Janvāra vidū notkušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē valde diskutēja par nozari skarošām aktivitātēm valsts pārvaldes institūcijās, klīnisko farmaceitu tālākizglītību, kā arī biedrības operatīvo darbību. Kā klātesošos informēja LFB prezidente Dace Ķikute, klīniskie farmaceiti izrāda arvien lielāku interesi par jautājumiem, kas saistīti ar viņu darba un tālākizglītības iespējām un vēlas aktīvāk darboties arī LFB ietvaros.
LFB prezidente arī informēja valdi par tikšanos ar Konkurences padomes vadītāju Skaidrīti Ābramu. Sarunā kopīgi ar biedrību neatkarīgās aptiekas pārstāvēja arī Agnese Ritene un Sigita Čulkstena. Saruna bija saistīta ar jautājumiem, kas skar zāļu piecenojumus, un to, kā mainītos tirgus situācija, ja piecenojumus samazinātu. Farmācijas pārstāves vērsa uzmanību, ka aptiekai jāizpilda valsts prasības zāļu izplatīšanā, un to drīkst darīt tikai farmaceiti – veselības aprūpes speciālisti. Saruna bijusi konstruktīva un veiksmīga, taču, jau iepriekš masu medijos izskanējis, ka S. Ābrama pamet darbu Konkurences padomē, tāpēc jautājumu virzību turpmāk būs jāpārrunā ar jauno vadību.
14. janvārī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skatīti iespējamie grozījumi Farmācijas likumā. Plānota sodu sistēmas dekodifikācija. Tas nozīmē, ka Farmācijas likumā tiks ierakstīti sodi, kas saistīti ar farmaceitisko darbību, tai skaitā – sodi par farmakovigilances un zāļu verifikācijas noteikumu pārkāpumiem (piemēram, par verifikācijas neveikšanu utml.). LFB valde pārrunāja situācijas, kad farmaceits aptiekā bijis verifikācijas sistēmas kļūdu ķīlnieks, un nereti nav varējis pierādīt, ka darbības nav veiktas sistēmas nevis farmaceita kļūdas dēļ. Neskaidra ir atbilde uz jautājumu – kurš un kā to izvērtēs? Par atsevišķiem pārkāpumiem paredzēta soda nauda, par citiem – brīdinājums. Komisija atzinusi , ka jāpārrunā atsevišķu plānoto sodu samērīgums un ieklausījusies LFB viedoklī, pauda D. Ķikute. “Centos deputātiem izskaidrot, ka pēdējos divos gados prasības zāļu izplatīšanā augušas, pastāv objektīvi iemesli, kas sarežģī farmaceita darbu, farmaceiti cenšas, bet var nokļūdīties pret savu gribu, tāpēc soda sankcijām jābūt samērīgām un ir vēlami kritēriji, lai farmaceiti saprastu, kādā situācijā, piemēram, tiks piemērots sods par farmakovigilances noteikumu neievērošanu,” skaidroja Ķikute. LFB savus priekšlikumus iesniegs arī rakstiski.
LFB pārstāvji tikās arī ar veselības ministri Ilzi Viņķeli, lai apspriestu jautājumus, kas skar slimnīcu aptieku farmaceitu atalgojumu un algu tarifikācijas pielāgošanu medicīnas darbinieku atalgojumam.
8. janvārī LFB Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisija saņēmusi jaunu Latvijas Nacionālā Akreditācijas biroja akreditācijas apliecību, kas apstiprina, ka farmaceitu sertifikācijas process tiek veikts atbilstoši prasībām.
Karstas diskusijas valde sēdē raisījās par plānotajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas paredz izmaiņas aptieku izvietojuma kritērijos. LFB valde pieļauj – ja 500 m attāluma ierobežojuma kritērijs tiks piemērots attiecībā uz visām aptiekām, tad LFB prasīs no valsts īpašu atbalsta sistēmu tām aptiekām, kuras gatavo zāles. Kā norādīja LFB prezidente, valstīs, kur aptiekām nepastāv ģeogrāfiskie izvietojuma kritēriji, parasti ir ieviesti kādi citi ierobežojumi to atvēršanai un licences turēšanai.
Valde sprieda par “BaltPharm forum 2020” organizēšanu Rīgā šī gada aprīlī, kā arī apskatīja vairākus jautājumus, kas saistīti ar zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma rakstīšanu receptēs.
Valde uzņēma biedrībā vienu jaunu biedru.
Nākamā valdes sēde paredzēta 13. februārī.
Elīna Badune
www.farmacija-mic.lv