Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Ieskandinot gatavošanos organizācijas 14. kongresam, Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes locekļi, komisiju pārstāvji un citi aktīvisti jūlijā tikās, lai pārrunātu biedrības veikumu kopš 2021. gadā notikušā 13. kongresa, vētot toreiz nospraustos uzdevumus.
Četru gadu laikā valde tikusies 40 sēdēs, no kurām 23 notika klātienē. Atceroties iepriekšējo kongresu Covid laikā, kad nebija iespējams klātienē pilnvērtīgi apmainīties domām, D. Ķikute uzsvēra, cik būtiska ir dzīva saskarsme, un aicināja klātesošos paust savu viedokli par paveikto, kā arī izteikties par organizācijas nākotni: “Mums arvien jāturpina kalt un īstenot idejas, kā biedrībai turpināties, mainoties sabiedrībai, cilvēku uzskatiem, nākot jaunai paaudzei ar viņu mērķiem. Mēs varam būt laimīgi, ka valstī joprojām ir miers, mūsu profesija ir vajadzīga, un mēs varam strādāt, apzinoties izaicinājumus, koncentrējoties uz risinājumiem un neaizmirstot ideālus, jo tad ir spēks un jauda iet uz priekšu, par spīti apstākļiem un ietekmēm.”
LFB mājaslapā pieejams 13. kongresa lēmums nr. 1, kurā nosaukti galvenie biedrības uzdevumi līdz nākamam kongresam.
Kā pirmais uzdevums lēmumā minēts valsts deleģēto funkciju īstenošana – profesionālās kvalifikācijas sertifikācija, diplomu un kvalifikācijas atzīšana, speciālistu reģistra uzturēšana un tālākizglītības pārraudzība, saglabājot pēctecību.
Šis darbs prasa laiku un resursus, kas paredz arī komplicētu saziņu ar valsts iestādēm, juridiskā līmenī jāsaprot valsts iestāžu prasības, jāsalāgo procedūras, jāuztur IT sistēma. “Četros gados veiktas ap 9000 darbības speciālistu reģistrā, taču maksa par pakalpojumu diemžēl nesedz izdevumus,” teica LFB prezidente.
Prezidente atzinīgi vērtēja paveikto tālākizglītības sistēmas uzturēšanā LFB birojā un LFB Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisijā, sekmīgo sadarbību ar procesa akreditētāju LATAK. Nākotnē jāseko līdzi Veselības ministrijas plāniem par vienotā veselības aprūpes speciālistu reģistra veidošanu, iespējams, būs jālemj par partnerību ar Veselības ministriju, nodalot IT sistēmu uzturēšanu no datu ievades. Jebkurā modelī LFB pienākumi datu ievadē saglabāsies.
Sertifikācijas komisijas vadītāja Zane Dzirkale piebilda, ka tas ir bijis būtisks biedrības panākums, lai visi aptiekās strādājošie mācās, taču nu gadu gaitā sekmīgi darbinātā sistēma jau prasa uzlabojumus, kam vajadzīgs plašāks iesaistīto loks, jo komisijas kapacitāte ir ierobežota. Jādomā par mazāk birokrātisku un izmaksu efektīvāku akreditēšanas nodošinātāju, kas piedāvā pārskatāmu auditēšanu.
Tika vēlreiz pārrunāts jau pērn LFB Slimnīcu, onkoloģisko un klīnisko farmaceitu sekcijas vadītājas Ineses Sviestiņas biedrībai rakstveidā izteiktais slimnīcu farmaceitu ierosinājums Eiropas līmeņa farmaceitiem paredzēto pasākumu apmeklētājus atbrīvot no prasības iesniegt pieteikumu tālākizglītības punktu saņemšanai un individuāla pieteikuma maksas (patlaban 8,00 eiro, ieskaitot PVN), atvieglojot darbu sertifikācijas komisijai un mazinot izdevumus farmaceitiem. Tāpat jāvirza iespēja farmaceitiem apmeklēt konkrētas ārstniecības iestādes ārstiem paredzētos pasākumus ar tādiem pašiem atvieglojumiem kā ārstiem. D. Ķikute atzina, ka šis fakts kārtējo reizi apliecina nepieciešamību farmaceitiem noteikt ārstniecības personas statusu. Viņa gan uzsvēra, ka ne vienmēr ārstniecības personām paredzētās lekcijas ir piemērotas farmaceitu auditorijai.
