Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) Gada konference 2022 Rīgā šodien pulcē vairāk nekā 170 dalībniekus, arī viesus no Lietuvas.
Konferenci atklāja LFB prezidente Dace Ķikute.
Konferences dalībniekus uzrunāja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Savā runā viņa uzsvēra, ka farmaceitam ir jābūt gan psihologam, gan menedžerim, gan ārsta palīgam, lai tiktu galā ar visām tām situācijām, ko dzīve liek viņam priekšā. “Farmaceita loma ir jāpalielina. Pandēmija mums pierādīja, ka farmaceits ir nozīmīgs. Un, ja tās aptiekas nav, ko lai mēs tālāk darām? Arī ārsti ir atzinuši, ka mums ir jābūt vienai komandai,”pauda Kaupere. Viņa atzina, ka nozarē izaicinājumu vēl ir daudz un reizēm tam ir pretestība. Bet kā svarīgākās vērtības gan farmaceita darbā, gan dzīvē viņa uzsvēra ticību, cerību un mīlestību. “Un pamatu pamats ir mīlestība.”
Lietuvas Farmaceitu biedrības valdes locekle Olīvija Šileike sveica Latvijas farmaceitus. Viņa uzsvēra, ka šajā skarbajā laikā, ekonomiski sarežģītajā laikā valstīm jāturas kopā, it īpaši kaimiņvalstīm. Viņa arī aicināja iesaistīt nozarē un atbalstīt jaunos speciālistus, kas veidos nozares nākotni. Uz viņiem šobrīd tiek liktas lielas cerības.
Auditoriju uzrunāja arī Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis un valdes loceklis Viesturs Boka. Viņš pauda, ka šobrīd mēs dzīvojam pārmaiņu laikmetā. Medicīnas attīstība ir tikusi tik tālu, bet tepat blakus notiek brutāls, asiņains terors, kas paņem daudzu cilvēku dzīvības… Viņš novēlēja Farmaceitu biedrībai daudzas gandarījuma pilnas darba dienas un panākumus ārstu un farmaceitu kopīgajā darbā.
LĀB bija sagatavojusi arī brīnišķīgu muzikālu sveicienu čellistes Ernas Daugavietes izpildījumā. Viņa sveica farmaceitus un atzīmēja savu ciešo saikni ar šo nozari, jo mūziķes vecmāmiņa Erna Daugaviete strādāja farmācijas nozarē un bija penicilīna ražošanas ieviesēja Latvijā un visā PSRS.
D. Ķikute savā prezentācijā “Kādas pārdomas izraisījusi pandēmija par farmaceita darbu? Vai saredzam iespējas?” runāja par paradigmas maiņu šajos laikos, par esošo situāciju un nākotnes tendencēm nozarē. Arī par LFB iesaisti Ukrainas bērgļu – farmaceitu nodarbināšanā Latvijā. Savas runas noslēgumā viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti svarīgi runāt atklāti, neslēpt to, kas ir slikts un kas vēl būtu uzlabojams, jo tikai tā var rast labāko risinājumu, attīstīt un uzlabot lietas.
D. Ķikute sveica arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, farmaceiti Ilzi Bāreni ar saņemto augsto Latvijas valsts apbalvojumu – Atzinības krustu.
“Motivējošā intervija – veids kā stiprināt pacienta līdzestību.” Ar šādu virsrakstu savu lekciju pieteica Dr.sc.soc. Ieva Salmane-Kuļikovska – RSU Lietišķās farmācijas katedras docente. Viņa uzsvēra, ka pacienta motivāciju ietekmē ne tikai zināšanas un informācija par terapiju un veselību, bet arī tas, kā pacients izprot sev pieejamās izvēles un savas uzvedības sekas. Izvēloties motivējošu pieeju sarunā ar pacientu, farmaceits var ietekmēt to, ka pacients pieņem racionālākus lēmumus attiecībā uz savu veselību un zāļu terapiju. Viņa savas prezentācijas ietvaros piedāvāja interaktīvu atrakciju – pacienta intervijas aptiekā, apskatot vienu situāciju no dažādiem aspektiem un lieliski atspoguļojot, kā pacientam palīdz motivējoša intervija un kas ir nemotivējoša intervija. Tikai ar informāciju bieži vien nepietiek, lai pacients aptiekā pieņemtu lēmumu par zāļu lietošanu. Svarīga ir farmaceita empātija, spēja un vēlme ieklausīties pacientā, uz jautājumu skatīties no pacienta perspektīvas, iedrošināt pacientu, ka ir iespēja viņam palīdzēt.
