Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Jaunajās rekomendācijās noliedz līdzšinējās nostādnes par pieļaujamajām ikdienas alkohola devām
Vācijas Uztura biedrība, kas pastāv kopš 1953. gada un kurā ir ap 4000 biedru, nesen publicējusi zinātnieku jauno rekomendāciju, kura izmaina ārstu līdzšinējo atzinumu par veselībai nekaitīgu alkohola patēriņu. Kā vēsta raidorganizācija “Deutsche Welle”, speciālisti iesaka cilvēkiem neņemt mutē nevienu pilienu alkohola jeb pavisam atteikties no alkoholisko dzērienu lietošanas. Līdz šim Vācijas Uztura biedrība, kuras ieteikumi balstās uz zinātnieku pētījumiem, uzskatījusi, ka pieļaujamā alkohola deva dienā veselām sievietēm ir 10 grami, bet vīriešiem, kuriem nav veselības problēmu – 20 grami.
Jaunais pētījums apgāžot šos secinājumus, jo, izrādās, ka pat minimāls spirtoto dzērienu daudzums kaitē veselībai, tāpēc vislabāk esot vispār nedzert.
“Ieteicams pilnībā atturēties no alkoholiskajiem dzērieniem.
Un tiem, kas lieto alkoholu, vajadzētu izvairīties no augstas alkohola koncentrācijas asinīs un pārmērīgas dzeršanas. Īpaši tas attiecas uz jauniešiem.
Bērniem, pusaudžiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti, alkohols nav jālieto vispār,” saka Kirans Virmani, Vācijas Uztura biedrības direktors.
Pasaules Veselības organizācijas publicētie dati paralēli aktuālajam Vācijas Uztura biedrības dokumentam liecinot, ka Vācija starptautiski ir valsts ar augstāko alkohola patēriņa līmeni – gadā uz vienu iedzīvotāju tiekot patērēti 12,2 litri spirtoto dzērienu, raksta “Deutsche Welle”. Tādējādi vidējais patērētā alkohola daudzums valstī esot vairāk nekā divas reizes lielāks par vidējo patēriņu pasaulē.
Vācijas Uztura biedrība atgādina, ka alkohola lietošana palielina vēža, īpaši krūts un resnās zarnas vēža, sirds un asinsvadu slimību, augsta asinsspiediena un aknu slimību risku.
Vēl viens svarīgs aspekts esot arī tas, ka nekontrolēta alkohola lietošana un īpaši alkoholisms būtiski samazina kopējo dzīves kvalitāti. Tas bieži noved pie finansiālām problēmām un sociālās izolācijas. Ģimenēm, kuru locekļi cieš no alkoholisma, bieži ir zemāks sociālekonomiskais stāvoklis. Bērniem no šādām ģimenēm skolā parasti klājas sliktāk, un viņiem ir lielāka iespēja būt sociāli izolētiem un ciest no mobinga.
Katru gadu eksperti Vācijā ar alkohola lietošanu saista 40 000 nāves gadījumu. Saskaņā ar “Alkohola atlantu 2022” [regulāri publicē Vācijas Vēža izpētes centrs Heidelbergā] alkohola pārmērīga lietošana galvenokārt ir izplatīta jauniešu vidū. Ar šo netikumu aizrāvusies 1/4 pusaudžu vecumā no 16 līdz 17 gadiem un aptuveni 30% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Kā informē “Deutsche Welle”, jaunieši izdzerot vairāk nekā piecas glāzes, bet jaunietes vairāk nekā četras glāzes vienā iedzeršanas reizē.
Pozitīva aina iezīmējusies vienīgi kovida pandēmijas laikā. Saskaņā ar Vīsbādenes statistikas biroja datiem 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ārstniecības iestādēs uzņemto jauno pacientu skaits pārmērīgas dzeršanas dēļ samazinājies par gandrīz 5%. Kopumā tika fiksēti 11 700 smaga alkohola reibuma gadījumi, un tas esot zemākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā.
Salīdzinot ar 2019. gadu jeb pirms koronavīrusa pandēmijas, tas ir par gandrīz 43% mazāk – 2019. gadā slimnīcās nonākuši 20 300 jauniešu, kuri bija saindējušies ar alkoholu.
