Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Lietuvas veselības nozare ir nepietiekami finansēta un saskaras ar medicīnas darbinieku trūkumu, teikts Eiropas Komisijas trešdien publicētajā ziņojumā.
“Lielākā daļa izaicinājumu Lietuvas veselības sistēmā ir saistīti ar nepietiekamo finansējumu veselības nozarē (izdevumi veselībai ir vieni no zemākajiem ES) un nepietiekamie resursi primārai aprūpei un sabiedrības veselībai,” teikts ES izpildinstitūcijas valsts ziņojumā par Lietuvu.
“Izaicinājumus saasina veselības aprūpes speciālistu trūkums un nevienmērīgs sadalījums, kas ierobežo piekļuvi primārajai veselības aprūpei,” teikts tajā.
“Ārstu ģeogrāfiskais izvietojums ir izaicinājums, jo divās lielākajās pilsētās ir divreiz vairāk ārstu nekā pārējā Lietuvā.” Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Lietuvā “ir liels to hospitalizāciju skaits, no kurām iespējams izvairīties, un viens no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem”, teikts ziņojumā.
Paredzamais mūža ilgums joprojām ir viens no zemākajiem ES, jo laika posmā no 2020. līdz 2021. gadam tas ir vēl vairāk samazinājies. Lietuvā ir augstākais mirstības rādītājs pašnāvības dēļ ES. Iedzīvotāju tēriņu daļa veselības aprūpei ir gandrīz divas reizes lielāka nekā ES vidējais rādītājs.
Komisija norādīja, ka medmāsu trūkums joprojām ir aktuāla problēma Lietuvā. “Lai gan ārstu skaits turpina augt, medmāsu skaits netiek līdzi un joprojām ir zem ES vidējā līmeņa,” teikts ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka Lietuva pieliek pūles, lai sakārtotu savu slimnīcu tīklu, “pārejot no slimnīcu aprūpes uz modeli, kas balstīts uz spēcīgāku primāro aprūpi. Lai gan rezultāti vēl ir jāapstiprina, šie centieni var palielināt veselības sistēmas efektivitāti un noturību,” teikts dokumentā.
Tomēr slimību profilakse Lietuvā joprojām ir izaicinājums, jo Covid-19 izraisīja nopietnus traucējumus slimību profilakses programmās, īpaši tajās, kas cīnās ar sirds un asinsvadu slimībām un ārstējamu vēzi, teikts ziņojumā. Vēža aprūpi var uzlabot gan ar labāku skrīninga pārklājumu, gan augstāku izdzīvošanu daudziem ārstējamiem vēža veidiem (mirstība no vēža pārsniedz ES vidējo rādītāju). “Augstākais mirstības līmenis no pašnāvībām ES liecina arī par preventīvu pasākumu potenciālu, lai veicinātu labāku garīgo labklājību,” secina ziņojums.
Avots: LETA, BNS
