Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Laikraksts Diena publicējis Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vēstuli par valdības izdevumiem veselības aprūpei, kas adresēta Latvijas Republikas Ministru prezidentei E. Siliņai un veselības ministram H. Abu Meri. Turpmāk vēstules teksts.
LVSADA aicina nodrošināt, ka Ministru kabinets iekļauj valsts budžeta 2025. gadam projektā Veselības ministrijas pieprasītos papildus 153,27 miljonus eiro, kas nepieciešami svarīgāko valsts veselības aprūpes pamatfunkciju nodrošināšanai.
Bez savlaicīgi pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes valstij nav nākotnes. Ne velti Valsts prezidents E. Rinkēvičs, 2023. gada rudenī tiekoties ar veselības ministru H. Abu Meri, uzsvēra, ka kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir pamats, lai sabiedrība justos droši un uzticētos valstij. Diemžēl jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final) brīdina, ka pamats strauji drūp.
Vispirms. Eiropas Komisija secina, ka Latvijas valdība veselības aprūpi finansē nepietiekami, tādējādi ierobežojot iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai palīdzībai. Latvijas valdības izdevumi veselības aprūpei ir vieni no zemākajiem ES. Neadekvāti zems finansējums rada garas rindas pēc pakalpojumiem.
Otrkārt, valdības finansējums veselības aprūpei kā dala no iekšzemes kopprodukta (IKP) ziņojumā novērtēts kā stagnējošs. Lai arī eiro izteiksmē nozares budžets kļūst lielāks, procentos no IKP tas būtiski nepieaug. Patlaban Latvijas valdības finansējums veselības aprūpei (4,1% no IKP) ievērojami atpaliek ne tikai no vidējā ES rādītāja (7,7% no IKP), bet arī no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam paredzētajiem 6% no IKP.
Treškārt, par nozīmīgu šķērsli veselības aprūpes nodrošināšanai ir atzīts pastāvīgais cilvēkrersursu trūkums nozarē. Galvenais cēlonis tam ir zemā darba samaksa.
Skaidri redzams, ka galvenais Latvijas valsts veselības aprūpes problēmu cēlonis ir ilgstoši nepietiekamais valsts budžeta finansējums. Uz to norādīts arī veselības aprūpes politiskās plānošanas dokumentā “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam” (Ministru kabineta rīkojums Nr. 359,2022. g. 26. maijā; turpmāk – Pamatnostādnes). Tāpēc Pamatnostādnes nosaka, ka 2027. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz 6% no IKP. Lai uz to virzītos, nozares finansējumam laikā no 2023. līdz 2025. gadam no valsts papildus jāsaņem aptuveni 750 miljonus eiro. Taču papildus 153,3 miljoni 2025. gadā summā ļautu sasniegt tikai aptuveni 370 miljonu līmeni, kas joprojām būtu milzīga atpalicība no Pamatnostādņu grafika. Vēl vairāk samazinot papildus finansējumu valsts veselības aprūpei, ir sagaidāma ārstniecības pakalpojumu pieejamības un kvalitātes strauja pasliktināšanās jau tuvākajā laikā.
LVSADA vērš uzmanību uz to, ka pēc būtības neatbilst patiesībai nereti no politiķu mutes izskanējušais apgalvojums, ka šogad veselības aprūpes nozarei no valsts budžeta papildus piešķirti 275 miljoni eiro. Tā būtu taisnība, ja 275 miljonus pievienotu nozares faktiskajam valsts finansējumam 2023. gadā (1 811 milj. eiro gada beigās). Taču 275 miljoni tika pieskaitīti nozares plānotajam valsts finansējumam 2023. gada sākumā, kas bija tikai 1 613 milj. eiro un izraisīja plašus sabiedrības protestus. Rezultātā valsts veselības aprūpei 2024. gadā atvēlēti 1 888 miljoni, kas eiro izteiksmē ir tikai par 77 (nevis 275!) miljoniem vairāk, nekā pirms gada. Turklāt procentos no IKP tas ir pat mazāk, nekā pērn, tāpēc valsts veselības aprūpei piešķirtās naudas pirktspēja šogad ir mazāka.
Gan Eiropas Savienības Pamattiesību harta (2016/C 202/02), gan Eiropas Sociālo tiesību pīlārs (proklamēts 2017. g.) paredz, ka, īstenojot Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis, kas ietver tiesības uz laicīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei par pieņemamu cenu. Ministru kabineta pienākums ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem šīs starptautiski nostiprinātās tiesības. Uz to Latvijas politiķiem dažādos formātos ir atkārtoti norādījuši gan sociālie partneri, gan Eiropas Komisija.
LVSADA atgādina, ka Eiropas Komisija jau 2022. gada ziņojumā par Latviju (Briselē, 23.5.2022., SWD(2022) 619 final) norādījusi, ka nepietiekamais nozares finansējums apgrūtina veselības politikas īstenošanu un veicina augstu novēršamo mirstību. Beidzot jāsaprot, ka valsts veselības aprūpes finanšu badināšana pēc būtības ir vistiešākais sabiedrības drošības apdraudējums!
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa
LVSADA valdes locekles Ilze Cepanone, Mudīte Moldāne, Sarmīte Plūme, Marijanna Logina, Nellija Pieša
Avots: LETA
