LFB valdes sēdē – spraigas diskusijas par izglītību un farmaceita profesijas nākotni

12. maijā notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē valde pārrunāja farmaceitu izglītības jautājumus un likumdošanas aktualitātes.

LFB prezidente Dace Ķikute informēja valdi par biedrības tikšanos ar Latvijas radio un televīzijas centru (LRTVC), kas Latvijā atbild par datu drošu apriti. Aktuālais jautājums šajā sarunā bija personu identifikācija, pērkot zāles internetā. Normatīvie akti paredz, ka ar 2023. gada februāri, saņemot interneta pakalpojumus Latvijā, personai būs sevi tieši jāidentificē, neizmantojot dažādu portālu (piemēram, Latvija.lv) starpniecību. LRTVC dienas kārtībā ir jautājums par vecuma ierobežojumu personām, kas iegādājas zāles internetā. Pacientu tiesību likums nosaka vecumu, no kura persona var saņemt ārstniecības pakalpojumu patstāvīgi – bez pieaugušā klātbūtnes, taču šobrīd normatīvajos aktos nav regulējuma, kas šādus ierobežojumus noteiktu attiecībā uz zāļu iegādi. Par šo vēl tiks spriests arī turpmāk un elektroniskās identifikācijas jautājums kļūs arvien aktuālāks. Sarežgījumus rada arī jauno personas kodu sistēma, pēc kuras nav iespējams noteikt pacienta vecumu –, piemēram, vai pircējs nav nepilngadīgs un viņam nav liegts iegādāties kādus medikamentus.

D. Ķikute arī informēja, ka turpinājās sarunas ar Veselības ministrijas Farmācijas departamentu, lai farmaceita loma ārstniecībā atspoguļotos arī Ārstniecības likumā: “Pārrunājām priekšlikumu, ka tajos stacionāros, kur nav slimnīcas aptiekas, būs jābūt vismaz vienam farmaceitam, kas atbild par zāļu apriti.” Šādu priekšlikumu LFB virza, uzsverot, ka farmaceits ir vienīgais speciālists, kas uzskatāms par ekspertu zāļu aprites jomā.

Pēc divu gadu pārtraukuma notikusi arī VM Farmācijas jomas konsultatīvās padomes (FJKP) sēde. Sēdē jomas pārstāvji tika iepazīstināti ar ministrijas tuvākajiem plāniem dokumentu virzībā. LFB paudusi viedokli, ka jebkuros stratēģiskos dokumentos un normatīvos aktos attīstot aptieku pakalpojumus, jāuzsver farmaceita loma. Tieši farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, kurš īstenos plānotos pakalpojumus, un farmaceita darba kvalitāte ietekmē pacienta drošību. LFB piedalījās arī sabiedriskajā apspriedē par Farmācijas likuma tehniskajiem grozījumiem. “Uzskatām, ka precizētie Ministru kabineta deleģējumi par atvērta un slēgta tipa aptieku darbības noteikšanu, par īpašnieku un farmācijas speciālistu tiesību un pienākumu precizēšanu ir nepieciešami. Tāpat svarīgi iekļaut jaunāko Eiropas Savienības regulējumu attiecībā par klīniskajiem pētījumiem un jaunieviestās terapijas zālēm,” skaidro D. Ķikute. LFB prezidente piedalījās arī Latvijas Ārstu biedrības 10.maija valdes sēdē, kurā ārsti sprieda par sertifikāciju, nozares pašregulāciju un disciplināratbildību. “Lai gan farmaceitu sertifikācijai ir cits regulējums un juridiskā ietekme – arī mums, farmaceitiem, būtu jāpārrunā jautājumi, vai esam apmierināti ar savu un savu kolēģu darbu, vai ievērojam Farmaceitu ētikas kodeksu,” uzskata LFB prezidente.

