Sākums » Farmācija » LFAA: VM izteiktie piedāvājumi par zāļu finansiālo pieejamību pacientiem neproporcionāli pārliek slogu uz farmācijas nozares dalībniekiem
LFAA: VM izteiktie piedāvājumi par zāļu finansiālo pieejamību pacientiem neproporcionāli pārliek slogu uz farmācijas nozares dalībniekiem

LFAA: VM izteiktie piedāvājumi par zāļu finansiālo pieejamību pacientiem neproporcionāli pārliek slogu uz farmācijas nozares dalībniekiem

Veselības ministrijas (VM) izteiktie piedāvājumi par zāļu finansiālo pieejamību pacientiem neproporcionāli pārliek slogu uz farmācijas nozares dalībnieku pleciem, aģentūrai LETA pauda Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

 Pēc viņas paustā, šī gada 3.jūnijā VM bija izsludinājusi konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, kurā lūgts sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā (MK) koncepciju par zāļu finansiālo pieejamību. Tas paredz samazināt PVN likmi zālēm no 12% uz 5%, pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem, samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi, kā arī veik pasākumus zāļu un uztura bagātinātāju racionālas lietošanas veicināšanai.

Patlaban asociācijas ir nosūtījušas vienotu vēstuli ar atzinumu par VM iesniegto konceptuālo ziņojumu par zāļu cenām. Tajā asociācijas uzsver, ka koncepcija MK iesniegta, zinot, ka jau šobrīd vispārējās inflācijas ietekmē notiek un 2022.gada rudenī vēl sagaidāmi būtiski cenu pieaugumi dažādiem energoresursiem un kopējām saimnieciskās darbības izmaksām.

Tāpat VM esot noteikusi vien nepilnas divas nedēļas, lai nozares pārstāvji varētu ar ziņojumu iepazīties un sagatavoties tā apspriešanai. Asociācijas uzsver, ka daļa no konceptuālajā ziņojumā norādītajiem risinājumiem var ļoti negatīvi ietekmēt pacientus, jo pastāv risks, ka izdevumu mazināšanas nolūkā samazināsies tirgū pieejamais zāļu skaits un pacientu izvēles iespējas, kā arī pasliktināsies zāļu loģistikas pakalpojumu iespējas.

“Šobrīd vienīgais konkrētais izmērāmais piedāvājums zāļu finansiālās pieejamības palielināšanai ir PVN likmes zālēm samazināšana, kas būtu atbalstāms un nodalāms no citu pasākumu kopuma, jo ir secināms, ka zāļu gala cena samazināsies par 7 procentpunktiem. Pārējie būtiskākie VM izteiktie piedāvājumi par zāļu finansiālo pieejamību pacientiem neproporcionāli pārliek uz farmācijas nozares dalībnieku pleciem, kam jau šobrīd ir jāmeklē papildu finanšu līdzekļi augošo komunālo rēķinu, degvielas, algu un citu izdevumu segšanai, piedzīvojot straujāko inflāciju pēdējo gadu laikā,” aģentūrai LETA pauda Jučkoviča.

Viņa norādīja, ka tā ir būtiski atšķirīga pieeja no, piemēram, attieksmes pret citiem sistēmas dalībniekiem, kur ārstniecības iestādēm VM plāno kompensēt pieaugošos enerģijas rēķinus un arī palielina tarifus, lai kompensētu personāla atalgojuma pieaugumu.

VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere aģentūrai LETA sacīja, ka asociāciju reakcija ir saprotama, jo tās neatbalsta to, ka, samazinot izdevumus pacientu maksājumiem, tiek veikti arī kaut kādi maksājumi viņu līdzmaksājumos.

“Es saprotu to ideju par to, ka mums aug inflācija, izdevumi, degvielas cenas. Mēs lūdzām sniegt konkrētus priekšlikumus par nepilnībām, ko, pēc organizāciju domām, vajadzētu uzlabot. Mēs arī teicām, ka viens no priekšlikumiem ir arī finansējuma palielināšana un aprēķināšana, piemēram, nākamgad ir paredzēti 30 miljoni eiro un arī turpmākajos gados ir paredzēts finansējums. Pašlaik mūsu finansējums kompensējamajiem zālēm vismaz par 34% atpaliek no Lietuvas un Igaunijas līmeņa, un šis finansējums būtu jākāpina, lai zāļu finansiālā pieejamība uzlabotos,” uzskata Kaupere.

