Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Jauns regulējums Darba likumā par vienas dienas prombūtni slimības dēļ nav nepieciešams, jo jau patlaban nodarbinātie var pēc abpusējas vienošanās ar darba devēju vienu dienu akūtu slimību gadījumā nepildīt darba pienākumus, neizmantojot darbnespējas lapu (DNL), secinājusi Labklājības ministrija (LM).
Valdība otrdien pieņēma zināšanai LM informatīvo ziņojumu, kas tika sagatavots, izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu izvērtēt iespēju nodarbinātajiem pēc abpusējas vienošanās ar darba devēju vienu dienu akūtu slimību gadījumā nepildīt darba pienākumus, neizmantojot DNL.
LM ziņojumā norāda, ka sākotnēji tika apsvērta iespēja Darba likumā nepārprotami noteikt šādu vienas dienas prombūtni pēc darbinieka un darba devēja vienošanās, paredzot, ka par šo dienu darba samaksa netiek saglabāta, ja vien darba līgumā, darba kārtības noteikumos vai koplīgumā nav noteikts citādi.
Taču, izvērtējot sociālo partneru viedokļus, secināts, ka esošais regulējums jau patlaban ļauj pusēm savstarpēji vienoties par īslaicīgu prombūtni, tādēļ īpašs regulējums likumā nav nepieciešams.
Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norādījusi, ka šāds grozījums radītu pārregulāciju, jo Darba likums jau nodrošina pietiekamu elastību vienošanās panākšanai. Vienlaikus pastāvot arī risks šādas normas ļaunprātīgai izmantošanai. Šādam viedoklim piekritusi arī Ekonomikas ministrija.
LM secinājusi, ka Ministru kabineta dotais uzdevums ir izpildīts, jo iespējamais papildu tiesiskais regulējums ir izvērtēts un atzīts par nevajadzīgu, ņemot vērā, ka jau patlaban darba devējs un darbinieks var vienoties par vienas dienas prombūtni veselības dēļ bez DNL.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nepiekrīt šim secinājumam. LBAS ieskatā, darbiniekam tiek radīts tā dēvētais “dubultais sods”. Proti, ja darbinieks izmanto vienu neapmaksātu dienu, bet veselības stāvoklis neuzlabojas un nākamajā dienā tiek atvērta DNL, viņš zaudē ienākumus gan par sarunāto dienu, gan par pirmo DNL dienu, ko darba devējs saskaņā ar likumu neapmaksā. Tādējādi darbinieki finansiālu apsvērumu dēļ varētu izvēlēties nekavējoties vērsties pie ārsta, nevis vienoties ar darba devēju.
Arodbiedrība rosina noteikt darbiniekam tiesības uz īslaicīgu prombūtni akūtas saslimšanas gadījumā no vienas līdz trim darba dienām kalendārajā gadā bez DNL noformēšanas, paredzot pienākumu darba devējam par šīm dienām saglabāt darba samaksu.
LBAS uzskata, ka šāds modelis novērstu slimu cilvēku atrašanos darbavietā un mazinātu ģimenes ārstu administratīvo slogu.
Veselības ministrija ziņojuma gatavošanas procesā LM vērsa uzmanību, ka no visām darba nespējas lapām 2024. gadā 1,29% jeb 6877 gadījumos bija izsniegtas uz vienu dienu un netika pagarinātas un ka iespēja darba devējam un darbiniekam vienoties par vienu darba dienu ilgu īslaicīgas prombūtnes laiku, ja šī prombūtne ir saistīta ar darbinieka īslaicīgu veselības pasliktināšanos, atvieglotu ģimenes ārstu slogu.
Avots: LETA
