Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Valdība aizvadītajā nedēļā atbalstīja vairāk nekā četru miljonu eiro izmešanu medicīnas atkritumu tvertnē. Tieši tik daudz izmaksājušas 83 508 “Pfizer” ražotās pretkovida vakcīnu devas, kuras iznīcinātas. Tieši tik devu būtu nepieciešams, lai pret kovidu sapotētu riska grupas jeb cilvēkus, kuriem SARS-CoV-2 vīruss var izraisīt smagas veselības problēmas, kas var beigties letāli, uzskata Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis. Taču cilvēki, manot, ka nežēlīgais vīruss, kurš kopš pandēmijas sākuma nogalinājis vairāk nekā sešus miljonus cilvēku pasaulē, ar gadiem kļuvis maigāks, vairs no tā nebaidās. SARS-CoV-2 ir piedzīvojis būtiskas mutācijas, un imunitāte, kas izveidojusies pēc atkārtotām inficēšanās reizēm un vakcinācijām, ir mazinājusi šī vīrusa radītās infekcijas klīnisko smagumu.
Ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs šīs pārmaiņas ir veicinājušas plašu sabiedrības nenoteiktību par ikgadējās vakcinācijas turpmāko nozīmi. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pieaugušo vakcinācijas aptvere 2024.–2025. gada sezonā līdz 2024. gada decembra beigām bija apstājusies aptuveni 21% līmenī. Tā ir zemākā kopš Covid- 19 vakcīnu pieejamības sākuma un uz pusi mazāka nekā gripas vakcīnas aptvere (42%) tajā pašā periodā, raksta “The New England Journal of Medicine” (8. oktobris).
Nedzird, ka ārsti Latvijā uztrauktos par nāves gadījumiem, jo to ir maz – oktobra beigās reģistrēts tikai viens mirušais, kuram laboratoriski apstiprināta Covid-19 infekcija, bet kopš saslimstības sākuma rudenī mūžībā devušies divdesmit cilvēki. Slimnīcu profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka arī slimnīcās ārstēto pacientu nav daudz. Situācija piecu gadu laikā, kopš mēs esam iepazinuši kovidu, ir kļuvusi mēreni riskanta, un iedzīvotāji ir atslābinājušies no domām par potēšanos. Tāpēc, kā atzīst ārsti, neesot normāli, ka valsts budžetā netiek paredzēta nauda vakcinēšanās aptveres pieaudzēšanai, proti, skaidrojošām kampaņām par jaunajām pretkovida vakcīnām un nepieciešamību potēties, īpaši paaugstinātas saslimstības riska grupām. Tiesa, par to var saņemt informāciju veselības aprūpes iestāžu mājaslapās internetā, bet cilvēki nemīl nopūlēties, meklējot un lasot oficiālo informāciju, tāpēc viņiem tā jāpasniedz kā uz paplātes – pēc iespējas vienkāršāk un saprotamāk vizuālos vēstījumos masu informācijas līdzekļos. Nenoliedzami, liela loma šajā ziņā ir arī ģimenes ārstiem. Kovida izplatības sākumā bija izveidojusies tāda kā sacensība, kura ārsta praksē ir visvairāk vakcinēto pacientu, un tika kritizēti tie, kuru pacienti nevakcinējas.
Bet patlaban šis process ir mēreni plūstošs – ir ārsti, kuri neliek mierā savus pacientus, kamēr viņi nav saņēmuši kārtējo pretkovida poti, un netrūkst arī tādu, kuriem pilnīgi vienalga, vai ar hroniskām kaitēm sirgstošais cilvēks ir vai nav potējies pret SARS-COV-2 vīrusu.
Epidemiologi un infektologi mums ir stāstījuši, ka pote pret kovidu var pasargāt ne tikai no mūžamājām, bet arī no smagas slimības gaitas. Taču maz ir zināms, ka smagā slimības gaita var būt iemesls postkovida (PostCovid) attīstībai. Tas ir stāvoklis pēc Covid-19, kas rodas cilvēkiem ar iepriekš iespējamu vai apstiprinātu SARS-CoV-2 infekciju.
Rīgas Stradiņa universitātes organizētajā pētījumā, kurā piedalījās daudzi ārsti un kuru vadīja infektoloģe profesore Ludmila Vīksna, iekļauta Covid-19 pārslimojušo pacientu dinamiskā novērošana, kā arī izstrādātas vadlīnijas viņu ārstēšanai. Ārsti ir konstatējuši, ka postkovids parasti attīstās trīs mēnešu laikā pēc Covid-19 sākuma un izpaužas ar simptomiem, kas ilgst vismaz divus mēnešus un kuri nav bijuši vai nav izskaidrojami ar citu diagnozi. Tika apsekots 8591 pacients, kurš pārslimojis kovidu, un konstatēts, ka ievērojama daļa no viņiem joprojām saskaras ar simptomiem, kas skar dažādas orgānu sistēmas. Visbiežāk tas bija nogurums, aizdusa, locītavu un muskuļu sāpes, depresija, trauksme, atmiņas traucējumi, koncentrēšanās grūtības un bezmiegs.
Lai izvairītos no “garā kovida”, arī šādas informācijas izplatība tautai saprotamā valodā varētu palīdzēt samazināt neizlietoto vakcīnu krājumus. Mūsu valstī ir pieņemti likumu un noteikumu blāķi, to skaitā arī noteikumi par vakcināciju, kuros strikti norādīts, kas kurai iestādei ir jādara, lai lieki neuzkrātos vakcīnas. Taču, kā parāda miljonu vērto vakcīnu iznīcināšana, dzīvē šie noteikumi nedarbojas.
Augustā Saeimas Finanšu un budžeta komisijas sēdē deputāti Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniekam Borisam Kņiginam vaicāja: kāpēc un cik ilgi Latvija vēl iegādāsies Covid-19 vakcīnas, pēc kurām Latvijā vairs nav pieprasījuma? Toreiz Kņigins skaidroja, ka līgumus ar zāļu ražotājiem noslēgusi Eiropas Komisija (EK) visu dalībvalstu vārdā un ka sarunas ar EK un ražotājiem par šo līgumu pārtraukšanu vai nosacījumu maiņu neesot bijušas sekmīgas. Toreiz viņš informēja, ka vakcīnas vēl tiks piegādātas līdz 2026. gada beigām. Tātad miljonu izmešana atkritumu tvertnē, visticamāk, turpināsies.
Latvija šajā sezonā ir iepirkusi 50 000 atjaunotās “Pfizer” ražotās vakcīnas “Comirnaty LP 8.1.” devas, bet no augusta beigām līdz novembra sākumam vakcinējušies vien 13 622 cilvēki, liecina SPKC dati. Izskatās, ka vakcīnu iznīcināšana mūsu valstī kļūs par ierastu parādību.
Latvija šajā sezonā ir iepirkusi 50 000 atjaunotās “Pfizer” ražotās vakcīnas “Comirnaty LP 8.1.” devas, bet no augusta beigām līdz novembra sākumam vakcinējušies vien 13 622 cilvēki, liecina SPKC dati. Izskatās, ka vakcīnu iznīcināšana mūsu valstī kļūs par ierastu parādību.
Avots: LETA, Latvija Avīze, Māra Libeka