Par klīniskā farmaceita iesaisti personalizētas terapijas īstenošanā stāstīja Dr. pharm. Inga Urtāne – RSU Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja. Viņa savā lekcijā ieskatījās klīniskā farmaceita uzdevumos un lomā farmakoterapijas problēmu risināšanā, tajā skaitā mijiedarbību un blakusparādību uzraudzībā. Viņa runāja arī par līdzestības monitoringa iespēju izaicinājumiem.Lektore uzsvēra, ka kopīgais klīnisko farmaceitu izaicinājums ir pārvarēt dažādas barjeras zāļu lietošanas laikā. Viena no būtiskākajām barjerām, kas mēdz traucēt terapijai, ir zāļu blakusparādības. Savas runas noslēgumā viņa aicināja farmācijas speciālistus dalīties ar savām idejām un risinājumiem farmaceitiskajā aprūpē kolēģu lokā, lai nonāktu pie pacientam vēlama rezultāta.
Par zāļu lietošanas pārskata veidošanu, tā izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām stāstīja farmaceite, LFB valdes locekle un Farmaceitiskās aprūpes darba grupas vadītāja Zane Melberga. Kas ir jaunais pakalpojums “Zāļu lietošanas pārskats”? Kas man speciālistam – farmaceitam – ir jāzina, lai spētu piedāvāt savas aptiekas klientiem šo jauno pakalpojumu? Kādi izaicinājumi sagaida farmaceitu, veicot padziļinātas konsultācijas? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildi sniedza Z. Melbergas prezentācija. Viņa iedrošināja farmaceitus, ka no šādām konsultācijām nav jābaidās un viņu zināšanas ir pietiekamas šāda pakalpojuma sniegšanai un savu kompetenci vienmēr var uzlabot un papildināt un savas prasmes var attīstīt. Viņa informēja par Latvijas Farmaceitu biedrības redzējumu šajā jomā un Farmaceitiskās darba grupas atbalstu speciālistiem, kuri vēlas uzsākt sniegt šādas konsultācijas.
LFB Onkoloģisko farmaceitu sekcijas (OFS) vadītāja Svetlana Buraja informēja par onkoloģijas farmāciju Latvijā un ārzemēs. LFB OFS darbojas trešo gadu, tā strādā ar jautājumiem, kas skar farmaceitus, kuri ikdienā strādā ar onkoloģijas zālēm. Savā lekcijā S. Buraja ielūkojās onkoloģiskās farmācijas darbības attīstības virzienos un pievērsa kolēģu uzmanību drošības jautājumiem darbā ar onkoloģiskajām zālēm. Aptiekās strādājošiem speciālistiem būtiski ir arī nenobiedēt pacientu, runājot par viņa slimību un onkoloģisko zāļu lietošanu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Stacionāra “Latvijas onkoloģijas centrs” slēgta tipa aptiekas vadītāja Ilona Karja pastāstīja par citostatisko vielu drošu sagatavošanu slēgta tipa aptiekā ievadīšanai pacientam stacionārā. Nelielā video viņa parādīja, kā zāļu sajaukšanā RAKUS aptiekā strādā jaunās robotizētās tehnoloģijas un kā tās uzlabo drošības apstākļus slimnīcas aptiekā.
