkārši sagaidām, ka slimība kādā brīdī ‘pieklauvēs’ pie durvīm, un tas var notikt jau 25-30 gadu vecumā. Ja mēs to zinām, mēs varam saslimšanu agrīni diagnosticēt un to pilnībā novērst.”
Dr. Loža uzsver – pat ja ģimenē nav bijuši onkoloģiski gadījumi, tas nenozīmē, ka risks nepastāv: “Pusei pārmantotu gadījumu ģimenē mēs neredzam tipisko ainu. Gēns var ielavīties nemanāmi. Tāpēc Latvijā visai populācijai ir būtu nepieciešama universālā ģenētiskā testēšana, kas būtu mērķēta uz plašāku gēnu izpēti.”
Agrīna diagnostika = izārstējams vēzis
Krūts ķirurgs arī vērš uzmanību, ka arvien biežāk krūts vēzis tiek diagnosticēts sievietēm jau pēc 40 gadu vecuma, tāpēc viņš aicina mamogrāfijas izmeklējumus uzsākt agrāk un veikt tos regulāri – līdz 50 gadu vecumam reizi pusotrā gadā.
Šo pieeju atbalsta arī krūts vēža pacientu atbalsta biedrība “VITA, kas digitālā projektā “MammoGo” izveidojusi Latvijas karti ar mamogrāfijas veikšanas vietām. Tā ļauj sievietēm ātri atrast sev tuvāko un ērtāko izmeklējuma vietu.
Krūts vēzis ir viens no skaidrākajiem piemēriem, kur agrīna diagnostika glābj dzīvības. Dr. Loža: “Krūts vēzis pirmajā stadijā pārsvarā gadījumu ir izārstējams un neprasa krūts noņemšanu. Diemžēl Latvijā ir daudz vairāk trešās stadijas gadījumu nekā vidēji Eiropā.” Laboratoriskā diagnostika un molekulārie izmeklējumi palīdz ne tikai atklāt slimību agrīni, bet arī precīzi pielāgot ārstēšanu.
Laboratorijas ārsts, RSU docētājs Jānis Stašulāns: “Laboratorija kā pierādījumos balstīts instruments zinošu ārstu rokās ir ļoti spēcīgs. Mēs varam izvērtēt iedzimtības faktorus, agrīni meklēt vēža pazīmes un izvēlēties precīzas mērķterapijas, balstoties uz audzēja ģenētisko sastāvu.”
Dzīvesveida nozīme
Speciālisti uzsver – būtiska loma onkoloģisko slimību attīstībā ir arī dzīvesveidam, īpaši aptaukošanās faktoram. Endokrinoloģe Sigita Pastare: “Aptaukošanos mūsdienās ir iespējams ārstēt sekmīgi, tādejādi pasargājot no diabēta attīstības, onkoloģiskām slimībām un sirds un asinsvadu slimībām. Jo ātrāk mēs sākam ārstēt lieko svaru, jo risks saslimt ar aptaukošanās veicinātām onkoloģiskām slimībām mazinās. Ir zināms, ka 13 vēžu veidi ir saistīti ar aptaukošanos – katrs 20. audzējs ir tās izraisīts.”
Bailes joprojām ir lielākais šķērslis
Neraugoties uz pieejamajām iespējām, cilvēki bieži izvēlas neveikt pārbaudes – galvenokārt psiholoģisku iemeslu dēļ.
Psihiatre, narkoloģe Rita Kuzņecova: “Pats vārds ‘onkoloģija’ ir biedējošs. Kad ģimenes ārsts pasaka ‘aizej pie onkologa’, daudzi to uztver kā katastrofu. Cilvēkam ir psiholoģiski grūti pieņemt, ka viņš var saslimt ar vēzi – un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārbaudes netiek veiktas.”
Speciālisti ir vienisprātis: uzlabojot sabiedrības veselībpratību mūsdienās vajadzētu atklāt vēzi agrīni, tikai pirmajā vai otrajā stadijā, kad to pārsvarā varētu izārstēt. Taču izšķirošais faktors joprojām paliek – cilvēka atbildība par savu veselību un viņa tālredzīga rīcība.
28.martā tirdzniecības centrā “Spice” norisinājās “Preventīvās veselības diena”, kuras laikā apmeklētājiem bija iespēja veikt ekspress veselības pārbaudes, iepazīties ar agrīnās diagnostikas iespējām, tostarp ģenētiskajiem testiem, un piedalīties speciālistu diskusijā par onkoloģisko slimību profilaksi.
Diskusijas ieraksts pieejams šeit: www.youtube.com/watch?v=W4J7G6D9hfg
Preventīvās veselības dienu rīkoja Veselības un labbūtības partnerība un Latvijas sieviešu volontieru biedrība “Vita” sadarbībā ar Latvijas Medicīnas studentu asociāciju un onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” atbalstu.
Avots: LETA
