Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Avīze, Egils Līcītis
Attopieties un mazliet piebremzējiet, lūdzu, ar apetīti!
Johaidī! – gribas izsaukties vēl stiprākiem māmiņas vārdiem par šo raupjāko lamuvārdu latviešu valodā, lasot par pašprēmēšanos gada nogalē un iespaidīgām naudas balvām valsts iestādēs. Deputāti, ministri, augstākā ierēdniecība no valsts sekretāriem un vietniekiem, departamentu direktoriem un nodaļu vadītājiem līdz pat vecākajiem referentiem un vadošajiem ekspertiem ir uz zaļa zara, valsts ogu maizē – dzīve kā avene! Ienākumu līmenis nav gluži salīdzināms ar “Rail Baltica” būves pārvaldības uzņēmumiem, kur mazākā – garderobista un apkopējas – likme ir no 3000 eiro, un tālākos posteņos uz augšu vien, tomēr arī ministrijās pelna kā Eiropā.
Tātad – Klimata un enerģētikas ministrijā decembrī, “pamatojoties uz izvirzīto uzdevumu izpildi, sasniegtajiem rezultātiem un kompetenču attīstību”, novērtēšanas prēmijās izmaksāti 184 tūkstoši eiro plus 142 000 naudas balvās vai kopsummā no ministrijas naudas skapja izņemti vairāk nekā 320 tūkstoši.
Šie “kapeiku” papildienākumi – nodrošinot jau tā pārtikušo aparāta dzīvi ar mēnešalgām no 2000 līdz 7000 eiro. Tā jau ir peldēšanās nierēm ne vairs kā taukos, bet augstākā labuma virgin olīveļļā, kā reiz izteicās cien. profesore Ilga Kreituse. “Motivējošas” prēmijas 246 tūkstošu eiro apmērā saņēmuši Labklājības ministrijas darbinieki, bet – ne visi! Tikai tie, kas devuši īpašu ieguldījumu ministrijas uzstādīto mērķu sasniegšanā. Savukārt Veselības ministrijā Ziemassvētku dāvanās izmaksāti skopi 16 000, no kuriem apdāvinātākais darbinieks ticis pie 684 eiro.
Kas tad tā par nabagmāju! – būsiet neizpratnē.
Bet tās tikai “piemaksas” par kāpinātu darba ražību – iespējams, Veselības ministrijas klerki finansiāli apbalvoti kā kolēgas citos resoros. Ja izpurinātu visas ministrijas, aģentūras, kancelejas, sevišķi valstij piederošās kapitālsabiedrības ar neskaitāmiem bonusiem, privilēģijām un ekstrām amatpersonām, valžu un padomju locekļiem, domājams, atklātos peizāža ar neredzētu devību krēslu mīkstumā sēdētājiem.
Draugi mīļie, publiskajā sektorā strādājošie, attopieties un piebremzējiet, lūdzu, apetīti, kas jau robežojas ar rijību! Cilvēki, kas diendienā godīgi dara savu darbu un norēķinās ar valsti, maksājot nodokļus, jūs uztur!
Un nodokļu maksātāji nevar saprast, kur paliek valsts kasē iemaksātie miljoni valdības pasludinātas taupības apstākļos. Skatot atskaites par milzu tēriņiem gada noslēgumā, kad tiek smalki iztīrītas ministriju kases un ierēdņi nes mājās koferos sapakotas naudas paciņas, mierīgajiem iedzīvotājiem sāk zvērot acis un mostas nosliece uz vardarbību.
Simttūkstošnieki (rēķinot gada ienākumus), pa pirmo zorti atalgotās pirmā ranga “atbildīgās” personas valsts amatos ir atradušas visātrāko iespēju kļūt par miljonāriem un iedzīvoties mantā. Vismaz tie valsts sekretāru vietnieki un parlamentārie sekretāri ar krājēju iedabu, kuri nopelnīto noglabā matracī, zeķē vai trīslitru burkā, nevis noēd, grūtās darbadienas noslēdzot ar vakariņām kaviāra bārā, mielojoties ar austeru šķīvi un uzdzerot “Moet&Chandon”.
Pārlūkojot darba rezultātus, valsts pārvaldes darbinieki nav pelnījuši lielās algas, jo esam pavisam citos platuma grādos nekā kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, esam Eirosavienībā nesekmīgākie un pastāvīgi pēdējās vietās. Par vadītājiem jebkurā pakāpē no premjeres līdz sīkākam priekšnieciņam runā kā par pasīviem, pamirušiem un nespējīgiem pieņemt jele kādus lēmumus un bezdarbīgiem, bez vīzijas, bez iniciatīvas valsts tīrumā. Mazkustīgiem kantoristiem, kancelejistiem, papīrgraužiem, kā arī valdības locekļiem un Saeimas deputācijai būtu jāsamazina alga, nevis jāpiešķir prēmijas.
Nu labi, čaklākais darbinieks varbūt jāatalgo ar šokolādes tāfelīti vai uzslavu, bet ne jau jāmaksā 13. un 14. alga! Kur ir tūkstošreiz atkārtotais par birokrātijas apkarošanu, ja blakus vecajām ierēdniecības bekām un baravikiem kā pēc sēņu lietutiņa aug jaunie birokrātijas podiņi un bērzlapītes! Kāpēc atsaucīgām dvēselēm jāvāc zieds nelaimīgu trūkumcietēju un grūti dziedināmu slimību sirdzēju pabalstīšanai, ja nodokļu līdzekļus liekšķerēm izsmērē šķidriem pētījumiem un nevalstiskām organizācijām, kuras mudž kā kurkuļi valsts varžu dīķī! Ja runājam par Latvijas saimniecisko izaugsmi, valsts maizē dzīvojošie kustas gausi kā gliemeži vai griežas kā vāveres ritenī. Tautai – tai, protams, novelk pēdējo kreklu, pat pases un identifikācijas kartes sadārdzinās, tāpat kā komunālpakalpojumu tarifi, pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un daudz kas cits – raugi, nepieciešama uzturnauda izredzētajiem valsts sektorā.
Par laimi, ir vēlēšanu gads. Tukla ministra pārticīgā dzīve ēnā zem banānkoka var arī beigties, īres līgumu par telpām Saeimas namā ar valdošajām, ēdelīgajām partijām var nepagarināt. Tauta pieņems darbā izpildīgākus kalpus, glītākas kalponītes, kas ir ar sāta sajūtu.
Avots: LETA