Latvijas Farmācijas studentu asociācijas aktualitātes pavēstīja Kaspars Eiduks. LFSA ir arī LFB struktūrvienība, taču darbojas diezgan autonomi un arī ar augstskolu atbalstu. Šobrīd LFSA ir jauna valde un asociāciju šobrīd vada Zanda Esmeralda Markova. Valde ir aktīva, rīko un vada dažādus pasākumus, apmeklē arī notikumus ārpus Latvijas. Asociācijas mērķos ietilpst Latvijas farmācijas studentu izaugsmes veicināšana, attīstība, plašāku zināšanu apguve, sadarbības tīklu veidošana. Bažas asociācijai rada jauno speciālistu attiecības ar darbu aptiekā. LFSA veikusi jauno farmaceitu aptauju un noskaidrojusi, ka 80% jauno speciālistu ir strādājuši aptiekā un tiem ir priekšstats par darbu aptiekā. No tiem, kas aizgājuši prom no aptiekas, 96% neplāno atgriezties šajā darbā, aptiekas darba prestižu vērtē negatīvi. Iemesli – jau bieži izskanējušie – sabiedrība farmaceitu uzskata par pārdevēju, zems profesijas prestižs un neliels atalgojums, bet augsta atbildība un prasības u.c.. K. Eiduks pauda, ka centralizētā sistēmā (piemēram, aptieku ķēdes ietvaros) aptiekai ir ievērojami mazāka autonomija, un tas skar arī farmaceita darbu. Ir ārkārtīgi vājš vai nav vispār mehānisma, kas atalgo tieši farmaceitiskajā aprūpē iegiuldīto laiku un darbu. Jaunajiem speciālistiem būtisks ir peļņas un farmaceitiskās aprūpes līdzsvars. LFSA uzskata, ka esošā darbinieku motivācijas sistēma ārkārtīgi devalvē aptieku kā veselības aprūpes iestādi, pacients kļūst par klientu un farmaceitiskā aprūpe – par pārdošanu. Tas demotivē arī studentus par savu darba vietu izvēlēties aptieku. K. Eiduks mēģināja ieskicēt iespējamos nākotnes scenārijus farmaceita darbam aptiekā. Farmaceitiskās aprūpes devalvācija ir liels risks. Kā pauda LFSA pārstāvis, viņam nav uztraukuma par jaunajiem speciālistiem, uztraukums ir par nākotnes pacientiem, kas varētu palikt bez farmaceita kvalitatīva pakalpojuma. Viņš aicināja farmaceitus izvērtēt attieksmi pret sevi, pret savu darbu un pacientu. Uzsvēra, ka farmaceitiem un LFB ir jāiestājas par savām tiesībām, jo neviens cits jau to nedarīs.
LFB Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Kitija Blumfelde savā lekcijā “Ētikas principi un labvēlīgs mikroklimats darba vidē” meklēja atbildes uz jautājumu, vai savstarpējās attiecības darba kolektīvā atspoguļo attiecības sabiedrībā. K. Blumfelde apskatīja sabiedrības paaudžu iedalījumu pasaulē un Latvijā un to, kas katrai no šīm paaudzēm raksturīgs un attiecībā uz to būtu jāņem vērā arī farmaceitam darbā ar konkrētas paaudzes pārstāvjiem – aptiekas klientiem, kā arī kolēģiem. Lekcijā uzsvars tika likts arī uz jautājumiem par laba mirkoklimata veidošanu aptiekas darbā. Trīs vaļi, uz kuriem balstās laba darba (un arī sadzīves) attiecību vide, ir cieņa, komunikācija un sadarbība. Konferencē tika rīkota arī klātesošo farmaceitu aptauja un sniegts rezultātu izvērtējums, balstoties uz Latvijas farmaceitu ētikas kodeksa principiem.
Konferences turpinājumā – tradicionālā LFB apbalvojuma “Gada farmaceits 2022” pasniegšana. Šogad šo apbalvojumu saņem 10 farmācijas nozares speciālisti:
Guna Džeriņa – SIA “Latvijas aptieka” Latvijas aptieka 50 farmaceita asistente (Priekule),
Rolands Karvonens – SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Aptiekas dienesta vadītājs (Rīga),
Evita Tetere – SIA “BENU Aptieka Latvija” BENU aptieka -26 aptiekas vadītāja (Liepāja),
Atis Behmanis – SIA “Aptieku Apvienība” projektu vadītājs (Rīga),
Selga Beitāne – IK “Ciema aptieka” aptiekas vadītāja (Zlēkas, Ventspils nov.),
Velta Vēvere – SIA “Līvānu Centra aptieka” aptiekas vadītāja (Līvāni),
Svetlana Savinova – SIA “Dalma LJ” Euroaptieka-50 aptiekas vadītāja (Rīga),
Amanda Ozoliņa – SIA “Apotheka” Apotheka 30 aptiekas vadītāja (Aizkraukle),
Lienīte Ozolniece – SIA “Apotheka” Apotheka 78 farmaceita asistente (Lubāna),
Maija Salmiņa – SIA “Latvijas aptieka” Latvijas aptieka 22 aptiekas vadītāja (Rīga).
Laureātus un visus klātesošos ar muzikālu priekšnesumu sveica Atis Auzāns.
Noslēgumā visiem bija iespēja baudīt saviesīgas sarunas pie vīna glāzes.
Elīna Badune
E. Badunes foto.