Latvijā dzer vēl vairāk
Latvijā alkohola lietošanas problēma ir vēl lielāka. Saskaņā ar OECD datiem vidēji gadā uz cilvēku patērējam 12,9 litrus alkoholisko dzērienu, kas par vairāk nekā trīs litriem pārsniedz šīs organizācijas dalībvalstu vidējo rādītāju. Alkohols pārmērīgi tiek patērēts ne tikai svētku reizēs, bet arī ikdienā.
“Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir secinājusi, ka arī nelielas alkohola devas nav drošas veselībai. Agrāk PVO uzskatīja, ka viena glāze sarkanvīna ir veselīga sirds un asinsvadu slimniekiem, bet tagad PVO vairs nav šādas nostādnes.
Patlaban ir aprēķināts, ka ikdienišķa vīna glāze diennaktī var saīsināt dzīvildzi par 0,8 gadiem, tātad gandrīz gadu. Vīna dzeršanas kultūra vairs netiek uzskatīta par veselīgu dzīves sastāvdaļu, kā tas bija agrāk,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomātiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas narkologs Mārtiņš Ennītis. Viņš gan piebilst, ka alkohols mūsdienās jauniešu vidū vairs neesot populārākā apreibinošā viela.
Narkologs uzskata, ka ir iespējams panākt alkohola patēriņa samazināšanu. “Piemēram, pirms 40 gadiem nebija pārliecinošu pētījumu, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai, nereti ārsti gāja pa slimnīcas gaiteņiem ar cigareti rokās. Ar laiku pārliecinoši tika pierādīts, ka smēķēšana izraisa plaušu vēži un citas slimības. Pamazām sabiedrība tika pārliecināta par smēķēšanas kaitīgumu, tagad šis paradums ir mainījies – smēķēšana vairs netiek atzīta par stilīgu nodarbi. Mēs taču redzam, kādi šausmīgi attēli ir uz cigarešu paciņām, un tie tomēr iedarbojas, jo pēdējos piecpadsmit gados smēķēšana vairs nav stilīgs process. Cilvēks jūtas neērti, smēķējot citu klātbūtnē,” saka dakteris Ennītis.
Septembrī turpinās ķidāt likumu
Saeima septembrī plāno atgriezties pie grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Deputāti ir noraidījuši priekšlikumu alkoholiskos dzērienus tirgot no 20 gadu vecuma, nevis no 18 gadiem, kā tas ir patlaban. Otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka darba dienās un sestdienās alkoholu drīkstēs pārdot no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no pulksten 10.00 līdz 18.00. Uz alkoholisko dzērienu etiķetēm būs jānorāda dzērienu uzturvērtība un ķīmiskais sastāvs.
Iecerēts aizliegt alkohola cenu un atlaižu reklāmas mazumtirdzniecības vietās, kurās norisinās alkoholisko dzērienu tirdzniecība, preses izdevumos, drukātos reklāmas izdevumos un publikācijās patērētājiem, kinoteātros, tīmekļvietnēs un tiešsaistē, kā arī izmantojot pasta pakalpojumus. Alkoholu neaizliegtu tirgot internetā, taču distances tirdzniecību plānots ierobežot, nosakot, ka no pasūtīšanas brīža līdz dzēriena saņemšanai jāpaiet vismaz sešām stundām.
Azartspēļu organizēšanas vietās būs aizliegta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība to patērēšanai uz vietas pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.
Veselības ministrijai šie grozījumi ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kas ir obligāta prasība, jo izmaiņas skar arī importēto alkoholu.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stātos spēkā nevis no 2025. gada 1. janvāra, kā bija plānots iepriekš, bet no 2025. gada 1. jūnija.
Agrāk arī Pasaules Veselības organizācija uzskatīja, ka viena glāze sarkanvīna ir veselīga sirds un asinsvadu slimniekiem, bet tagad PVO vairs nav šādas nostādnes.
Zinātnieki secinājuši, ka arī nelielas alkohola devas nav drošas veselībai.
Avots: LETA, Latvijas Avīze (autore Māra Libeka)