Viens no LFB uzdevumiem ir veicināt farmaceitu un farmaceita asistentu iekļaušanu veselības aprūpes speciālistu starpdisciplinārajā komandā primārā un sekundārā veselības aprūpē. Te biedrība aktīvi darbojusies likumu pilnīgošanā, lai farmācijas speciālisti normatīvos aktos tiktu iekļauti kā veselības aprūpes speciālistu komandas locekļi. D. Ķikute atzīmēja, ka jaunākas paaudzes ārsti ir atvērtāki sadarbībai ar farmaceitiem un apzinās mūsu profesijas nozīmi pacientu aprūpē.
LFB biedri savulaik lēmuši, ka virzāmies uz valsts apmaksāta farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma ieviešanu. Kā uzsvēra D. Ķikute, šis virziens ietver arī šogad valsts ieviesto farmaceita pakalpojuma maksu, lai gan sabiedrība uz to reaģējusi arī ar negācijām un konfliktiem. Turpmākie centieni saistīti ar zāļu lietošanas pārskata (ZLP) pilotprojektu, lai izveidotu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu pakalpojumu. Šim nolūkam jāsagaida pilotprojekta rezultāti un jāaprēķina pakalpojuma maksa. Tad var risināt sarunas ar valsts institūcijām.
Viens no pilotprojekta vadītājiem Kārlis Mačāns pastāstīja, ka pašlaik rit projekta praktiskā daļa, un jau novērots, ka ir pietiekami daudz farmakoterapijas aspektu, kam ne vienmēr ir pievērsta pietiekama uzmanība: “Spēja risināt sarežģītas problēmas ceļ pilotprojekta vērtību – ja spēsim viest skaidrību pacientiem, tas apliecinās, ka pakalpojums ir vajadzīgs. Svarīgs būs farmakoekonomiskais vērtējums.” K. Mačāns izteica pateicību LFB par iespēju iesaistīties, jo pilotprojekts ir lieliska iespēja praksē salāgot maģistra studiju programmā apgūto vadības teoriju ar praksi.
Pilotprojekta vadītāja Inga Gūtmane izteica cerību, ka lielākais sasniegums būs, ja reiz ZLP būs pieejams vai ikkatrā Latvijas aptiekā: “LFB un mūsu profesijas nākotne ir aptiekas pakalpojumi. Jauniem speciālistiem tā ir iespēja redzēt profesijas attīstību – ka varam daudz paveikt ar savām zināšanām. Tādēļ aicinu jaunos speciālistus iesaistīties LFB valdē. Mums ir vajadzīgi jauni, gudri, uz attīstību orientēti cilvēki. Redzu, ka pilotprojekta 50 farmaceitiem ir milzu prieks, interese un entuziasms. Četri klīniskie farmaceiti jeb mentori regulāri saņem jautājumus un idejas. Mums ir daudz enerģisku, domājošu farmaceitu, un tas ir galvenais.”
D. Ķikute atzīmēja: “ZLP pilotprojekts top labā gaisotnē, notiek domu apmaiņa, tas ir paraugs, kurp tiekties. Vērojama degsme, profesionālā lēmuma pieņemšanas brīvība, tur jūtamies savā elementā. Varam spriest par farmaceitiskām lietām, un rīkoties saskaņā ar kopīgu lēmumu.”
LFB prezidente minēja LFB uzdevumu vidū arī iekļaušanos starptautiskā profesionālā apritē, kur ciešākās saites tiek uzturētas ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Taču pāri visam būtiska ir ētikas normu aktualizēšana, ko nākamajā valdes sasaukumā jāceļ jaunā līmenī.
Rūpniecisko farmaceitu sekcijas (RFS) vadītājs Uģis Kūms, stāstot par sekcijas darbu, atzīmēja, ka sekcijas biedri pārstāv dažādus uzņēmumus ar dažādām iespējām, bet sekcijas misija ir veicināt kompetenču augšanu visiem vienlīdzīgi, jo maziem uzņēmumiem grūtāk nodrošināt augstās prasības, trūkst pieredzes un zināšanu par specifiskiem gadījumiem, piemēram, aukstumķēdes produktiem, ārkārtas situācijām. RFS gada beigās rīkos zāļu lieltirgotavu speciālistu tikšanos, kurā piedalīsies arī valsts institūciju (VI, ZVA) pārstāvji.
