Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Valsts kontrole: nav zināms, cik Latvijā ir tādu cilvēku, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe
“Visā pasaulē prognozē, ka vajadzība pēc paliatīvās aprūpes strauji pieaugs ne tikai slimību izplatības, bet cilvēces novecošanas dēļ, un šajā ziņā Latvija nav izņēmums.
Tādēļ valstij gribot negribot jānodrošina efektīva paliatīvā aprūpe ne tikai tiesisku un ētisku, bet arī ekonomisku apsvērumu dēļ,” atzīst Valsts kontroles departamenta direktore Maija Āboliņa pēc gadu ilgušās revīzijas pabeigšanas par situāciju paliatīvajā aprūpē.
Bet kā sokas ar šī medicīnas pakalpojuma nodrošināšanu? Valsts kontroles revidenti ir secinājuši, ka nav zināms, cik tad valstī ir tādu cilvēku, kuriem būtu nepieciešama paliatīvā aprūpe onkoloģisku vai citu smagu slimību dēļ, kad dzīvība ir apdraudēta un ir jānovērš un jāatvieglo ciešanas, ārstējot sāpes un citas fiziskas, psihosociālas vai garīgas problēmas. Valstī nav ieviesta arī vienota paliatīvās aprūpes sistēma, un tas pacientiem un viņu piederīgajiem rada problēmas saprast, kurā brīdī pie kā ir jādodas, lai saņemtu medicīnisko palīdzību slimības noslēguma un reizē ar to arī mūža noslēguma fāzē.
Vēža datu reģistrs joprojām nav izveidots
Jau gadiem tiek runāts par to, ka valstī ir nepieciešams vēža datu reģistrs, bet tas joprojām nav izveidots un līdz ar to nav zināms to cilvēku skaits, kuriem ir vajadzība pēc paliatīvās aprūpes.
Tiesa, šī vajadzība ir arī tiem cilvēkiem, kuriem nav vēzis, bet ir citas slimības, piemēram, pārslimots insults, izkaisītā skleroze, smagas sirds un asinsvadu saslimšanas… Slimību spektrs ir plašs, tomēr pārsvarā, kā skaidro ārsti, tie esot vēža slimnieki.
Lai gan paliatīvā aprūpe valdības pieņemtajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, datu trūkums par patieso paliatīvās aprūpes pacientu skaitu rada problēmu plānot atbilstošu finansējumu, secinājusi Valsts kontrole.
Veselības ministrijai neesot arī informācijas par faktiski izlietoto finansējumu paliatīvās aprūpes pacientiem sniegto pakalpojumu nodrošināšanai. Ministrijas rīcībā esot informācija tikai par paliatīvās aprūpes pacientiem, kuri jau ir nokļuvuši valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā un saņēmuši kādu pakalpojumu. Piemēram, 2022. gadā valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi saņēma 12 tūkstoši pacientu, savukārt saskaņā ar revidentu aplēsi tā būtu bijusi nepieciešama vismaz 21 tūkstotim cilvēku.
Latvijā starp paliatīvās aprūpes diagnozēm nav iekļautas vairākas Pasaules Veselības organizācijas norādītās izplatītākās diagnozes, kuru pacientiem arī varētu būt nepieciešama paliatīvā aprūpe, piemēram, cukura diabēts, kas 2022. gadā bijis nāves cēlonis diviem procentiem mirušo.
Paliatīvo aprūpi snieguši 72% ģimenes ārstu
Revidenti ir izvērtējuši paliatīvās aprūpes iespējas gan ambulatorajā sektorā, gan ģimenes ārstu praksēs, gan arī slimnīcās. Piemēram, revīzijā bija iekļauti 30 999 paliatīvās aprūpes pacienti, kuri ir reģistrēti 1096 ģimenes ārstu praksēs. Pieaugušo paliatīvās aprūpes pacientu īpatsvars vidēji gadā veidojot ap diviem procentiem no kopējā praksēs reģistrēto pacientu skaita. Valsts kontrole ir secinājusi, ka paliatīvo aprūpi snieguši 72% ģimenes ārstu, bet pārējie šo specifisko medicīnas pakalpojumu nenodrošina.
Par nepietiekamu ambulatoro paliatīvo aprūpi liecinot arī tas, ka to 2022. gadā saņēmuši tikai 18% paliatīvās aprūpes programmā hospitalizēto pacientu. Stacionārā paliatīvā aprūpe tiek nodrošināta visos valsts reģionos, tomēr nepietiekami. Paliatīvās aprūpes gultu skaits katrā ārstniecības iestādē un līdz ar to arī reģionā ir atšķirīgs un, kā konstatējuši revidenti, nepietiekams.
Rīgā ir 40 paliatīvās aprūpes gultas, Latgalē – 22, Kurzemē – 14, bet Vidzemē un Zemgalē – katrā pa astoņām gultām. Taču tajā pašā laikā revidenti atklājuši, ka ik gadu faktiskais hospitalizāciju skaits esot mazāks, nekā ieplānots gada sākumā, un neizlietotais finansējums pārsvarā tiekot novirzīts citu pakalpojumu nodrošināšanai. “Minētais liecina, ka ārstniecības iestādes kopumā nav gatavas palielināt stacionāro paliatīvās aprūpes pakalpojumu apjomu, tādējādi šo pakalpojumu pieejamība pacientiem aizvien ir ierobežota,” uzskata Valsts kontroles departamenta direktore M. Āboliņa.
Mobilās komandas – liels solis uz priekšu
Valsts kontroles revidenti ir atzinīgi novērtējuši, ka pacientiem no 2024. gada janvāra ir paplašināts paliatīvās aprūpes pakalpojumu klāsts, proti, ir ieviestas mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniegšanai dzīvesvietā pacientiem ar prognozētu ierobežotu dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem.