Spraigas diskusijas biedrības valdes sēdē rosināja izglītības jautājumi. LFB Izglītības darba grupas vadītāja Vizma Vīksna informēja klātesošos par darba grupas uzstādītajiem mērķiem: jāturpina darbs pie profesijas standarta nostiprināšanas, tālākizglītības un speciālistu piesaistes. Izglītības darba grupa ierosina organizēt tikšanos ar mācību iestādēm, kas sagatavo farmācijas speciālistus, lai pārrunātu izglītības jautājumus, kas skar farmaceitu un farmaceita asistentu kompetences. Sāpīgie jautājumi šajā jomā: nenotiek farmaceitu un farmaceita asistentu darbu diferenciācija un atbildības līmeņu nodalīšana, kā arī jaunie speciālisti pēc mācību pabeigšanas nevēlas strādāt aptiekā. Kā valdes sēdē  uzsvēra V. Vīksna, arvien mazāk jauno speciālistu pēc augstskolas absolvēšanas izvēlas darbu aptiekā. Daudzi dodas zinātnes virzienā, citi aiziet no nozares pavisam. Jautājumi, kā turpmāk aptiekām pastāvēt bez speciālistiem ar augstāko izglītību, kurš nākotnē vadīs aptieku, vai jaunieši gribēs studēt piecus gadus augstskolā, ja darbam aptiekā pietiek arī ar divu gadu koledžas izglītību, kļūst arvien sāpīgaki. Par vienu no būtiskiem jautājumiem darba grupa uzskata arī farmācijas tālākmācības programmas atjaunošanu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Pēc darba grupas aplēsēm, vismaz 20 farmaceita asistenti būtu gatavi studēt šādā programmā un turpināt darbu aptiekā, tāpēc biedrība atbalsta vēršanos pie augstskolas ar šādu ierosinājumu. Tikpat aktuāla tēma ir zāļu gatavošana aptiekās, gatavošanas apmācība izglītības iestādēs, mācību vielas atbilstība šodienas realitātei. Arī klientu apkalpošana aptiekās kļūst arvien grūtāka, speciālistiem nepieciešama laba psiholoģiskā sagatavotība. Arī par šiem jautājumiem būtu jārunā ar izglītības institūcijām. LFB valde atbalstīja sarunu virzīšanu ar augstskolām.

LFB Likumdošanas darba grupas vadītāja Alla Čudovska informēja par darba grupā lemto. Šeit būtiskākie jautājumi skar kompensējamo zāļu sistēmu (KZS). Lai varētu analizēt sistēmas riskus un ieguvumus, būtu svarīgi zināt

• vai nav pieaudzis to zāļu apjoms, ko pacienti iegādājas par pilnu cenu, neizvēloties references zāles,
• datus par izrakstītajām, bet neatprečotajām KZS receptēm,
• biežās zāļu saraksta izmaiņas, kuru rezultātā aptiekas cieš zaudējumus un kuru dēļ neizpārdotās references zāles aptiekām nākas norakstīt. Norakstītās zāles, kurām pēc tam nepieciešama utilizācija, ir papildu piesārņojums videi.

Likumdošanas darba grupa uzskata, ka ir nepieciešams:

• apkopot datus par to, kādus zaudējumus aptiekām rada biežā references medikamentu maiņa,
• virzīt priekšlikumu izmaiņas kompensējamo zāļu sarakstā veikt ne biežāk kā reizi sešos mēnešos,
• virzīt priekšlikumu, ka par zālēm, kuras plānots izņemt no KZS, tiek paziņots vismaz divus mēnešus iepriekš,
• turpināt virzīt priekšlikumu, ka farmaceitiem par kompensējao zāļu sistēmas apkalpošanu ir jāsaņem atbilstoša samaksa.

Aizvien aktuāls jautājums ir farmaceita veikto darbību uzskaite, lai varētu pamatot farmaceita lomu veselības aprūpē un  pacientu un valsts līdzekļu taupīšanā.

LFB turpina darbu dažādās farmaceitiem svarīgās jomās un aicina ieinteresētos biedrus iesaistīties darba grupu darbā.

Nākamā valdes sēde paredzēta 9. jūnijā.

Elīna Badune