RFS ir pārstāvēta Eiropas organizācijas līmenī, nupat Madridē notikusi Ģenerālā asamblejā, bet nākamgad tikšanās notiks Portugālē.
LFB valdes locekle Agnese Ritene dalījās pārdomās par kongresu starplaiku: “Šie četri gadi ir bijuši tik piesātināti, ka pēc sajūtām šķiet divreiz ilgāki. Atceramies, ka pandēmijas laikā aptiekas varēja strādāt atšķirībā no daudziem citiem uzņēmumiem, tad nāca ģeopolitiskais satricinājums, kas ietekmēja arī zāļu pieejamību. Esam daļa no visas tautsaimniecības, mūs skar globāli procesi. Tādēļ svarīgākais farmaceitu kopienai ir vienotība, pēc diskusijām jānonāk pie kopīga viedokļa. Par mūsu nozari parasti lemj juristi, ārsti, sabiedrības pārstāvji, sanāksmēs bieži vien ar Daci esam vienīgās farmaceites. Tomēr LFB prezidentes viedoklis valsts līmenī tiek uzklausīts, tiekam sadzirdēti, mūsu biedrība ir nozīmīga. Valdes locekļi ikdienā nevar iesaistīties tik aktīvi kā prezidente un birojs, bet palīdz virzīties uz kopīgo mērķi. Mums nav citas, LFB līdzvērtīgas organizācijas. LFB vislabāk aizstāv nozares pamatvērtības. Paldies prezidentei un birojam par šiem četriem darba gadiem! Bet nākamā LFB prezidenta izaicinājums būs digitālā joma, mākslīgais intelekts un profesijas aizstāvība jaunā vidē.”
Ar viedokli dalījās arī citi valdes locekļi, uzsverot sarežģīto politisko un sociālekonomisko situāciju šajos četros gados, kuru laikā farmaceita darbs aptiekā kļuvis krietni komplicētāks. Valdes locekļu pienesums biedrībai bijis nozīmīgas informācijas sniegšana, lai kopīgi varētu veikt analīzi un prasīt Veselības ministrijai un tās iestādēm farmācijas speciālistu darbam nepieciešamos uzlabojumus.
Pasākumā piedalījās farmaceite Lāsma Henkuzena, kas šai LFB sasaukumā mainīja statusu no valdes locekles uz kandidāti sakarā ar dzīves un darba vietas maiņu. Viņa pastāstīja, ka pašlaik studē Zviedrijas Karolinskas institūtā farmācijas un medicīnas uzņēmējdarbību starptautiskā programmā, kursabiedri ir no visas pasaules, studiju darbs ir radošs, jārisina problēmsituācijas, tiek kultivēta aktīva jautājumu uzdošana, saziņa ar docētājiem, ilgas diskusijas. L. Henkuzena ir ļoti apmierināta ar studiju kvalitāti, un atzīst: “No klusētājas esmu kļuvusi par aktīvu jautātāju, un tas izziņas procesu padara dziļu un aizraujošu.” Rudenī Lāsma plāno būt Latvijā un piedalīties kongresā.
Būtiskākais uzdevums, uz kuru pašlaik jākoncentrējas LFB valdei un birojam, ir LFB 14. kongresa organizēšana.
I. Sviestiņa pasākuma dalībniekiem pastāstīja, ka Slimnīcu, onkoloģisko un klīnisko farmaceitu sekcijā jau pašlaik rit aptauja par to, ko sekcijas biedri gaida no kongresa un prezidenta amata kandidātiem. “Aicinām savlaicīgi iepazīstināt ar kandidātiem vismaz CV un motivācijas vēstules veidā, bet būtu vietā arī videointervijas vai sarunas ar kandidātiem uz jebkuru posteni. Tāpat pirms kongresa savlaicīgi gribētos iepazīties ar visu struktūrvienību atskaiti, jo kongresā to nevar paspēt izskatīt un apspriest. Gribam nākt uz kongresu sagatavoti,” rosina sekcijas vadītāja.
D. Ķikute aicināja būt aktīviem un sekot informācijai par kongresu LFB mājaslapā. Virzot kandidātus LFB prezidenta, valdes locekļu un komisiju amatiem, jāņem vērā, ka šos sabiedriskos pienākumus būs jāspēj apvienot ar pamatdarbu. Protams, būtiskas ir saskarsmes un sadarbības prasmes, spēja vienot, vadības iemaņas, līdera īpašības.
Olita Zariņa