Tiesa, Valsts kontrole neesot vērtējusi, cik efektīvi tās darbojas, jo šis pakalpojums ieviests samērā nesen.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs uzskata, ka šādu komandu izveidošana norāda, ka paliatīvā aprūpe attīstās. Tas esot ļoti liels solis uz priekšu, lai palīdzētu pacientus aprūpēt mājās ne tikai pilsētās, bet arī laukos. Lielākā daļa cilvēku no tiem, kuriem ir nepieciešama paliatīvā aprūpe, tomēr vēloties, lai to varētu saņemt savā mājā. Lai šādas komandas rastos, bijusi vismaz trīs gadu sagatavošanās, kas sākusies ar brīvprātīgo kustību. Personāls apmeklējis slimnīcas nodaļas un mācījies. Atsauksmes par šo aprūpes veidu esot ļoti labas.
“Mums ir atgriezeniskā saite, jo šie pacienti nonāk nodaļā, un piederīgie stāsta, ka viņi ir apmierināti. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, kad būtu bijušas sūdzības,” sacīja Sosārs.
Taču vienlaikus ārsts norādīja, ka valstī trūkstot mediķu, kas būtu apmācīti sniegt paliatīvo aprūpi, īpaši medicīnas māsas un māsu palīgi. “Kad rezidentiem piedāvā, vai viņi vēlētos strādāt nodaļā, viņi atsakās, jo darbs ir grūts un samaksa maza. Varot atrast vieglāku darbu par lielāku samaksu. Tā ir klasiska atbilde,” situāciju raksturoja Vilnis Sosārs.
RAKUS paliatīvās aprūpes nodaļā rinda plānveida slimniekiem esot 4–6 nedēļas gara. Tik gara rinda veidojoties tāpēc, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi, ierodoties izsaukumā, nereti sastopoties ar situāciju, kad cilvēkam ir nepieciešama paliatīvā aprūpe, jo ir, piemēram, ielaists audzējs, cilvēks nav izmeklēts, un mediķi viņu atved uz RAKUS paliatīvās aprūpes nodaļu.
Šie pacienti iet pirms plānveida pacientu gaidīšanas rindas. Otra pacientu grupa esot tā, kuriem slimnīcā ir izdarīts viss nepieciešamais un viņiem nav kur citur palikt, jo sociālo gultu katastrofāli trūkstot, arī šādi cilvēki tiekot atvesti uz paliatīvās aprūpes nodaļu, kur ir tikai 25 gultas un gadā ārstējas ap tūkstoš pacientiem.
Trūkst daudzviet Eiropā
Rīgas Stradiņa universitātē 27. septembrī notika pirmā Latvijas starptautiskā paliatīvās aprūpes konference “Paliatīvā aprūpe kā cilvēktiesību pamats. Starpdisciplināra pieeja un inovācijas Latvijā”, kurā speciālisti pārrunāja, kas aktuāls paliatīvās aprūpes nozarē Latvijā un pasaulē. Tajā uzstājās arī Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Paliatīvās aprūpes asociācijas un citi ārvalstu speciālisti.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Eiropas Paliatīvās aprūpes asociācijas izpilddirektore Džūlija Linga konferencē teica, ka pasaulē joprojām daudzi cilvēki izvairās runāt par dzīves noslēgumu. Pēc viņas paustā, kopumā vairāk nekā 50% nāve norit slimnīcās, kas saistāms ar sabiedrības straujo novecošanos. Dž. Linga konferencē akcentēja, ka paliatīvā aprūpe ir visaptverošs pakalpojums, ko vajadzētu varēt saņemt arī mājās, bet daudzviet Eiropā tas tā nav. Pēc viņas sacītā, pētījumi uzrāda, ka 65% Eiropas iedzīvotāju, kuriem vajadzīga paliatīvā aprūpe, to nevar saņemt. 46% Eiropas Savienības valstu augstskolās neapmācot paliatīvās aprūpes speciālistus. Visvairāk šos pakalpojumus sniedz Apvienotā Karaliste, Īrija, kā arī Ziemeļmaķedonija. Taču pat vietās, kur tā ir pieejamāka, ne vienmēr tā ir kvalitatīva.
Eiropas Paliatīvās aprūpes asociācijas izpilddirektore Dž. Linga paudusi viedokli, ka Latvijas Labklājības un Veselības ministriju rīcībpolitikas plānos būtu vairāk jāintegrē paliatīvās aprūpes pakalpojumi, kā arī jāstrādā pie vieglākas pieejamības nodrošināšanas tādiem sāpes atvieglojošiem medikamentiem kā opioīdi, morfijs, fentanils un citi.
Viena no organizācijām, kas sniedz arī paliatīvo aprūpi mājās, ir aprūpes centrs “Rūre”, kas ierīkojis arī modernu senioru aprūpes māju Liepājā. Iestādes mājaslapā internetā teikts: “Paliatīvā aprūpe ir vērsta uz slimības simptomu un stresa mazināšanu. Mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti gan pacientam, gan ģimenei. Paliatīvo aprūpi nodrošina īpaši apmācīta ārstu, medmāsu, ārstu palīgu, koordinatoru un citu speciālistu komanda. Paliatīvā aprūpe balstās uz pacienta vajadzībām, nevis pacienta prognozi.”
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs teic, ka valstī trūkst mediķu, kas būtu apmācīti sniegt paliatīvo aprūpi, īpaši medicīnas māsu un māsu palīgu.
Avots: LETA, Latvijas Avīze, Māra Libeka