Viņa norādīja, ka Latvijā ir svarīgi arī pārskatīt lieltirgotavu uzcenojumus. Piemēram, lai gan Igaunija un Lietuva tāpat kā Latvija neregulē nekompensējamo zāļu ražotāja cenas, mazumtirdzniecības cenas attiecībā uz noteiktām ražotāja cenām abās valstīs ir ievērojami zemākas, jo lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi ir zemāki, teikts VM Konceptuālajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.

Tikmēr lētākajām zālēm nekompensējamo zāļu lieltirgotavu uzcenojumi Igaunijā sasniedz no 3% līdz 57% un Lietuvā no 7% līdz 50% no Latvijas lieltirgotavas uzcenojumiem.

Latvijā lieltirgotavas un aptiekas piecenojumi nekompensējamām zālēm ir lielāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Turklāt, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, zālēm, kuru cena sasniegusi noteiktu līmeni, nav noteikta ierobežota vairumtirdzniecības maksa. Tādējādi VM vērtējumā būtu nepieciešams veikt darbības, lai zāļu piecenojumus visās Baltijas valstīs pēc iespējas tuvinātu. Primāri arī Latvijā būtu jānosaka piecenojuma griesti pēc līdzības ar Lietuvu un Igauniju.

“Man liekas ļoti svarīgi panākt cenu regulēšanu un nesamērīgu nekāpināšanu, jo lieltirgotavu uzcenojumi ir nesamērīgi lieli, tādēļ mēs esam rosinājuši tiem noteikt “griestus”. Aptiekās ir fiksēts maksājums no konkrētām summām, bet lieltirgotavās uzcenojumam ir procentuāla likme – jo dārgākas zāles, jo mazāks ir procents, taču naudiskajā izteiksmē sanāk vairāk,” norādīja Kaupere.

Vienlaikus augstie uzcenojumi negatīvi ietekmē zāļu gala cenu un tātad zāļu finansiālo pieejamību. Attiecīgi palaban VM ir rosinājusi noteikt maksimālo pacientu līdzmaksājuma summu gadā, un tā varētu būt 250 eiro.

Savukārt attiecībā uz kompensējamo zāļu cenām ražotāji mēdz piemērot atlaides lieltirgotavām un lieltirgotavas var piemērot atlaides aptiekām, kas pamatā saistītas ar iepirkuma apjomu un kopējo iepirkuma grozu. Lai aptiekai tiktu piešķirta atlaide, nozīme ir aptiekas kā klienta maksāšanas disciplīnai, tomēr šādu atlaižu piemērošana var neietekmēt zāļu finansiālo pieejamību, jo “nesasniedz” pacientu.

Līdz ar to kompensējamo zāļu cenām diagnozēm ārpus zāļu kompensācijas sistēmas ir jābūt identiskām. Būtu nepieciešams veikt darbības, lai zāļu piecenojumus visās Baltijas valstīs pēc iespējas tuvinātu, teikts konceptuālajā ziņojumā.

Patlaban priekšlikumi no komersantiem, organizācijām konceptuālā ziņojuma izstrādei tiek apkopoti līdz 1.jūlijam, informēja Kaupere.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) sagatavojusi priekšlikumu, kas ļautu samazināt zāļu cenu, tajā skaitā vērtēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu visiem medikamentiem no 12% līdz 5%, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Veselības ministrs uzsvēra, ka šāds solis nepieciešams, jo zāles vajag pamatā sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kurām ir zema pirktspēja. VM šo priekšlikumu virza attiecībā uz 2023.gada budžetu.

Latvijai starp pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ne tikai proporcionāli viens no mazākajiem finansējumiem veselības aprūpei, bet arī salīdzinoši ierobežota zāļu pieejamība iedzīvotājiem, atzīmēja Pavļuts.

www.farmacija-mic.lv

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.